Hineteiwaiwa

A Hineteiwaiwa

Te Uiui i ngā Kiripuaki

• Wehea ngā ākonga ki ngā rōpū e rua. Ko tētahi rōpū ngā kaiuiui a Whakaata Māori, ko tērā atu rōpū ngā kiripuaki o te paki o Hineteiwaiwa.

• Ka mahi tahi ngā kaiuiui ki te tuhi i ngā momo pātai e tika ana hei tuku ki ia kiripuaki, i runga anō i tā rātou i rongo ai i te pūrākau. Hei tauira:

  Tinirau             

  • Ko wai te ingoa o tō pēpē/kōhungahunga? 

  • He aha koe i hiahia ai mā Kae tō pēpē e tohi? 

  • Hineteiwaiwa

  • I aha koutou ki te kimi i a Tutunui? 

  • I pēhea ō koutou whakaaro i a koutou ka kite ko ngā kiko o te tohorā tētahi o ngā tino kai o te hākari?  

• Hei whakarite i a rātou mō ngā uiuinga, ka tuhia e te rōpū kiripuaki ngā kōrero katoa e mōhio ana rātou mō ō rātou kiripuaki, i runga i te āhua o ngā kōrero i puta ake i te paki.
• Kātahi ka haere ngā uiuinga – ko te rōpū kaiuiui ki te tuku i ngā pātai, ko te rōpū kiripuaki ki te whakautu i aua pātai. 

Tērā a Marama

Ako ā-Kākā

• Ka ako ā-kākā i te karakia Tērā a Marama. Ka tuku anō i te karakia nei i ngā wā, i ngā wāhi e tika ana. 

He mea tito nā Nuki Tākao.

"Tērā a Marama ka mahuta i te pae
Te whakatāhuna i te ngaru
Te whakaaio i te whenua
A kōhiti
A whanake
A rākaunui
A tohi
Taiahoahotia tōku ara i te pō!"

He Kaui Whakaatu i ngā Āhua Matua o te Marama

Ka hangaia he kaui (he taonga rānei hei whakairi ki te pakitara) e tohu ana i ngā āhua matua o te marama.

http://almostmakesperfect.com/2015/01/14/diy-marble-moon-phase-wall-hanging/

• Ko ngā āhua matua e 8 o te marama e kitea ana i konei, ko:  
  • Te kōhiti
  • Te pewa whanake
  • Te hauwhā tuatahi
  • Te kōpuku whanake
  • Te marama kua hua
  • Te kōpuku tohi
  • Te hauwhā tuatoru
  • Te pewa tohi

Ngā mea e hiahiatia ana

• 2 pākete o te fimo pango (tētahi atu uku polymer rānei)
• 1 pākete o te fimo mā
• He taputapu tapahi pihikete porohita
• He rūri
• He māripi haratau
• He kapeniho
• He tuaina, he ngira, he miro (he aho hī ika/he waea rauangi rānei)
• He rākau takapapa 

Ngā mahi

• Āhuahua te uku mā kia oti mai ētahi pōro e 7, ā, āhuahua te uku pango kia kotahi te pōro.
• Tāpiria atu he pango kia iti nei ki ia pōro mā, kia iti te kitea o te pango e rere ana i waenganui o te mā, pēnei i te momo pounamu nei, i te inanga. Heoi anō, kia āta haere, kei kiwikiwi kē ō pōro.
• Takapapatia ia pōro kia 5mm te mātotoru.
• Ko te taputapu tapahi pihikete hei tapahi mai i ngā āhua o te marama whanake me te marama tohi. Whakamahia he hanga torotika hei tapahi mai i ngā marama haurua.
• Ko te kapeniho hei mahi i tētahi kōhao iti ki te pito whakarunga o ia marama. Whāia ngā tohutohu i runga i te pākete hei tunu i ngā marama uku nei.  
• Ina oti te tunu me te tuku kia mātao haere, herea tahitia ō marama ki te aho hī ika (ki te waea angiangi rānei). 

Te Tirotiro i ngā Āhua o te Marama

Torohia te pouaka "Mō te rauemi" ki raro nei e kitea ai te rauemi hāngai:

• Ngā-āhua-o-te-Marama.pdf

Ngā mea e hiahiatia ana

• Ētahi tauira o ‘Ngā Āhua o te Marama.pdf’, he A3, he A4 rānei te rahi (kia 1 mā ia ākonga)
• He kāmera (ina pīrangitia)
• He penerākau
• He kāpehu

Ngā mahi

• I ia pō mō tētahi marama, ka whakakīia e ngā ākonga te Tūtohi mō te Tirotiro i ngā Āhua o te Marama. Tonoa rātou:
  • Kia tuhi, kia hopu whakaahua rānei o te marama i ia pō.
  • Tuhi i te hāora i tirohia ai te marama.
  • Tuhi kei hea ake o te rangi te marama (hei tauira, i runga tonu ake; i te rāwhiti).

He tāmaru pea ētahi pō, engari e pai ana, me tuhi anō tērā ki te tūtohi.

• I tētahi rangi pūmau i ia wiki, ka tirohia e te akomanga ngā tūtohi a tēnā, a tēnā. Anei ngā mea ka arotahia:
  • Ngā hanga o te marama ki te titiro atu, me ngā ingoa hei whakaahua i aua hanga.
  • Ngā wā o te rangi e kitea/tirohia ai te marama, e tuhia ai ngā kōrero mōna.
  • Me matapae ka pēhea te āhua o te marama mō te kotahi wiki e whai ake ana, he aha te hāora e kitea/tirohia ai, ā, kei hea ake o te rangi e rere ana.
• Hei te mutunga o te marama, tonoa ngā ākonga kia tautohu i ēnei āhua matua o te marama:
  • Kōhiti
  • Pewa whanake
  • Hauwhā tuatahi
  • Kōpuku whanake
  • Kua hua te marama
  • Kōpuku tohi
  • Hauwhā tuatoru
  • Pewa tohi
• Wehea ngā ākonga ki ngā rōpū takitoru, takiwhā rānei. Me whakatairite tā rātou i kite ai, ka tuku ai i te pūrongo poto mō ngā kitenga. 

Ko te whenua …

He aha Te Whare Tangata?
Ko ngā kupu nei, te ‘whenua’, te ‘whakatipu’, me te ‘whānautanga mai’ e pā katoa ana ki te hapūtanga me te wā whakawhānau. Rangahaua ēnei kupu i te horopaki o te raranga me te whatu, ka wānanga ai i te tino tikanga i roto i tēnei karakia.
He aha te kaitito o te karakia i tiki atu ai i ēnei kupu?
He aha te tino tikanga i roto i te karakia nei?

Whakamaua …

E pā ana ēnei kupu ki te aha? He aha te tino tikanga?

Whakamaua te tai moana

Whakamaua te ira tangata

Whakamaua te aho matua

Whiri, whiria kia tina

Hui e. Tāiki e.

• Kia oti, ka huihui anō te akomanga. Mā ia rōpū e whakaatu ēnei pārongo:

1. Te tikanga/whakamāoritanga o te/ngā kupu.
2. Tētahi kupu taurite mō te/ngā kupu.
3. Te/ngā kupu i roto i tētahi rerenga kōrero.
4. Te whakamārama i te horopaki e rangona ai te/ngā kupu.
5. Te whakaari (charade nei) i te tikanga o te/ngā kupu. 

Ānō ko te marama kua ngaro, kua ara anō

E mea ana te whakataukī nei, ka pai tonu me i rite tātou ki te marama – kia ngaro, ka puta mai anō, ka ora anō. Arā pea ētahi horopaki e taea ana e te tangata te pērā. Nō reira, mehemea kua raru pai koe, kei raro e putu ana, ki te kaha koe, tērā tonu pea ka piki ake anō, ka pai anō.  

• Kōwhiria tētahi tupuna i pērā – i raru, engari i kitea he huarahi e ara ake anō ai, e ora anō ai ia.
  • He aha ngā tino āhuatanga o te tangata ka ora tonu, ahakoa ngā raruraru, kua taumahatanga kua pā ki a ia?
  • He āhuatanga motuhake, ahurei ō taua tangata (i ora ake anō ai ia)?
  • He aha te raruraru i pā ki taua tupuna, i kaha ake ai, i ara ake anō ai ia?
     
• Kōrerotia mai tōna kōrero, me te āhua o tana ora ake i tana raruraru.
• Tuhia te kōrero nei hei ‘tuhinga mihi’. He āwhina kei He Tuhinga Mihi, i te rauemi He Manu Tuhituhi.  
• Ki ngā rōpū iti, ka tukuna pea e tēnā, e tēnā ākonga tāna mihi ki ana hoa.

Te Tito Waiata

Ngā mea e hiahiatia ana

• A Hineteiwaiwa – https://hana.co.nz/online/hina/
• Ngā puoro o ētahi waiata e rua ka tīpakona (ko tētahi he waiata tawhito, ko tētahi he waiata nō te ao hou)
• Ētahi tauira o ngā kupu o ngā waiata e rua.

Ngā mahi

Te whakatairite i tētahi waiata hou ki tētahi waiata tawhito

• Wehea ngā ākonga ki ngā rōpū iti. Anei ngā mahi mā rātou:

1. Mātakihia te paki A Hineteiwaiwa – https://hana.co.nz/online/hina/
2. Ka whakarongo ngā ākonga ki tētahi waiata rongonui o ēnei rā. Hei tauira, ko tā Rob Ruka. 

• Ka whakawhiti whakaaro ngā ākonga mō te tikanga me te wairua o te waiata nei. 
• Kātahi ka āta tirohia te tāraitanga o ngā kupu o te waiata – hei tauira, ngā kupu whakarite, te huahuatau, te maha o ngā whiti, te kōrihi, me ngā mea ka tāruatia. 
• Matapakia ngā mahi ā-ringa, ngā nekeneke a te tinana e rere tahi ana me te waiata, ka pai rānei me i rere tahi me te waiata, hei tautoko i ngā kupu, i te kōrero.
• Ka pai anō te kawe i tēnei mahi mō tētahi waiata āhua tawhito, me te whai kia mārama te tikanga o ngā kōrero kei tua o ngā kupu (he mea nui tenei i te kapa haka). 
• Matapakia ngā ritenga, ngā tikanga o te hiki i te waiata i te kapa haka. Hei tauira: 
  He aha ngā āhuatanga kua rerekē? He aha ngā āhuatanga kua mau tonu?   
• I ō rātou rōpū, ka titoa e ngā ākonga he waiata poto mō Hineteiwaiwa. 
• Kia rua ngā whiti, kia kotahi te kōrihi. (Māu e whakatauira atu he pēhea te āhua o te tuhi i te whiti me te kōrihi, kia mōhio ai ngā ākonga.)
• Ko ētahi whakaaro e māmā ake ai pea te mahi, ko te whai kia huatau, kia huarite ngā kupu, kia tāruaruatia ētahi wāhanga, ā, kia whakamahia he rangi māmā, tērā pea he rangi e taunga kē ana ngā ākonga.
• Ina taea e te rōpū te hiki tā rātou waiata i runga i te tika, i te māia, ā kāti, kua tutuki te kaupapa.
• Tērā tonu pea ka whai hua te nanao atu i te rauemi He Manu Tuhituhi hei āwhina i te titonga o ngā waiata:

Te tuhi i ngā kupu o te waiata

Kupu tāpiri

• He Tuhinga Mihi
• He Tuhinga Whakangahau
• Me ngā kōrero tautoko kei He Kura Tuhituhi me He Manu Taketake.

 Te hiki i te waiata

• Mātakihia ētahi kiriata o ētahi tino kapa haka e tū ana ki te atamira o Te Matatini, o te whakataetae kapahaka ā-motu mō ngā kura tuarua, o Mana Kura Tahi. He kiriata anō pea e taea ana o ngā kapa o tōu ake kura, iwi rānei.
• Ina mutu te mātaki, ka hoki anō ngā ākonga ki ō rātou rōpū, ka ohia manomano i ngā mahi ā-ringa me ērā atu kōiri a te tinana i tino pārekareka ki a rātou, ā, e whakaaro ana rātou ka taea te kuhu atu ki tā rātou ake waiata.
• Ka tīmata tā rātou tāpiri atu i ngā mahi ā-ringa, ā-tinana ki tā rātou waiata, hei tautoko i ngā kupu e puta ana i te waha.
• Ka kōwhiria hoki ngā kaitātaki, ā, me he taonga puoro e kuhuna atu ana ki te mahi (pēnei i te ukulele, i te rakuraku, i te pahū, i te kōauau, i te pūrerehua) mā wai e whakatangi.
• Ko ngā nekeneke i te atamira te mea whakamutunga hei whakatau – ka tū ki hea, ka neke ki hea hei tautoko i te rere o te kupu.
• Ka hikina e ia rōpū tā rātou waiata mō Hineteiwaiwa.