Ko Tohu Kākahi rāua ko Te Whiti o Rongomai    

Nā, ahakoa he tata ōrite tō rāua pakeke, he matua kēkē a Tohu Kākahi ki a Te Whiti o Rongomai. I whānau mai rāua i te wā o ngā pakanga pū ki ngā iwi o te raki, i roto i ngā tekau tau o te 1820. E kī ana ētehi, i whānau mai a Tohu ki Ōkahuiti ki te tonga o Taranaki, ā, i whānau mai a Te Whiti o Rongomai ki te pā o Ōtaka ki roto o Ngāmotu, e tata ana ki Paritutu. 

I a rāua e tamariki ana, ka kite ō rāua mātua i ngā tohu o te matakite, o te taha wairua ki roto i a rāua. Ka tukuna rāua ki ngā wānanga tawhito o Taranaki. Koia rāua e matatau ana ki ngā kōrero o neherā, ki ngā whakapapa, ki ngā karakia, ki ngā pūrākau hoki a ō rāua tūpuna. 

I taua wā, i te mura ngā ahi o Tū ki waenganui o Taranaki me Waikato. Nō reira, mārama tonu ana rāua ki te māra o Tūmatauenga. Nā whai anō, ka rewa ki ngā hekenga o Taranaki ki te tonga, ki Te Upoko o te Ika noho ai, ā, ka noho a Tohu ki Waikanae mō tētehi wā. 

E ai ki te kōrero, ko tō rāua tauheke a Minarapa Rangihatuake tō rāua kaiako tuatahi ki ngā kōrero o te Paipera Tapu. I whakaraua a Minarapa ki roto o Waikato me Ngā Puhi, ki reira ako ai i te Paipera Tapu, kātahi ka hoki atu ki Taranaki hei minita. 

I te tau 1845, ka tae mai te minita Rūtarana, Te Rīmene ki Warea whakatū ai i tana mīhana.  

I reira kē a Tohu rāua ko Te Whiti e noho ana, ā, ka hou atu rāua ki ngā akoranga o te Tikanga Hou i whakahaeretia nei e Te Rīmene. Ko tōna mīharo i te tūtakitanga ki te tokorua rā, kua matatau kē rāua ki ngā kōrero o te Paipera. 

Ko te Whenua te Take 

Nō mua tata atu, i te tau 1841, i tīmata te maringi mai a te Pākehā ki roto o ngā motu mai i ngā kaipuke, i ū mai i Ingarangi. Kīhai i roa, ka kī katoa a ngā motu me ōna takiwā i te hunga rā me tōna manako nui, he riro whenua kia nohoia hei pāmu, hei kāinga mō rātou. Engari kāore rawa i kitea ngā whenua i pānuitia e te kamupene o Wakefield mā, me tō rātou pōhēhē nui kua hokona kētia aua whenua.  

Ka tupu te pōnānā, te kaikaha me te riri ki a rātou. Kāore he aha, tē aro atu a ngāi Māori ki ngā tono a te hunga Pākehā ki Ngāmotu. Kāore te whenua i hokona atu. 

Ki ngā tau whai muri i te 1850, ka tahuri ngā iwi me ngā hapū o Taranaki whānui ki te tohetohe ki waenga i a rātou anō mō te whenua te take. Tērā ētehi i tohe kia hokona he whenua ki te Pākehā, tērā anō ētehi ka mārō kia kaua e hokona. Haere ake, ka ū te nuinga ki te tikanga, kia Māori tonu ai te papa whenua o ō rātou tūpuna. 

Nāwai ā, i te tau 1854 ka rūpeke atu a Taranaki ki Manawapou, he wāhi tata ki Te Hāwera, hei taukumekume i te take whenua nei. Nā Wiremu Kingi Te Rangitaake te karanga. Nō te mutunga o taua hui, ka ū tonu rātou ki ō rātou whakaaro kia tina te mana o te whenua. Kāore e kore, i reira a Tohu rāua ko Te Whiti me te ū anō ki taua whakatau a te minenga. 

Heoti anō, i te pupū tonu ake te hiakai whenua o te iwi Pākehā ki roto o Ngāmotu. Ka kaha tō rātou wero atu ki te Kāwanatanga, me te inoi tonu kia wātea mai ngā whenua Māori hei hoko mā rātou. Ka noho ko te ingoa o Te Rangitaake hei whiunga mō te kupu hanihani. Ka whēnei ake, ko ia tērā e takitaki ana kia purutia te whenua. 

Nō reira, koirā te āhuatanga i mua mai i ngā pakanga whenua ki Waitara, ā, puta noa i Taranaki. I roa kē ngā hōia o te Kāwanatanga e whakatūtū ana i ngā whare pakanga, e whakawai ana ki te whawhai ki te Māori. I tōna mutunga, ko tō rātou kaha hiahia tonu ki te whenua te take. 

Tērā a Tohu rāua ko Te Whiti i roto o Warea e āta mātakitaki ana i ēnei nekehanga. Kua mōhio rāua ki te āhuatanga o te pakanga mai i tō rāua tamarikitanga. Kua kite rāua i te huhua o te iwi Pākehā i roto o Pōneke me ā rātou tikanga me te pūkenga mai rā o te pū, o te pūrepo. Ko ēnei ngā rākau kurukuru o te wā. 

Ka kātoro mai te pakanga whenua ki Warea i te 29 o ngā rā o Māehe, i te tau 1860. I mua i te taenga mai o te tauā hōia ki Warea kua rere noa atu a Te Rīmene, kāore hoki ia mō te hoki mai. Otiia a Te Rīmene, he tuku kōrero atu ki te kāhui hōia rā mō te nohonohonga o ngā pā, o ngā kāinga hoki o Taranaki. 

Ka mātakitaki a Tohu rāua ko Te Whiti i ēnei mahi a te Kāwanatanga, i tā rātou pēhitanga o ngā iwi o Taranaki. Ka tae mai te rongo e pā ana ki ngā mahi nanakia a Te Rīmene me te mōhio tonu, nō te hiahia whenua o te Pākehā tēnei pakanga. Tatū kau atu taua pakanga i te tau 1861 kāore e kaha ki te kī atu i toa te Māori rānei, i toa te Pākehā rānei. Waihoki, ko te pakanga tuatahi tēnei. 

Nō te tau 1863, ka kitea e te nuinga te mahi nanakia me te mahi kaiā a te Pākehā. Ka tau te ture muru whenua ki te aroaro o te Pāremata, ka tere mana i a rātou. Koia ko ngā ture e kīia nei, ko te Suppression of Rebellion Act 1863 me te New Zealand Settlements Act 1863. Nā runga anō i aua ture rā, ka kīia te Māori, he hoariri kaipakanga ki ngā hōia o te Kāwanatanga. Hāunga te whakaaro, i te tiaki kē rātou i ō rātou whenua. Heoti, ko te utu, ko te muru i aua whenua tonu. Tahi rā te nukarau o te Kāwanatanga! 

I te tau 1864 i whai a Tohu rāua ko Te Whiti i a Te Ua Haumēne me tana kāhui ki te kakari ki Mahoetahi, e tata tonu ana ki Waitara. Ka hinga te tini, ka pōauau te iwi, ā, ka tīmata te pakanga tuarua. I te tau 1865 ki Te Puru, ka tohungia a Tohu rāua ko Te Whiti e Te Ua Haumēne hei poropiti. 

Ka mutu te pakanga ki te kakari i Waikoukou i te tau 1866. I reira rā a Tohu, a Te Whiti me te iwi e noho ana. Ka mutu taua whawhai, ka hūnuku rātou ki Parihaka noho ai. 

I konei ka mou te tikanga me te rapu i te huarahi ki te rangimārie ki waenga i te iwi Māori me te iwi Pākehā. Ka hua, kia noho te Māori ki tōna whenua ki runga anō i ōna tikanga, kia noho anō hoki te Pākehā ki ōna whenua ki runga anō i ōna tikanga. Koirā te take i tū te papa kāinga 

o Parihaka, kia tū motuhake ngā tikanga Māori. Ko te āhua o Parihaka he whakaari i te rangimārie, i te maungaarongo, me kī, ehara a Parihaka i te pā tūwatawata. Tuwhera kau ana te papa kāinga rā ki te katoa, ki te iti, ki te rahi, ngāi Pākehā mai, ngāi Māori mai.  

Hei tauira ake i ngā tikanga o Parihaka, ko te pōwhiri i te manuhiri ki te kawe o Rongo-maraeroa, ki roto wharenui. Kia hou atu te ope ki roto i te whare, ka hongi, ka ohaoha i mua mai i ngā whaikōretro. He rerekē te tikanga nei. He tohu mō te rangimārie. Ko te tikanga o mua, ko te pōwhiri i te manuhiri ki runga marae ki te kawe o Tū-te-nganahau. Haere te kupu, haere te kōrero, kātahi anō rātou ka oha, ka whakararata ki te hongi.  Ka mea a Parihaka kia huri taua tikanga i te kuhunga ki te whare, ki te kawe o Rongo-maraeroa. 

Te Tekau mā Waru me te Tekau mā Iwa 

Mai i te aranga ake o Parihaka, ka whakaritea ko te tekau mā waru me te tekau mā iwa hei hokinga mahara ki te rā i pakū ai ngā pū o te Karauna ki runga o Waitara, i te 17 o Māehe, 1860. Kāore i tū i taua rā tonu, i te 17, engari ko te rā i muri mai. Otiia, ka tū ngā rā e rua i ia marama, i ia marama, i ia tau, i ia tau, tae noa mai ki tēnei wā. Hāunga rā ko ngā tau tata i muri mai i te Pāhua, koia anahe pea tētehi wā kāore i tū aua rā karanga. Nā te ture i āki mai kia kauaka te tangata e huihui ki Parihaka. Koirā te wā i nohoia te kāinga rā ki ngā hōia o te Kāwanatanga. 

Ka tū ko te tekau mā waru te rā ki a Te Whiti o Rongomai, ko te tekau mā iwa te rā ki a Tohu Kākahi. Ko te tikanga o ēnei rā nui i te wā o Tohu rāua ko Te Whiti, ko te rauhī mai i ngā take o te wā. Ka kawea he kaupapa e ngā iwi katoa, ahakoa ko wai, Māori mai, Pākehā mai. Ko te manaaki tangata he tohu mō te mana whenua, he tohu hoki mō te whai i te ara o te rangimārie. Ahakoa hoariri, hoa ranei. Ahakoa iti, rāhi rānei. Ahakoa rangatira, pononga rānei, me manaaki tonu. 

I aua hui rā, ka whiriwhiringia e ngā poropiti ngā rautaki mō te whenua, ā, ka whārikingia ngā kupu kōrero ki te papa o te whare, kia rangona e te tangata. I ngā tekau tau o te 1870,  ka rūpeke mai te tini me te mano ki te whakarongo ki ngā kōrero e haere ana, ngā tohutohu, me ngā whakahau a ngā manu e rua. Tōna mutunga, he reka te kōrero me te hāngai o te whakaaro kia tū rangatira ai te Māori ki runga anō i ōna whenua. 

Nā ēnei hui ā-marama i korikori ai ngā iwi kua tatū mai ki Parihaka, ka waiho hoki mā aua iwi anō e horapa haere i aua kupu ki te motu. Ka rere atu ngā pānui kia ū ki te tohe. Ko te tohe tērā ki ngā kuru me ngā pēhitanga o te wā. 

Ko Tohu Kākahi te Pou Atua o rāua. Ko tāna, ko te taha wairua, ko ia tērā te tuku i ngā karere ki te iwi. Ko Te Whiti o Rongomai te Pou Whenua. Ko tāna ko te taha māngai, ko ia tērā e tuku i ngā karere ki te iwi, ki te ao puta noa. 

I ēnei rā, kei te tangi tonu ngā pere ki runga i ngā marae o Parihaka. Ka whai tonu te iwi i ngā tikanga mai i te wā i ngā poropiti. Ka tahi, ko te manaaki tāngata ahakoa ko wai. Ka rua, ko te hora i ngā kaupapa ki mua i te aroaro o te iwi.  

I te marama o Māehe he mana anō tō ēnei rā, nō te mea, ko tērā te marama i pakū ai te pū tuatahi ki Waitara. I reira i tīmata ai ngā pakanga whenua o Taranaki. Ko te marama o Hune te marama nui o te tau. Ka kawe mai ngā ope whakaeke i ō rātou mate o te tau kua hipa ki runga i ngā marae o Parihaka. 

Nei, ka tae mai koe hei manuhiri i te tekau mā waru, i te tekau mā iwa rānei, me tae i mua mai i te tekau o ngā haora o te ata. Ka kawea te pōwhiri ki ngā tikanga o pāeke, e pērā tonu ana ki ngā marae o Taranaki whānui. Otiia, kāore ngā pae e rata nei ki te reo Pākehā, me ngā waiata ngahau i ēnei kawe ōkawa. Mā ngā kōrero tūpuna, mā ngā waiata tūpuna e eke rā te whakaaro ki ngā rā nui. Hei te poutūtanga te kai nui o te rā. Ka mutu ēnei tikanga, kātahi ka wātea te papa ki ngā kaupapa kōrero. 

Ngā Marae o Parihaka 

Ko tētehi āhuatanga rerekē o tēnei papa kāinga – rerekē atu i ngā tini marae o te motu – ehara a Parihaka i te marae kōtahi. I te wā o Te Whiti rāua ko Tohu, kei tēnā iwi, kei tēnā iwi tōna ake marae me ōna whare. Kei tēnā hapū, kei tēnā whānau anō tōna marae me ōna whare. I ēnei rā ka kitea ko ngā marae matua e toru ki runga o Parihaka. 

Ki Toroānui te marae, ko Rangi Kapuia, ko Mahi Kūare, ko Rānui ngā whare. Ko te marae tērā o Tohu Kākahi. Ki Takitūtū te marae, ko Te Paepae o te Raukura te whare. Ko te marae tērā o Te Whiti o Rongomai. Ki Parahuka te marae, ko Te Niho o Te Āti Awa te whare. I tōna tuwheratanga mai he wharekai kē a Te Niho, engari i whakahoutia te whare e te iwi hei whare wānanga, hei wharenui hoki. 

Ko te tekau mā waru te rā o Te Whiti, ā, ka tangi te pere ki ngā marae o Parahuka me Takitūtū. Ko te tekau mā iwa te rā o Tohu Kākahi, ā, ka tangi te pere ki te marae o Toroānui. 

Parihaka Tū Mai 

I mate mai a Tohu Kākahi i te whā o ngā rā o Pēpuere, i te tau 1907. I te 18 o ngā rā o Noema i tērā tau tonu, i mate mai a Te Whiti. 

Tae noa ki ō rāua matenga, i te pupuri tonu rāua i te whakaaro kia noho motuhake ki ō rāua whenua, kia ū tonuki ngā tikanga a te Māori. Ahakoa ngā uauatanga i puta ki waenga i a rāua me ō rāua piringa tangata, i whai tonu rāua i ngā kaupapa rā. 

Kia hoki rā anō ki ngā kupu o Te Rangitaake, “Ko te mate o te whenua, ko te mate o te tangata.” Ko te āhuatanga o Parihaka tērā. Kua noho rawakore ngā iwi o Parihaka ki ngā korakora whenua noa i toe mai ki a rātou, hei nohoanga mō rātou.

Nō muri atu i te matenga o Tohu rāua ko Te Whiti, i tīmata ngā whānau ki te tuku i ā rātou tamariki ki ngā kura Pākehā, ahakoa kāore i whakaaetia e Tohu rāua ko Te Whiti i te wā e ora ana. I puta hoki ngā tāne kia whai mahi ki waho o Parihaka, ko ētehi i runga anō i ngā pāmu o ngā hōia.

Nō reira, mai i te matenga o ngā manu e rua tae noa ki ngā tekau tau 1960, ka tahanga haere, kōangiangi haere a Parihaka i te tangata kore. Ka pūehuehu kau ngā kāinga o tērā whānau, o tērā whānau, ka tāreparepa noa ngā whare, ka tupuria e te tarutaru, e te otaota. 

Heoti anō, ki ngā tau o te 1970, ka maranga mai te iwi Māori i roto o Aotearoa mō te whenua, mō te reo, mō te mana Māori motuhake te take. Nāwai ā, ka maranga anō hoki te iwi ki roto o Parihaka. 

I ngā tekau tau 1970, ka hokihoki ngā uri o Parihaka ki te whakanui i ngā rā. Ka tīmata ngā wānanga ki runga i ngā marae, ka ako anō rātou i ngā waiata o Parihaka me ngā kōrero a ngā manu e rua. Ahakoa ōna piki me ōna heke, kei te tū kaha tonu a Parihaka i ēnei rā. 

Te Whakaaturanga Toi o Parihaka 

I te tau 2000, i tū te Whakaaturanga Toi o Parihaka, Parihaka – The Art of Passive Resistance ki te Whare Taonga o Te Whanganui-a-Tara. Nā Te Miringa Hohaia i whakahaere tēnei kaupapa nui, kaupapa whakahirahira hoki. Ko ngā kaiwhakaatu, 

ko ngā ringa toi i whakaurungia, he tohunga ki ā rātou mahi. Ko tā rātou he whakaatu i te kaupapa o Parihaka me ngā kupu whakaari o ngā manu e rua.  

Ka mutu te whakaaturanga i Te Whanganui-a-Tara, ka heke ki Ōtākou. Ka mutu i reira, ka tū anō ki roto i te Whare Taonga o Puke Ariki, i Ngāmotu. I te wā o te whakaaturanga i whakahaere hoki ngā wānanga, ngā kauhau, ngā whakaari mengā waiata mō Parihaka. 

Ngā Rōpū Tautoko i te Maungaarongo 

I te tau 2003, ka ihiihi ngā iwi o Parihaka i te taenga mai o ngā rōpū tautoko o Martin Luther King Junior rāua ko Mohandas K. Gandhi. Kātahi anō te hui ātaahua ko tērā! 

Ko Mohandas K. (Mahatma) Gandhi te kaiārahi matua o tōna iwi, e whai ana i tō rātou mana motuhake ki Inia i ngā tau 1915–1945. Ko tōna huarahi hoki ko te rangimārie. Kua rongo te ao mō ngā mahi a Gandhi, engari i te takahi kē a Tohu rāua ko Te Whiti i taua huarahi o te rangimārie e 50 tau i mua i a ia. 

Ko Martin Luther King Junior te kaiārahi o ngā mangumangu o Amerika tae noa atu ki tōna kōhurutanga i te tau 1968. Ko tāna ko te akiaki i te Kāwanatanga o Amerika kia riro i te tangata tōna anō rangatiratanga, ahakoa mangumangu, ahakoa kirimā, ahakoa aha atu rānei. Ko te huarahi o te rangimārie hoki tāna i whai ai. He rongonui hoki ia huri noa i te ao.  

Nā reira, ko te taenga mai o ngā uri o te tokorua rā ki Parihaka, he whakanui i te kaupapa o te rangimārie nā Tohu rāua ko Te Whiti i kōkiri. E mōhio pū mai hoki te iwi, kua puta te rongo o Parihaka ki te ao! 

Mahatma Gandhi (1869-1948) 

Nā Mahatma Gandhi tōna iwi o Inia i ārahi kia whai ite huarahi o te rangimārie, arā, ko te nohopuku, ko te pāheko-kore, ko te tuhi reta, ko te tuhi pānui hoki – he mea whawhai i te pēhitanga mai o Ingarangi i taua wā. I te tau 1947 i riro anō i a rātou tō rātou mana motuhake mai i te kāwanatanga o Ingarangi. I kōhurungia a Gandhi i te tau 1948. 

Martin Luther King, Jr. (1929-1969) 

Nā Tākuta Martin Luther King Jr te kaupapa ōritetanga ā-iwi me tērā te mana tangata i kōkiri i ngā tekau tau o 1950 me te 1960 ki Amerika. I te noho whakawehe tonu te iwi kirimā me te iwi mangumangu o reira i raro anō i ngā ture whakapēhi o te wā. He māngai a Tākuta King mō te iwi porotēhi e whakahē ana i te mahi whakapēhi i ngā mangumangu o Amerika. I whiwhi ia i te Taonga Maungaarongo o Nobel i te tau 1964. 

Te Ahurei Maungaarongo o Parihaka 

I whakarewangia Te Ahurei Maungaarongo o Parihaka tuatahi i te tau 2006. Nā Te Miringa Hohaia anō tēnei kaupapa i whakahaere. Ko tōna tikanga, ko te tautoko mai o ngā reo kōrero me ngā reo waiata i te kaupapa o Parihaka me ngā kupu whakaari a ngā manu e rua. 

Kua rima ngā tau i tū ai tēnei ahurei. Ko te mea pai rawa atu, i rere mai te motu me te ao ki runga o Parihaka noho mai ai. E toru rā te roanga o tēnei ahurei. Ka tū ngā tēneti, ka whakakīkīngia ngā whare ki te tini tangata. Ka whakahaerengia ngā wānanga, ka whakatūria ngā kauhau, ka tū hoki ngā rōpū waiata me ngā rōpū kanikani. Āpiti atu ko ngā hapū hoko kai, hoko taonga,hoko kākahu hoki. 

Ko te mea pai anō, ko te tini o ngā manuhiri e tae mai ana i tāwāhi. He tūmomo tāngata ēnei e whakapono ana ko te huarahi o te rangimārie tērā e tika ana kia whāia e te ao. Kua tae te rongo ki a rātou mō ngā mahi a ngā manu e rua. Ka tae mai ki Parihaka ki te tautoko i te kaupapa, ā, ka hoki anō rātou ki ō rātou ake whenua ki te kawe i te kaupapa o Parihaka ki reira. 

Ngā Tau Nui    

1828 I whānau mai a Tohu. 

1832 I whānau mai a Te Whiti. 

1841–1843 Ka tae mai ngā kaipuke Pākehā ki Ngāmotu. 

1845 I tae mai a Te Rīmene ki Warea. 

1854 Ka tū te hui pupuri whenua ki Manawapou. 

1860 17 o Māehe – ka tīmata ngā pakanga whenua ki Waitara. 29 o Māehe – ka tae mai ngā hōia ki Warea. 

1861 Pēpuere – ka mutu te pakanga tuatahi. 

1863 Ka puta ngā ture muru whenua. 

1866 Ka mutu te pakanga tuarua ki Waikoukou. Ka ara te papa kāinga o Parihaka. 

1870–1880 Ka rere te motu ki runga o Parihaka ki ngā rā nui. 

1878 Ka tīmata te Kāwanatanga ki te rūri whenua ki Waimate. Ka tukuna te iwi e Tohu rāua ko Te Whiti ki te huhuti i ngā pine a ngā kairūri. 

1879 25 o Mei – ka tukuna te iwi e Tohu rāua ko Te Whiti ki te parau i ngā whenua kua murua. 29 o Hune – ko te hunga tuatahi i mauheretia. 

1880 Ka whakatakotohia e te Kāwanatanga te huarahi ki Parihaka. Ka hangaia e te iwi ngā taiepa aukati. 19 o Hūrae – ka tīmata te mauheretanga atu o te hunga hanga taiepa. 

1881 5 o Noema – ko te Pāhua. Ka mauheretia a Tohu rāua ko Te Whiti. 

Ngā Tau Nui 2

1883 9 o Māehe – ka hoki mai a Tohu rāua ko Te Whiti ki Parihaka. Ngā tau ka whakatūria ngā whare e rua, a Rangi Kapuia me Te Mutunga Raukura. 

1886 Ka mauheretia anō a Te Whiti. 

1888 Ka hoki a Te Whiti ki Parihaka. 

1898 12 o Hūrae – ka hoki mai te hunga whakamutunga kua mauheretia. 

1907 4 o Pēpuere – i mate a Tohu Kākahi. 18 o Noema – i mate a Te Whiti o Rongomai. 

1920–50 I te wāhia tonuhia te whenua o Parihaka e te Kāwanatanga. Ko te mouri o te papa kāinga kei te hekeheke. He ruarua noa ka hoki ki ngā rā nui. 

1960–1980 Ka maranga mai a Parihaka. Ka whakahoungia ngā whare, ka tū anō ngā wānanga. 

1981 Ka tū Te Pāhua kōtahi rau tau. 

1980–2000 Ka tū mai ngā kaupapa nui ki runga o Parihaka, arā, ko te Work Co–ops & Work Trusts Hui (1985), ko te Hui-a-Tau o Te Ataarangi (1990) me Ngā Puna Waihanga mō ngā Kai Toi (1994). 

2000 Ko te whakaaturanga ki Te Whanganui-a-Tara, Parihaka – The Art of Passive Resistance.

2003 I tae mai ngā rōpū o Martin Luther King Jr me Mahatma Gandhi ki te whakanui i a Tohu rāua ko Te Whiti. 

2006–2010 Ko Te Ahurei Maungaarongo o Parihaka.