Te Wharekura 29
Te Wharekura 29
Nā Ani Bosch ngā kōrero
Ko te katoa o ngō kōrero nei e pā ana ki ngā momo ika. Kei roto hoki ngā kupu o ētahi waiata.
Kua whakakorea tēnei rauemi tā. Ka kitea pea te rauemi nei ki te ruma rauemi o tō kura.
Ngā pūrākau kei roto i te puka nei:
- Ko Tangaroa Ara Rau
- Te tuna nioreore
- Te tāhae paipa koroua
- He kōrero mō ngā awa
- He mahi tuna
- Te hekenga nui
- Kōpaki tuwhera; tū ana a Tamaika
- He kōrero mō ngā hinaki
- Te manawawera a Tāwhiri-Mātea
- Te rākau whati
- Ki te tona o te rā
Torohia te pouaka "Mō te rauemi" ki raro nei e kitea ai ngā rauemi hāngai.
- Ētahi kōrero mō te tuna
- Te tāhae paipa koroua
- He kōrero mō ngā awa
- Kōpaki tuwhera; tū ana a Tamatuna
- He kōrero mō ngā hīnaki
- Te manawawera a Tāwhiri-Mātea
- Te rākau whati
- Ki te tōna o te rā
Ētahi kōrero mō te tuna
Kī ngā kōrero, ko te kāinga tuatahi o ngā tuna, ko Punakauariki, i ngā takiwā whetū i te rangi.
I reira ka pā mai te wā maroke, ā, ka rere mai nei ngā tuna ki te uma o Papatuanuku noho ai. I maroketia ai tō rātau kāinga, nā te mea he tata atu ki te rā. E whā ngā momo tuna i heke mai ki te whenua nei. Ko Para (frost- fish), ko Ngairo (conger-eel), ko Tuere (blind eel) me Tuna (river-eel) He mokopuna katoa ēnei nā Te Ihorangi, te atua o te ua.
I a rātau e heke mai ana i te rangi, ka tūtaki te rōpū nei i a Tāwhaki e piki ana ki ngā rangi.
Ka pātai atu a Tāwhaki, "he aha i whakarērea ai e koutou te rangi?"
Ka whakahoki mai te rōpū, "Ē, kua maroketia nga awa."
Ka pātai a Para, "kei te pēhea a raro rā?"
"Haere tika, kei te pai."
I te taenga mai o te rōpū nei ki te whenua, ka wehe, nā te mea i kāinga ētahi o rātau e Para. I toe ai te tuna, nā te mea i rere ki te repo hunga ai. Ko Para, ko Ngairo me Tuare i rere ki te moana. I te mahue ana o Tuna i a rātau ka ki, "e noho koe ki roto i te haunga o te repo hei kai mā te tangata."
Ka whakahoki a Tuna, "Haere koutou ki te moana hei kai mā te pioke. Ā, ki tēnei rā e rite ana ēnei kōrero."
He pātai
- He aha i tata atu ai te kāinga o ngā tuna ki te rā?
- He aha te mahi a Tāwhaki i ngā rangi?
- Kei tēhea wāhi o te moana te Para e noho ana?
- He aha te tikanga o te taitara nei, "Ko Tangaroa Ara Rau?"
KAIKŌRERO: E rua ngā nanakia e tautohetohe ana. Ki a rāua, ko rāua anake ngā toa mō te hopu tuna. Ēngari, kāore tētahi e hiahia, kia iti iho tētahi, i tētahi.
KO TIMI: A tēnā, e hia ngā tāera hopu tuna mōhio koe?
KO HEMI: E tā, mai te rapu ki te hīnaki, ko au te toa.
KO TIMI: E rua noaiho ēnā i whakahuatia e koe. Ka pēhea te pia, te toitoi, te hao, ā, te hura kōhatu pao atu hoki? E rima noa atu āku tāera.
KO HEMI: E hoa, nā te tamaiti ihu hūpe ēnā tāera. Kua mahia rāno e au he pā tuna . . .
KO TIMI: ...He aha hoki tēnā momo hopu tuna? He kimikimi pea nāu.
KO HEMI: (Meke pārekareka ana i a Timi). . . . E hoa, ko wai tō māhita? Me kōrero te mōhio ki ngā mahi a ngā tūpuna. Ko te pā tuna, he taiapa e toro ana i te whāroa o te awa. Anei, māku e torō atu kia mōhio ai koe. (Ka rere a Hemi ki tētahi peka rākau, ka torō ki runga i te oneone.) . . . Anei titiro. Ka haere mai he tuna, ka ākina e te ia ki roto i ngā hīnaki nei. Kāore e puta. Maha ngā tuna ka mau.
KO TIMI: Kua harawene nei). . . Ā tēnā, he pēhea te tuna nui kua mau i a koe?
KO HEMI: (Kua toru ngā ringa o Hēmi ki ngā whānuitanga) Arā . . . pēnei te nui. He taniwha ke. I mau i ahau ki roto i te pā tuna nei.
KO TIMI: E tā, ko ngā kanohi noaiho tēnā o tāku. Nā te ringa noaiho i hopu.
KAIKŌRERO: Whawhai tonu atu ngā nanakia nei.
Hei mahi
He tika ēnei pātai mō nga kōrero 'Te tuna nioreore?' Āe, kāore rānei?
- E toru nga nanakia?
- He kimikimi noaiho te pā tuna nā Hēmi?
- Nā nga Tūpuna i mahi te pā tuna?
- Nā Timi te tuna nunui?
- Tū ai te pā tuna i te taha o te awa?
Nā Ani Bosch
I tētahi rā, kātahi a mātou ka haere ki te pīhuka tuna. Ko māua ko taku tungāne ko Tama, nā, ko Heremāia me tana tuahine ko Ruiha. Tokowhā mātou. Ko Heremāia rāua ko Ruiha. Nō te tāone nui o Ākarana rāua. Kātahi anō a rāua ka haere ki tēnei mahi.
Ka haere mātou, nā, tae atu ki te awa hanga reporepo, ka peke atu māua ko Tama ki roto i te wai.
Nā, ka huri a māua ki te pihapiha. Ka ui mai a Ruiha, "E aha ana koe?"
Ka mea atu a Tama, "E rapu tuna ana."
Ka mea mai anō a Ruiha, "Me pēhea koe e mōhio ai he tuna kei konā?"
Ka kī atu ahau, "Taihoa. Āianei koe kite ai." Kīhai i roa ka tū i a au he tuna, ka wiriwiri tāku pīhuka. Ka pararē atu ahau ki a Tama, "Nā, he tuna tāku! Māu e hopu, nē?"
"Āe," hei tā tāna, "kei tukuna e koe kia oma." Ka heke te ringa o Tama ki roto i te wai i te taha pū o te pīhuka. Puta ake tana ringa he tuna i roto, nā, e titi tonu ana te pīhuka ki roto i te tinana o te tuna. Ka pangā atu e ia te tuna nei ki te taha o te awa, nā, ka peke atu māua ki te patu i te tuna nei. Kāhi au ka rongo i te auē nei. Titiro ake ahau, kua oma kē a Heremāia rāua ko Ruiha, nā, kua tata ngaro kē atu i tua o te puke.
"Ha," hei tā Tama, "kei ōu nei whanaunga hoki! Te ngākau kore mataku noa iho i te tuna!"
Ka aroha ahau i taku mōhio, ē, ka ahatia he Māori a rāua, nā te mea he tamariki tāone tauhou ana ki ēnei mea. Ka mea atu au ki a Tama, "Ka pēnā pea tāua ina haere tāua ki Ākarana hōrerei ai. Mataku ana tāua i ngā motokā me ngā pahi pēnei i a rāua e mataku nei i te tuna."
"Āe," hei tā Tama.
Ka hoki māua me tā māua tuna, me ngā pīhuka, nā, tae atu māua ki te whare, e noho mai ana ō māua hoa. Ka mea mai a Heremāia, "Kaua kourua e whakatoi mai ki a māua i tō māua omanga. I te kaha kino o te hanga o te tuna rā, ohorere pai au."
Ka whakahoki atu a Tama, "Kei te pai. E mōhio ana ahau ki ō whakaaro. Nā ina haere atu a māua ki tō kāinga a ērā hōrerei, kaua kourua e whakahāwea ki a māua ina hanga mataku māua i ngā mea o tō kāinga, nē?"
"Kua tika tēnā," hei tā Ruiha.
Te hekenga nui
E hoa mā, i mōhio koutou ki te āhua o ngā tuna nei, arā, ngā tuna tame, e rima ki te whitu ō rātou tau e noho ai ki te wāhi kotahi i roto i te wai reka, arā, i te awa? Nā, mō ngā tuna uwha, e ono ki te iwa ō rātou tau e pēnei ai.
Tae mai ki te wā ka pakeke ngā tuna nei, arā, e tika ai me whānau a rātou kia whai punua tuna ai ngā awa, he pēnei te āhua. Ngā tuna uwha, tā rātou nei mahi he whānau hēki, nā, tā te tuna tame nei mahi hoki he whakatika i ngā hēki nei kia paopao.
Nā, ā te wā e tika ai ngā tuna nei mō te whānau, ka tīmata te heke. Te take i heke ai, nā te mea pea he karanga, he aha rānei. I ngā wā e heke ai rātou ko ngā pō tino pōuri nei, āwhā, ua; he pō tino kino nei, arā, ko ngā pō o te ngahuru.
I a rātou e heke ana, ka tīni haere ō rātou āhua. Ngā kanohi ka nunui haere, ngā kiri mangu e mōhio nei tātou ka huri haere ki te kara nei ki te āhua hiriwa. Ā, ka haere rātou, kore rawa rātou e kai.
Ka tata haere ki te moana e tika ai kia whānau ngā hēki nei, ka tino rite ngā tuna nei ki ngā tuna nō te moana kē. Kua tae rātou; tae pai ki te Moana-nui-a-Kiwa.
Ka mahi ngā tuna nei i ā rātou mahi, nā, i te tawhiti o tā rātou haere, i te aha rānei, ka pahemo ngā tuna nei, ka mate.
Ngā hēki nei, ka huri haere hei tuna, mai i te hēki kara pēnei i te karāhe, tae noa ki te wā e tae ai ki ngā māngai o ngā awa, kāhi anō ka rite ki ngā punua tuna e mōhio nei tātou.
Nā, haere ake i ngā awa, kai haere ana, kua tino tuna ngā mea nei. Ka noho rātou, ā, tae noa mai tō rātou wā e haere ai anō, arā, te heke nui ki te moana.
- Ngā Kupu Whakamārama
A
ākina forced
auaihi smoke
I
Ia current
K
kimikimi invent
kīnaki supplement, mix-in
korohuhū boil
M
māowa cooked
N
nanakia sly, crafty person / reckless / better than expected
NG
ngāwari soft, slender and flexible
P
pakapaka crackly
pā tuna eel weir
pirita supplejack
T
taputapu material
tāera method, style
tāera tunu tuna methods for cooking eel
tautau hanging
tautohetohe argue
tīhoretia kia hāwhe split into halves
torō draw
W
waea-neti wire netting
WH
whakamākūkū appetizing
whakamaroke dry
Mō te rauemi
Kua whakakorea tēnei rauemi tā. Ka kitea pea te rauemi nei ki te ruma rauemi o tō kura.
Taumata: Taumata 6, Taumata 7, Taumata 8
Kaupapa: Rārangi Pukapuka
Kohinga: Te Wharekura
