Skip to main content
Te-Wharekura-46-hero.png

Te Wharekura 46

PUKAPUKA

Te Wharekura 46

Nā Hohepa Green rātou ko Tamati Wharekura, ko Roka Paora, ko Morvin Simon, ko Joe Malcom ko Te Ari Kuti Whaanga ngā kōrero
Nā Phillip Paea te uwhi me ētahi o ngā pikitia
Nā David Burke rātou ko Miranda Witford, ko Gus Hunter hoki ngā pikitia

Kei roto i tēnei putanga he kōrero e pā ana ki te kawa me ngā tikanga o ngā iwi maha, ā, ka whai wāhi atu ko ērā o Te Tai Rāwhiti, o Whanganui me Te Arawa. 

Te Wharekura 46

He mihi 

Ki a koutou ngā kaituhituhi i tuku rangatira mai nei i ā koutou kōrero mo te tikanga kawa mō Te Wharekura 46, tēnā rawa atu koutou katoa. He tika hoki kia mōhio a tatau tamariki mokopuna ki ngā tikanga o te kawa o ia iwi. 

 

Kua whakakorea tēnei rauemi tā. Ka kitea pea te rauemi nei ki te ruma rauemi o tō kura. 

 

Ngā pūrākau kei roto i te puka nei: 

  • Te kawa o Ngāti Porou – he pāeke 
  • Te kawa o Tainui – tau whakautuutu 
  • Te kawa o Te Whānau a Apanui – pāeke 
  • Te taonga nei o te tikanga 
  • Te kawa tapu o Te Arawa – he takina 
  • Te kawa o te whare roimata 
  • Ngā kupu whakamārama

Torohia te pouaka "Mō te rauemi" ki raro nei e kitea ai ngā rauemi hāngai.

Te kawa o Ngāti Porou 

Nā Hōhepa Green 

Me tīmata ake ēnei kōrero i te kawa tangihanga ki te riu o Waiapū. 

Ngā mahi a te tangata whenua 

Ka mate ana he tūpāpaku, ka tae atu te whakaatu ki te wā kaenga. Ka tangi atu te waea ki ngā whanaunga tata, ā, ka haere ake rātou ki te marae ki te whakareri i te wharenui, te mahi kai, te patu mīti, te tiki wahia. Ko ngā mahi ēnei e pā ana ki te manaaki tangata. 

 

Ka whakareri hoki i te wāhi takoto o te tūpāpaku. Ko te roro tonu o te wharenui, raro iho o te wini tōna wāhi takoto. Ka tohaina he whāriki, ā, he taonga hei whakarewa ake i te upoko o te kāwhena, he moenga ki te taha matau hei nohonga mō te pouaru, ngā mātua, me tōna whānau. Kia tae mai ai te tūpāpaku, kua reri ngā mea katoa. 

 

Ka tū mai te waka hari tūpāpaku i te kēti, ki mua rānei i te wharenui, kua karanga ake tētahi o ngā kuia o te iwi kaenga. Hei konei ka hikina mai te tūpāpaku ki runga i te parani o te wharenui. He nui tonu ngā tāngata ka haere mai i tōna taha, ā, ka whakautua mai te karanga e tētahi o ngā kuia o te ope whakaeke. Ka tau mai te tūpāpaku ki te roro o te wharenui, ka tangohia te taupoki. Ka nohonoho te pouaru, ngā mātua, te whānau, me ngā kuia ki ngā taha o te kāwhena (ko ēnei te whānau pani). Ka whakatūtūria he whakaahua o ōna mātua tīpuna kua mate, ki mua, ki runga ake o te kāwhena, kia mōhiotia ai ko wai ia. Ko ngā putiputi anō hoki ka whakatakotoria ki mua o te kāwhena. Kei te haere tonu te tangi me ngā roimata i tēnei wā. Kia tae ki te wā e whakaaro ai te iwi kaenga, ka tū ake tētahi o ngā koroua ki te whakatau i te tira mau mai i te tūpāpaku. Ka mutu tana kōrero, ka waiata. Ā, ka whakautu mai tētahi o te tira i ana kōrero, ā, ka waiata mai anō. Hei konei, ka ringaringa, ā, kia mutu te whakanoa, kua haere ki te kai. Ko te tangata whenua ka mau tonu ki te whanga mō ngā manuhiri whakaeke. 

Ko ngā manuhiri ka whakarite mai he taima whakaeke mō rātou. Ka whāiti mai ki te kēti, ka whakarite, mā wai te karanga e whakautu, ko wai ngā kaikōrero, te kohi koha hoki hei whakatakoto mā rātou. Ka tatari kia karanga mai te iwi kaenga, kātahi anō ka hanake atu. Ko ngā kuia me ngā wāhine ki mua, ko ngā tāne me ngā tamariki ki muri. Mutu ana te karanga a te kuia o te tangata whenua, ka mako mai tērā o te manuhiri. Ka haere mai rātou ki mua tonu o te wharenui, ka tū, ka tangi. Ko ētahi haere hāngai tonu atu ki te kāwhena. Ka mutu tā rātou tangi, ka noho ki raro. Ko ā rātou tūru kei tētahi taha mai o te tangata whenua. Kāre he tangata i reira e noho ana. Ka mōhio mai te manuhiri nō rātou ērā tūru. 

Kia whakaaro ngā kaumātua, kua tika ki te whakatau i tā rātou manuhiri, kua tū ake tētahi. Ka mihi, ka whaikōrero, ā, ka tautoko mai te iwi kaenga i ana kōrero ki te waiata. Ka tū atu anō tētahi kaumātua, ka kōrero, ka waiata anō rātou. 

 

Kia mutu katoa ngā kōrero me ngā waiata a te iwi kaenga, kātahi anō te manuhiri ka whakautu mai. Ka pērā anō tā rātau. Ka kōrero, ā, ka waiata mai. Ko te tikanga, ko te kaikōrero whakamutunga, māna e whakatakoto tā rātou koha. Engari i ētahi wā, mā tēnā tonu tāna e whakatakoto, mā tēnā tonu tāna. Kia pau katoa ngā kōrero, me ngā waiata a te manuhiri, kua haere mai rātou ki te ringaringa ki te tangata whenua. Ko te pae tapu ki mua, ka whai ake ko te ope. Ka tīmata ake te ringaringa ki te pae tapu o te tangata whenua. Ko te pae tapu te wāhi noho a ngā kaikōrero, me ngā kaiwaiata a te tangata whenua. Ka mutu te ringaringa ki te pae tapu, ka huri haere ki te iwi kaenga, whakaoti atu ki te whānau pani. Me pā te tangata ki te wai, hei tango i te tapu, ā, kātahi ka mauria te manuhiri ki te kai. Ka mutu te kai, ko ngā mea e noho ana, kua wātea ki te hari mai i ō rātou kākahu moe ki roto i te wharenui. 

E rua, e toru rā pea te tūpāpaku e takoto ana i tōna atamira, kua tīmata te karakia nehu. Ka whakahokia te taupoki o te kāwhena, ka haere te karakia, ka hikina te kāwhena ki te urupā whakaoti ai, ā, ka nehua. Ka mutu, ka hoki mai ki te marae. Ka noho ko te whānau pani te manuhiri. Ka karangatia rātou ki runga ki te marae, ka whaikōrerotia, ā, kātahi anō te whānau pani ka āhei ki te mihi, ki te kōrero ki te iwi whānui. I te wā hoki e takoto ana te tūpāpaku i runga i te marae, kāre kē e tika kia kōrero, kia waiata rātou. Anā, kua ngaro te tūpāpaku ki te uma o Papatūānuku, ko te mahi ināianei, he whakahoki mai te whānau pani ki tēnei ao – te ao o te ora. Ka mihia, a, ka hākari katoa rātou. 

Te takahi whare 

I muri tata tonu mai o te hākari, ka haere te iwi ki te takahi whare. Ko tēnei kaupapa, he wete i te tapu kei runga i ngā taonga, me te whare o te tūpāpaku. Ka tīmata anō ki te karanga, ā, ka karakia haere ki ngā rūma katoa o te whare, me te tekihana o waho. Kei te haere te karakia me te ruirui wai tapu hei whakanoa te kaenga me ngā taonga katoa. Ka mutu tēnei, ka hākari anō, ā, kua harikoa. Ka mahia ngā mahi ngahau, hei tango atu, hei whakamāmā i te pōuri kei runga i te whānau. 

Ā, i te wā e harikoa ana, ka tono pea tētahi o te manuhiri, kia mauria atu te mate ki tō rātou na takiwā. Kia tae ki te wā e whakaritea, kua mauria atu te tangi ki taua marae. Kīia ai tērā he kawe mate. He rite tonu ngā tikanga ki te tangihanga, engari kāre he tinana, he tangi wāirua noa. 

Kotahi tau pea i muri mai, nuku atu rānei, ka whakatūria he pōhatu whakamaumaharatanga ki te tūpāpaku. Āhua rite tonu ngā tikanga ki tōna tangihanga, engari i tēnei wā, he whakaahua kē kei te wāhi i takoto rā ia i te roro o te wharenui. Ka haere anō te karanga, ngā kōrero, ngā waiata i te marae ātea. Kia mutu, ka haere ai ki te urupā, ka karakia, ka huraina te pōhatu. Ka mutu, ka hoki mai anō ki te marae, ka hākari anō. Kotahi rā noa iho te roa o te hura pōhatu. Hei konei ka ea katoa ngā mahi e pā ana ki te tūpāpaku. 

Ngā Kupu Whakamārama

A – K

H

hākari pae maumahara feast in memory of those who have passed on 

hamumu mutter 

hanake move on to 

hīhī, hikihiki lift up 

hūhā, kūhā thighs 

huhua plenty, many 

 

 

I

ikeiketanga highest 

irā te nui extra loud, big, or large 

 

  

K

kaenga, kāinga homestead, village 

ka puta te pito a saying to indicate one has eaten well 

kaioraora threaten, curse 

Kaiwhāiki Marae 19 kilometres upstream from Wanganui 

kawa protocol 

kīnaki relish 

kōrero hahani speak ill of 

Mō te rauemi

Kua whakakorea tēnei rauemi tā. Ka kitea pea te rauemi nei ki te ruma rauemi o tō kura. 

Taumata: Taumata 6, Taumata 7, Taumata 8 
Kaupapa: Rārangi Pukapuka 
Kohinga: Te Wharekura 

Ngā rawa kei tēnei rauemi: