Te Taura Whiri i te Reo Māori 

Nā Tīmoti Kāretu te kōrero ki Te Pou Taki Korero

He whakamārama noa tēnei mō te āhuatanga o ētehi o ngā mahi a Te Taura Whiri i te Reo Māori. I whakatūria tēnei rōpū e te Kāwanatanga i te marama o Here-turi-kōkā, i te tau 1987, hei rōpū whakaoreore, whakapakari i tō tātou reo. Ko Tīmoti Kāretu i noho tuatahi hei Ahorangi, ko tana mahi he whakatutuki, he whakatinana i ngā whakaaro a ngā kaiwhiri o te rōpū. Tokorima katoa ngā tāngata nei nō ngā rohe e whā, me kī nō te rohe o Te Tairāwhiti, o Te Taitokerau, o Mātaatua me Waiariki, o Tainui waka whānui tonu, me tētehi nō te ao Pākehā. Nā te rōpū e mōhiotia nei nā Ngā Kaiwhakapūmau i te Reo i kōkiri te kaupapa o Te Taura Whiri i te Reo Māori ki te aroaro o Te Taraipiunara o Waitangi me pēwhea e ora tonu ai te reo, me pēwhea te whakatairanga, me pēwhea te whakarata mai te ao Pākehā ki te reo. E whai ake nei ngā kōrero a Tīmoti. 

Te whanaketanga i Mangahānea

Nā Roka Paora i whakamāori ngā tuhinga Pākehā a Hēni Te Kira Hei

I whānau awau i te Whare Kōhanga o te Whanga o Waipiro i te marama o Hui-tanguru, i te tau kotahi mano e iwa rau e rima tekau mā rima. I tētahi rangi ka kōrero mai taku māmā i tata mate awau i awau e pēpi tonu ana. Kotahi marama nei taku pakeke. I tīmata mai taku mate i a mātau e noho ana i tua i te awa o Mangaōporo, he kautawa tēnei nō te awa o Waiapu i Ruatōria. Nā te kaha o taku mate ka waeatia e Māmā te nēhi taiao. I whakawhiti mai a Nēhi Hōro i te awa mā runga i tana hōiho, ā, kāore i roa ka kitea e ia he mare heihei taku mate. Takai tonutia atu awau ki te paraikete, ka tāparatia awau e Māmā mā runga i te hōiho, ka whakawhiti i te awa ki te waka o te nēhi. Tika rere atu i reira ki te hōhipera. Kore rawa a Māmā e wareware i te huranga ake o te tākuta i aku kākahu ka kitea kua kahurangi te tae mai i ngā maihao ki te hope. Ki tā te tākuta mehemea i tae taua tae kahurangi ki taku manawa, kua mate awau. 

Engari, kāore i pērā. I ora tonu awau, ā, i puta anō tokotoru ōku teina, tokorua ngā tungāne. Ka huihui katoa ngā tamariki o taku whānau ki te tekau mā rua. Kai te mahara tonu awau i tōku whanaketanga i rō whare tahito i te taha o te marae o Mangahānea i Ruatōria, ā, tokoiwa mātau noho tahi ai i reira. Whakamā atu matau i tō mātau whānau nui. Ka pātaitia e ētahi o te kura e hia matou, hoatu noa ko te kaute o ngā mea kai te kura, kāore i kō atu. He nui tonu ngā mea i whakamā ai matau, ko tō mātau whare tahito, ko te haramai o Māmā ki te kura. 

Ahakoa pātata tonu ki te marae, kāore kē awau i mātau ki te kawa, nō te mea kāore i whakaaetia mātau kia haere ki te marae, ā pakeke noa awau. I haere mātau ki te marae i ngā Rātapu ki te karakia me Te Kura o te Rātapu hoki. Ko o matau kākahu whakapaipai mō aua haerenga kō ō mātau kākahu tonu o te kura. Tērā tētahi pātūtū teitei i te taha o tō mātau whare, e anga atu ana ki te marae. He maha ngā pae o taua pātūtū, notemea noho ai matau ki reira tiro makutu atu ai ki ngā hui i te marae. I tētahi rangi i patua tētahi o aku tungāne teina, i a ia e noho ana i tana pae ka tāwhai ia i tētahi kuia e karanga ana i tētahi tangihanga. Ko taua tungāne e mōhiotia ana ko te tāmure a Māmā. Ka pakeke haere mātau kātahi anō ka mauria ki te mahi kai i te marae, ki te horoi taputapu hoki. 

He mahinga kai a ngā whānau katoa, he rīwai, he kūmara, he kānga, he kamokamo, he paukena. Ko ngā marama whakatō mai i Here-turi-kōkā ki Whiringa-ā-nuku, ko ngā marama hauhake ko Hui-tanguru me Poutū-te-rangi. Ko ngā mea ō mātau e wātea ana, hoki atu ai ki te āwhina. Kia tū he hui ki te marae ka mauria atu he pēke rīwai, he pēke kūmara. Ina ono kānga ana mātau ka makaina he kapunga ki te wāhi kotahi kia wawe ai te oti. Kia tipu ake ka whakamahia mātau e Pāpā ki te hutihuti i ētahi o ngā pihi. Kore rawa kē mātau i mōhio ki te rui kākano. 

Me whai tikanga katoa ā mātau haerēre me ā mātau mahi. Kāore kē he wā mō te tākaro. Ki te haere ki te tāhuna he mahi kaimoana anake te mahi. Kia kore a Pāpā e titiro mai ka hīanga haere mātau i te wā e mahi kina ana, e kohi pūpū ana. He waka katoa o te nuinga e haere ana ki ngā toka, he taraka, he tarakihana, he waka mahinui. Ko mātau nei haere ai mā runga hōiho, me tā mātau hōiho tarapeke. Tokorua, tokotoru rānei i runga i te hōiho kotahi. Auē, te whakamā hoki. 

Ko te rā ātaahua atu o te tau ko te Kirihimete. Whakawhiti atu ai mātau i te awa o Waiapu ki te kāinga o tō mātau kuia. I reira, ka homaitia he perehana mā tēnā, me tēnā, he aikiha, he rare mā ngā kōtiro, he pōtae, he rare mā ngā tama. I tiaki paingia te whare o tōku kuia i ngā tau ki muri, ā, ko tētahi o ngā mātua kēkē wahine me tana whānau kai reira ināianei. 

I te tau kotahi mano, e iwa rau, whitu tekau, ka neke tō mātau whānau ki tētahi kāinga hou. I riro mai i taku pāpā he whenua hai mahi hipi, hai mahinga kai hoki. Hoki ai matau ki te āwhina i te mahinga kai, i te kutikuti hipi, i te poro waero reme. Ina takatū mātau ki te hoki ki ō mātau ake kāinga me ā mātau mahi, ka whakakaotia e Pāpā he mīti, he huawhenua hei hokia ki ō mātau kāinga. Kua tū ngā Kirihimete ināianei ki te kāinga o Māmā rāua ko Pāpā. Ka puta mai tō mātou kuia me ngā whanaunga. I pērā tonu i muri i te matenga o tō mātau kuia. 

Tekau mā rua tau ki muri, ka mate tō mātau māmā. Kotahi tau i muri mai ka mate tō mātau pāpā. Tino pouri rawa atu tō mātau whānau. Kua kore he mahinga nui, kua kore he huihuinga whānau i te Kirihimete. He aha he takunetanga ināianei hai hoki ki te kāinga? I noho tō mātau tipuna tāne i tō mātau whare tahito i te taha o te marae i Mangahānea. Kai te whare tiaki kaumātua a ia ināianei. Kai te tū tonu taua whare tahito, kai taua āhua tonu, engari kua mahue, kua tipuria te pātūtū. 

Nō nāianei tonu i hoki mai ai tētahi o aku teina me tana whānau. Nā, kua huihui a whānau anō mātau, kua rite ki ngā rā o mua. 

Nō Ngāti Porou a Hēni Te Kira Hei. Ko Hora rāua ko Koro Milner ōna mātua. Ko ōna hapū ko Ngāti Rangi me te Whānau-a-Karuwai. Tokotoru āna tama. Ko tana umanga i whai ai, he mahi i rō pēke, he kaitiro-pepa hoki. Kai Te Kaha a ia e noho ana ināianei. Nā Te Kura Akoranga o Tamaki Makaurau i whakaae kia uru atu te hunga o Te Whānau-a-Apanui pēnei i a Hēni Te Kira Hei nei, e hiahia ana hai kaiako mō ngā kura tuatahi. 

Kia ōhio, kia mārama

He whakamāori tēnei mai i ngā tuhinga Pākehā a Moana Maniapoto-Jackson

KŌTIRO: He uaua te mahi hoko kai i ēnei rā, nē rā? Me te whakaaro anō mō ngā matū tauhou kei roto i ngā kai e kai nei tātou! 

TAMAITI: Āe, ka tika hoki! Ka whakaaro noa ahau mō te noho o ngā tīpuna. He aha rā ā rātou kai i te wā e ora ana rātou? 

KUIA: He nui ngā kai. Nō te ngahere ētehi, he pikopiko, he hūhū, he hua rākau, ngā momo manu pērā i te kererū, me ētehi atu e makuru ana. Ā, me ngā kai o te moana, ngā momo ika, te karengo, ngā kina me pāua. Āe, he nui tonu! 

TAMAITI: Ka pēhea ngā whare e Kui, he rahi tonu, he ātaahua? 

KUIA: Pai noa ngā whare, te mā o roto. He nui ngā kāuta. Ka uru katoa te whānau ki roto hākari ai, whakakoakoa ai, whakakotahi ai. Ko ngā ahi he wahie hei tunu kai, hei whakamahana hoki i te tinana. Ā, me te kore reti hoki! 

KŌTIRO: Āe, he pai rawa tēnā ki a au! 

TAMAITI: Āe, engari he aha anō ngā tikanga, e Kui? 

KUIA: He rerekē katoa ngā tikanga, e tama. I ērā wā, mōhio rawātu ngā iwi ki ngā whakahaere mō te noho takitahi, ki ngā āhuatanga o te tika me te hē. Mōhio tonu rātou ki ngā whakahaere mō ia tikanga. Ko ētehi o aua tikanga ko te koha, ko te tapu, ko te rāhui, ko te muru, me te utu. He whai tikanga katoa ērā nā rātou, ā, mā tātou hoki i ēnei rā. 

TAMAITI: Ko ā rātou ture ēnā? Kua noho katoa tātou i raro i ngā ture a te Pākehā, i ēnei rā, nē rā? 

KŌTIRO: Ko ngā ture tonu a te Pākehā kei te whakahau i a tātou he aha te mea tika, he aha te mea hē! 

KUIA: Āe, kua pēnā te āhua ināianei. Engari mō te noho i aua wā, ahakoa ngā taumahatanga, he nanawe. I kimihia e ngā tīpuna te nuku o te whenua me ngā moana, ki te rapu oranga mō rātou. He kohi kai, he hoatu i ngā takoha tā rātou mahi. 

TAMAITI: Kāore rātou i tae ki te kura, e Kui? 

KUIA: Ei, nā wai te kī kāore he kura mō te iwi Māori! I whakamātautautia o tātou tipuna i ō rātou ake whare wānanga, ki ngā mōhiotanga katoa. Nā ngā tohunga i ako te whakairo, te whakapapa, te oranga tinana, te āhua o ngā whetū, ngā karakia, te maramataka, me ētehi atu. He nui tonu! 

TAMAITI: Engari i kī mai te kaiako o te kura kāore ō tātou tīpuna i mōhio ki te pānui pukapuka, ki te tuhituhi rānei. 

KUIA: Ka tika rā. Engari kua rongo koe ki ngā kōrero kei roto i ngā whakairo me ngā tukutuku e iri ana, i waihangatia hei ako i ngā tupuranga. I ako ngā tīpuna ki te hopu i ērā momo mātauranga katoa. He kamakama, he maia, nō te hinengaro. Nā, pātaitia ki tō kaiako ka taea rānei e ia te hopu i tōna whakapapa, e hia nei te tini o ngā tupuranga o runga, ā, ka taea rānei e ia ki te whakahuahua mai i ngā ingoa me ngā taketake o ngā rākau katoa o te ngahere? E hika, he whānui noa atu ngā mōhiotanga a ngā tīpuna! Me tētehi mea anō, kōrero atu ki a ia mō te taetanga mai o tauiwi ki konei. Neke atu te manomano o ngā Māori i mōhio rawa ki te tuhi, ki te pānui i tō rātou ake reo. Aua atu, nā te Pākehā tonu i tīmata tēnei momo ako, engari koirā te koi o te hinengaro i te wā i a rātou mā. 

TAMAITI: Ka pēhea ngā waiata? Ki ngā kōrero o ētehi he hōhā ki te whakarongo atu! 

KUIA: He kōrero whakahāwea tēnā nā te kūware! Tēnā, whakarongo! Kei roto i ngā waiata ngā kōrero nunui o ia iwi, ngā kōrero mō ngā apakura me ngā parekura. Kei reira ngā ngeri, ngā oriori, ngā tangi, me ērā momo waiata. He mōteatea katoa; he pepehā, he whakatauākī, ā, he whakapapa katoa hoki hei hopu atu mā ngā uri ka heke. 

KŌTIRO: Nē! He mātauranga katoa ēnā mō ngā whakatupuranga o nāianei? 

KUIA: Āe rā! Kia mau i a koe, ka rongo koe ki te reka o tōu reo, tōna kakara, me ngā tikanga katoa kei a ia. Nā reira, me kamakama koe ki te whakakoi i tōu hinengaro ki te hopu atu ki ngā mea e kiia nei e au. 

KŌTIRO: He iwi matatau tonu tātou, nē rā? He nui tonu ngā mātauranga nō aua rā hei akoranga mā tātou! 

TAMAITI: Ka tika rā. Kia ora mai e Kui! 

He whiti

Nā Maakarita Paku

Tū ana te rā 
nā te kotahitanga 
o Ranginui rāua ko Papatuanuku 

Whakawhiti o te rā 
whakaaio whenua 

Ray Ahipene-Mercer

Ray Ahipene-Mercer: kaimahi, kaiwhakatangitangi, kaiwhakatikatika rakuraku 

Nā Mākere Edwards te kohi kōrero

Ko te rakuraku tētehi o ngā mea tino whakahirahira ki ngā kapahaka Māori i ēnei rā. Mai rā anō i te putanga tuatahi mai o tauiwi ki Aotearoa, he nui ngā taputapu i whakaaturia mai ki te iwi Māori. Pēnei i te whira, te pū kumekume, me te rakuraku hoki. 

He aha ai ko te rakuraku te mea nui ki tō tātou iwi? E ai ki a Ray Ahipene-Mercer, ko te mita me te taupatupatu pea hei āwhina i ngā waiata. 

He tangata tino matatau a Ray ki te āhuatanga o tēnei pūoru whakatangitangi. Mai i tōna tipuranga, i whakaakohia mai te mahi whakatangitangi e tōna pāpā ki a ia. I a Ray e tamariki ana tuitia ana i aua rā, ko "Dedikation". 

I taua wā ka wehe atu ia ki rāwāhi, ki Ingarangi. Pīrangi ana ia kia kite i te ao, me te kimi i ngā kaiwhakatangitangi hoki. I uru atu ia ki tētehi rōpū pēne i a ia i reira. I tae hoki ia ki ngā kura i te pō hei ako i te mahi hanga rakuraku. Kī mai a Ray, "E tamumu āwhe ana ahau i tētehi kaihanga-rakuraku kia akona ai te mahi hanga rakuraku me te whakatikatika rakuraku hoki. I mahi hoki au i te taha o tētehi kaihanga-rakuraku. Nā tēnā, me ngā pukapuka rakuraku i pānuitia ai e ahau, ka taea tēnei mahi. Ko te whakatikatika rakuraku taku mahi i te nuinga o ngā wā. Ahakoa, e hangaia ana ngā rakuraku e ahau ētehi wā, he nui rawa te utu ki te hoko mai, nā tēnā torutoru noa iho ngā tāngata e pīrangi ana ki ēnei momo rakuraku. " 

I tōna nohotanga i Rānana i whakatikatika ia i ngā rakuraku mō ngā tāngata tino rongonui, pēnā i a Led Zepplin, me ngā rōpū Pretenders me Four Tops. E whitu ngā tau e noho ana ia i rāwāhi. 

Heoi anō, nā te tino mokemoke mō te wā kāinga i hoki mai ia ki Aotearoa ki te mahi i roto i tētehi toa hoko pūoru whakatangitangi. Ko tana tūmanako kia whiwhi he putea hei hoko kāinga hei wāhi mahi mōna. Ko tōna waimarie hoki i hokona he whare e tū ana i te rohe o Te Motu Kairangi, i Te Whanganui a Tara. He mea ngākaunui ki a ia ko te kāinga tēnei o ōna tīpuna o Ngāi Tara, ko te ingoa o te pā tata tonu, ko Rangitatau. E ai ki a Ray, ahakoa kāore anō a Ngāi Tara i ora hei iwi rongonui i ēnei rā, ko rātou tonu te iwi kāinga tūturu o tēnei rohe. I moe rātou ki ngā iwi o Ngāti Kahungunu, o Ngāti Mamoe, o Ngāti Ira, o Kāi Tahu hoki, i puta mai ai ngā uri o aua moetanga. Ki a Ray, e rima rau tau kua pahure mai i te wā tuatahi i noho ai a Ngāi Tara i Te Motu Kairangi. Koinā tōna whakapapa i te taha o tōna whaea, nō Ngāi Tara. Nō tauiwi tōna matua. 

Nō rāwāhi te nuinga o ngā rākau hei hanga rakuraku, ā, he nui hoki te utu. Ētehi o ngā rākau nō Aotearoa tonu nei. Tae mai ana ngā rākau, ko ngā āhua he tapawhā he papatahi. Mā tētehi mīhini e whakawera ngā rākau papatahi, mā tētehi anō e pupuri kia taea e Ray te kumekume kia tika te noho o te papa o raro me te papa o runga. Mā tētehi waihanga ritenga ka kitea kei te tika te āhuatanga o te rahi o te rakuraku, kāore rānei. 

Ka waihotia te rakuraku i roto i te waihanga ritenga nei kia mau tonu te āhua, ā, ka whakapiringia ngā wāhanga mā te waipia. Ahakoa nui te utu mō te waipia nei, ko te mīharo, ka taea te tango ngā wahanga mēna kei te pīrangi te kaihanga-rakuraku ki te whakatikatika anō. Ko te whakamōhani me te whakapīata i te rākau he mea nui hei whakapai hei whakapakari te rakuraku. 

E toru ngā momo rakuraku ka hangaia e Ray, ko te rakuraku aho nairona, ko te rakuraku aho rino, me te rakuraku hiko. Ka taea e Ray te whakatikatika hoki i ēnei momo rakuraku. 

Ahakoa e hake ana te ringa matau o Ray, ehara tēnā i te mea tino uaua ki a ia. Kī mai a Ray, ka āhei tonu ia ki te whakatangitangi rakuraku me te hanga hoki. He mea ngāwari ki a ia ki te whakatikatika o roto o te rakuraku. Nā te iti o tōna ringa ka māmā hoki ki te kuhu ki roto. 

He roa te wā mō te whakaoti rakuraku, mai i te tīmatanga tae atu ki te mutunga. Ko ngā haora kotahi rau ono tekau pea, tata ki ngā wiki e rua mēna ka mahi a Ray ia rā, ia rā. 

Kī mai a Ray, "E rua noa iho pea ngā tāngata i Aotearoa e mahi ana i tēnei momo mahi. Ki tōku mōhio, ko au anake te Māori. " 

Waimarama Taumaunu

Waimarama Taumaunu: wahine toa mō te tākaro poitarawhiti 

Nā Wiremu Kaa i whakamaori te kohi korero a Claudette Hauiti

Ka tiro makutu, titiro mīharo atu te kōtiro nohinohi rā me tana pounamu inu i ngā toa tino pai ki a ia, i a rātou e huritere ana, e pekepeke ana, e porowhiu ngāwariwari ana i te pōro. Koia nei hoki ngā tohu ātaahua o te toa tākaro poitarawhiti. Ka mea te kotiro iti rā ki a ia anō, "Ā te wā, ko ahau tētahi ka pērā. " 

I roto i te tekau tau i muri mai ka uru taua kōtiro nohinohi i pupuri wai inu rā ki roto ki Te Tīma Poitarawhiti o Aotearoa, me te piri o te rau ponga ki tana poho. Ka puāwai hoki ko ia te wahine rongonui o Aotearoa ki te ao whānui. 

Whānau ana a ia ka puta ōna tohu toa mō te poitarawhiti. Otirā he wahine māia ki ngā mahi tākaro, ā, ko ngā mōhio me te hūmārie i roto i a ia hei ārahi i ōna hoa i heke mai i ōna tīpuna. 

I whānau mai a ia i Waipawa i te tau 1962, ā, i tīmata mai tōna mahi whakapakari i a ia ki te tākaro poitarawhiti i te kura tuatahi i Uawa. 

I te tīmatanga, wehi atu ki a ia tēnei tū momo tākaro. "Ko te mate kē, ko taku tino mahi he whaiwhai haere i te pōro, uaua ana ahau ki te whiwhi. " Koia nei ngā mea i maumahara atu ia. 

He wā pōnānā tēnei mō Waimarama, engari nā ngā toto kaha o ōna tīpuna, me tōna kaha tonu ki te whakapakari i a ia, ka uru a ia ki roto i te tīma toa o tōna rohe i te wā tekau noa iho ōna tau. 

Nō te nekenga o tana whānau ki Ōtautahi ka uru a ia ki roto o te tīma o taua rohe mō ngā kōtiro roa ake i te rima putu. 

Ka hoki whakamuri ōna mahara ki tēnei wā ka pakiri te kata, nōtemea ko tēnei whakataetae mō ngā tīma i roto anake i te Hāhi Mihinare. 

I kōrero a Waimarama, "I ngā Katorika tonu tā rātou ake whakataetae. Āhua pai ake rātou i a mātou, ā, nā konei tonu pea rātou e kore e pīrangi ki te piri mai ki a mātou. " 

I ekengia e Waimarama ngā taumata teitei katoa o te kura. I whiwhi a ia ki te tohu mātauranga mō ngā kōrero nehe i Te Whare Wānanga o Ōtautahi. I tīmata tana mahi whakaako i te reo Māori me ngā kōrero nehe, ā, i muri mai ka tahuri a ia ki te whakaako i te ohaoha, ka hua i Te Kura Tuarua o te Whanganui a Tara. 

E rua rawa ōna haerenga ki rāwāhi ki te ārahi i te tīma o Aotearoa ki Ngā Whakataetae o te Ao i Tīamana i te tau 1989, ā, ki Ahitereiria i te tau 1991. 

Ko 1991 te tau i heke mai a ia hei kaitaki mō Aotearoa. Ahakoa noa, kāore i tutuki pai ōna wawata mō tēnei tau. Tuatahi, kāre i taea e tōna tīma e Smoke Free PIC te pupuri i te tohu toa o te whakataetae o Bendon. Tuarua i wikitōria kē ko Ahitereiria ki Te Kapu o te Ao ka riro i a rātou te karauna mō te poitarawhiti. 

I tukuna e te iwi Māori Te Taonga Rongomaraeroa ki a ia mō tōna toa, me tōna māia, ki te tākaro poitarawhiti i te tau 1991. Ko ia te wahine Māori tuatahi ki te whiwhi i tēnei taonga. Ko te taonga a te ao Pākehā kei a ia he MBE. 

Kei Te Komihana o Hillary a ia e mahi ana. Ko tana mahi he tuitui haere i ngā tākaro katoa mō ngā Māori. Otirā ko tana tino kaupapa he tautoko i ngā wāhine Māori me te hunga taitama Māori hoki. 

"I taku tīmatanga, āhua wiriwiri ana ahau ahakoa noa he ātaahua tōku kaupapa. Kua roa kē ahau e whakaaro ana mō te āhua o te noho a te rangatahi, me ngā tohu kua takoto mō te iwi Māori. Kei tēnei mahi ētahi tikanga hei whakapai i aua āhuatanga. Mō ngā mea e hiahia ana ki te whai te tākaro poitarawhiti, he oranga tinana kei roto, engari kia whai whakaaro anō hoki koe kia mataara anō te hinengaro. E kore e taea paitia e koe mēna he wahine mahara kore koe. Kia koi tonu te hinengaro ki te whakatakoto kaupapa tika hei painga mō tō rōpū. Ko te mātau o te hinengaro te hoa o te tinana pakari mō tēnei tākaro. " 

A – K  

A

aho nairona   nylon string 
aho rino   steel string 
aikiha   handkerchief 
anga   to face (position) 
āpiti atu   including 
aroaro   presence, in front of a person 
awau, ahau   me, myself, I 

H  

hanua   take up, elevate 
hake   crooked 
hauhake   harvest a root crop 
Here-turi-kōkā, Akuhata   calendar month of August 
hīanga   play around 
hīkaka   incite, brisk 
hōiho tarapeke   packhorse 
hua   result, fruit 
huranga   uncover, take off 
huritere   to pirouette 

 
K  

kai, kei   at, on, in 
kaihanga-rakuraku   guitarmaker 
kaitiro-pepa   clerk 
kaiwhiri   those who decide, judges 
kākano   seed 
kapunga   handful 
karengo, parengo   edible seaweed 
kautawa   tributary of a river 
Komihana   o Hillary Hillary Commission 
kōrero nehe   history, story from the past 

M – P  

M

Mahuru, Hepetema  calendar month of September 
maihao toe   (or finger) 
maka   throw, toss 
mana pupuri i te āhua o te kupu   power and formation of the language 
mana whakairo kupu   masters of the language 
mare heihei   whooping cough 
mātau, mātou   us, we 
matū hou   strange chemicals 
muru   recompense 

N 

nanawe   exciting 
nēhi taiao   district nurse 

NG 

Ngā Kaiwhakapūmau i te Reo Māori   Language Board 
ngākaunui   close to the heart, desire or want 
ngoikore   listless, weak 

O 

ohaoha   economics 
ono kānga   to plant corn 

P  

pakiri   grin 
papatahi   flat 
pātūtū   hedge 
pihi   shoot of plant 
poitaiawhiti   netball 
poro waero reme   docking lambs 
pū kumekume   trombone 
puna o te tito i te kupu   fountain from which words spring forth 
pūoru whakatangitangi   musical instrument 
pū whakatangi   wind instrument 

R – WH 

R

rahui   a closure period of time to protect an area 
rakuraku, kita   guitar, to scratch or scrape 
rakuraku hiko   electric guitar 
Rānana   London 
rau ponga   fern leaf 

T

takai   wrap up 
takunetanga   reason, occasion 
tamumutia āwhe   buzzing around 
tāmure   nickname for a mischievous child, a snapper fish 
Taonga Rongomaraeroa   a carving awarded to the Māori Sportsperson of the Year 
tāpara   double 
tapawhā   having four sides, oblong 
taupatupatu   rhythmic beat 
tāwhai   jeer at, taunt 
Te Taura Whiri i te Reo Māori   Māori Language Commission 
tipuna tāne   grandfather 
tiro makutu   stare openly 
tiro mīharo   stare admiringly 

U

umanga   occupation 

W  

waihanga ritenga   a mould to form a shape 
waipia   glue 

WH  

whāinga   objectives, pursuits 
whai tikanga   important 
whakaaio   peace 
whakahaua   commanded, told 
whakahauora   revive 
whakahāwea   ignore, belittle 
whakamōhani   to make smooth 
whakaparahako   despise 
whakapīata   to polish, to make shiny 
whakarata   to tame, to subdue 
whakataetae   Bendon Bendon netball league 
whakatairanga   to elevate, to raise up 
whakatairangatira   to give status 
whakatangitangi   to play an instrument 
whakatauria   to be charged (legally) 
whakatinana   to embody, give or add substance to 
whakatūria   suggest, to establish or introduce 
whanaketanga   period of growing up 
whare kōhanga   maternity hospital 
whira   violin, fiddle