Skip to main content
Te-wharekura-35-hero.png

Te Wharekura 35

PUKAPUKA

Te Wharekura 35

Nā Walton Walker rātou ko Miria Simpson, ko Peti Nohotima ngā kōrero. He kōrero hoki nō Tūhoe, nā Kaa Williams i tuhi. Nā Cassidy Tangere i whakamāori ngā tuhinga Pākehā a Rosa Tamepo

Nā Miranda Witford rātou ko Donna McKenna, ko Caroline Campbell ngā pikitia

Nā Karen Angus ngā whakaahua

Kei roto i tēnei putanga o Te Wharekura, he kaupapa e pā ana ki ētahi taonga Māori me Matariki hoki e ai ki tā Tūhoe tirohanga.

Te Wharekura 35

Kua whakakorea tēnei rauemi tā. Ka kitea pea te rauemi nei ki te ruma rauemi o tō kura. 

Ngā pūrākau kei roto i te puka nei: 

  • Taonga Māori 
  • A te wiriwiri 
  • Te whānau mārama o Matariki 
  • He pangakupu 
  • E Koro 

Torohia te pouaka "Mō te rauemi" ki raro nei e kitea ai ngā rauemi hāngai.

Taonga Māori

Nā Walton Walker rāua ko Miria Simpson ngā kōrero
Nā Karen Angus ngā whakaahua
Nā Miria Simson i whakamāori

He patapatai mō ngā mahi a Arapata, te Kaitiaki i ngā taonga a te iwi i Te Whare Taonga o Aotearoa i Te Whanganui a Tara. 

"Ko tōku kāinga tūturu kei Omāhu e whā maero nei pea ki waho o Heretaunga. Ko āku karangatanga iwi, ko Ngāti Kahungunu, ko Rongowhakaata. Ko āku hapū ko Ngati ūpokoiri, ko Ngāti Hinemanu." 

KAIPĀTAI: Tēnā, he aha o mahi i konei? 

ARAPATA: Ko taku tūranga i nāianei, e huaina ana he Pou Kaitiaki mō ngā taonga a te iwi. I te tīmatanga ko taku mahi he whakaemi i ngā kōrero e pā ana ki te iwi Māori, ki o tātou hītori. Ka pahemo ngā tau e toru, ka meatia mai kia whakaaro ahau ki te whakauru ki te rōpū whakakao i ngā Taonga Māori hei whakaata ki te ao. 

KAIPĀTAI: Tēnā, whakamāramahia mai te whakaataranga "Ngā Taonga Māori". 

ARAPATA: Me hoki nga mahara ki te haerenga o Te Māori ki Amerika. I te hokinga mai ki te kāinga i te tau 1986, ka īnoi mai Te Whare Pupuri Taonga o Poihākena kia tukuna atu Te Māori kia huri haere i Ahitereiria. Heoi, ko te whakatau a te komiti whakahaere i Te Māori, i te mea kua roa rawa e haere ana ērā taonga i te ao, me hoki noa mai ki te kāinga. Nā reira, ka tupu te whakaaro me whakakao ētahi atu o ā tātou taonga hei tuku, hei whakarite i te inoi a Ahitereiria. Me kī, hei whaimuri atu i Te Māori. 

KAIPĀTAI: Nā wai i tohu ngā taonga hei tuku?

ARAPATA: He maha tonu mātou, ētahi ko Māui Pōmare, ko Hirini Mead, ko Bill Cooper, ko ngā hunga wānanga i ngā āhuatanga e pā ana ki ngā iwi Māori ake o ngā whenua kē, me to rātou whanaungatanga ki ētahi atu iwi. E rua rau, tekau ma tahi ngā taonga i tohungia. Nunui atu ētahi i ngā mea o Te Māori. Ka oti te whakarite, ka riro māku hei whakaemi katoa ngā kōrero mō aua taonga, me ngā iwi nā rātou. 

Ka haere mātou ki te īnoi ki aua iwi kia tukuna ngā taonga hei mātakitaki mā ngā iwi o Ahitereiria. Kore rawa i aro i a au, ka taiāwhio taku haere i te motu ki ngā Poari o Tūwharetoa, o Te Arawa, ki Te Rūnanga o Ngāti Kahungunu, ki a Rangitāne, ki a wai ake! Ā, i haere rawa hoki mātou ki te whakamārama i te kaupapa o "Ngā Taonga Māori". 

I āwangawanga tonu ētahi o ngā iwi. Ki a rātou nei, kāore kē ngā Whare Taonga i aro atu ki a rātou i ngā tau ka pahure. Tētahi, he hao ērā whare ki ngā taonga, nō reira hei aha mā rātou i aro mai ai ki ēnei tono? Kāti, i te mea kua whaiwhakaaro rawa rātou i tēnei wā ki te kawe mai i te take ki te iwi, tērā pea kua mōhio ake ratou i nāianei! Nō reira, he pai tonu pea kia tukuna ngā taonga. Tekau mā waru ngā marama i whiriwhiria ai te take nei, ā, ka whakaaengia. 

KAIPĀTAI:  He aha te pūtake ake o tēnei whakaataranga?

ARAPATA:  He whakaatu ki te ao, haere tonu ai ngā Māori i te taha o ā rātou taonga. Kāore e haere mokemoke ana ko te taonga anake. Engari ia, ka haere te taonga me tana iwi anō hei awhi. Nā reira, i whakatauria ai me haere mārika he Māori ki ngā takiwā e whakaataria ana ngā taonga. Mā te iwi anō e tuku, ā, mā rātou anō e hiki te kaupapa. He mahi nui rawa atu te whakatakoto tikanga me te tohe ki ngā kaiwhakahaere o Te Whare Taonga o Ahitereiria i Poihākena, ā, ka tau. Tekau mā ono ngā kaumātua hei reo, hei kanohi mō ngā iwi huri noa te motu. Me haere he rōpū ki ia takiwā, ki te tuku i ngā taonga. 

KAIPĀTAI:  Ā, na wai i tohu ngā kaumātua? 

ARAPATA:  I tukuna atu te kupu ki ngā rūnanga a iwi, "Mā koutou anō e whiriwhiri ō koutou kaumātua hei haere i tēnei haere. Ko tā koutou i whakatau ai, koia nā.” 

Ki te whakaataranga i Poihākena, nō Te Taitokerau, nō Tainui, nō Whanganui, nō Horowhenua, nō Te Whanganui a Tara nga kaumātua i taki haere. 

Ka nuku ki Melbourne, ka haere ko ngā kaumātua o Ngāti Porou, o Te Aitanga a Hauiti, o Tūranganui a Kiwa, o Ngāti Kahungunu mai i Te Wairoa ki Wairarapa, me Ngāi Tahu o Te Wai Pounamu. 

I ahu mai i a Te Arawa, i a Tūwharetoa, i a Ngāti Awa, i a Tūhoe, i a Te Whānau a Apanui, i a Te Whakatōhea, i a Ngāi Tai me Ngāi Te Rangi ngā kaumātua i haere ki Brisbane. Āpiti atu hoki ko ngā hunga i haere ki te tautoko i te kaupapa, nā rātou anō rātou i kawe. 

KAIPĀTAI: Ko te rongo kōrero i nohotahi koutou ko te Tangata Whenua o Ahitereiria. ki te whakarite i ngā āhuatanga o te mahi nei?

ARAPATA:  Āe. I mua anō o te maunutanga atu o ngā taonga, ka haere a tinana mai tō rātou tira ki te kawe mai i tā rātou pōwhiri ki te iwi Māori kia mauria atu ngā taonga ki to rātou whenua. 

I te whakatuwheratanga i tēnā Whare Taonga, i tēnā Whare Taonga, i a rātou anō te wāhi tuatahi, ki ō rātou nei tikanga. Me pērā anō rā hoki. Nā wai i kī kia haere noa atu tātou ki te whakaara i ā tātou taonga i tō rātou whenua? Kia takatakahia e tātou ō rātou nei mana? 

Nā te mema o Te Kaunihera o te Tangata Whenua o New South Wales, nā Tiger Bayles i tuku mai a rātou mihi, ā rātou whakanui ki te ope o Aotearoa. Me te kī mai hoki ko te tukunga tuatahi tēnei ki ā rātou o nga whakahaere. Hanga aroha rawa atu, titi ana ki te whatumanawa. Ko te mea nui, nō konei ka puta ngā pōuri o taua iwi, me ngā pēhitanga i a rātou. Kātahi rawa anō ka āta kitea atu rātou, ngā Tāngata Whenua o Ahitereiria. 

KAIPĀTAI: Nā, pēhea te āhua o ngā taonga nei ki ngā iwi mātakitaki? 

ARAPATA:  Nā ngā taonga nei i whakakotahi ngā Māori o Poihākena, o Melbourne me Brisbane. I whakaritea atu i konei me ako ngā Māori o ērā takiwā ki ngā kōrero mō ngā taonga, ki ngā tikanga Māori, ka waiho mā rātou e ārahi ngā hunga mātakitaki. Ko ngā pakeke i haere atu i konei. Ko ā rātou tamariki, mokopuna i whānau ki reira. Ahakoa kāore te nuinga o ngā Māori i mene mai, ko ngā mea i tū mai hei kaiārahi, tū tangata ana, tū whakahīhī ana i te koa ki tō rātou waimarie ki te tiaki i ngā taonga. He tānga manawa, he whakaohonga wairua, he taunga nō te mauri. 

Ko Te Kāwana Tianara, ko Tā Pāora Reeves rāua ko tōna hoa rangatira i haere atu i konei ki te whakatuwheratanga i Poihākena. Nā te Minita mō ngā Take Māori, nā Koro Wetere rātou ko āna āpiha o Te Manatū Māori me Te Tira Ahu Iwi i whakatuwhera i Brisbane. I te katinga, ka hoki anō Te Manatū Māori me Te Tira Ahu Iwi ki te hiki i ngā taonga. 

KAIPĀTAI: I pēheatia ngā taonga i muri mai? 

ARAPATA:  I whakahokia mai ki Te Whare Taonga o Aotearoa i Te Whanganui a Tara nei hei mātakitaki mā te katoa, ā, pau noa tēnei tau, 1991. Ko wai ka hua? Tērā e mauria ki ētahi whenua anō, ā, ka waiho rānei kia tū tonu hei whakaata mō ngā tau maha noa atu. 

KAIPĀTAI: He aha te hua o tēnei whakaataranga ki ngā tamariki? 

ARAPATA:  I taku haerenga tuatahi mai ki konei mahi ai, ka rongo au i tētahi tamaiti itiiti nei e pātai ana, "Nō nāwhea ngā Māori i matemate ai?" Ka whakaaro au, he aha rā i puta ai tērā pātai? Nātemea pea nō tauiwi kē ia? He kore rānei e tōtika ana te whakaata i ā tātou taonga? He kore rānei no tātou, nō te tangata whenua, e whai wāhi ana ki ngā whakaataranga, ki ngā whakahaere? Ki a au nei, nui atu ngā hua kei ngā whare taonga e putu ana hei painga mō ngā tamariki katoa. Hei ako i ā rātou, hei whakawhānui atu i ō rātou hinengaro. Kia kite ai rātou i ngā taonga whakahirahira a ō tātou tīpuna, ki ngā āhuatanga o mua, ā, tae noa mai ki tēnei rā. Kei konei ngā taonga hei mātakitaki, hei mīharotanga ma te katoa. 

Nā, mō tauiwi, mehemea tātou ngā uri o ngā tipuna Māori e uru ana ki ngā whakahaere, ka kitea mai ngā kākano i mia mai i Rangiātea, kāore anō kē kia ngaro! Ka maumahara tonu hoki te tamariki ki ngā taonga i kite ai rātou. 

KAIPĀTAI: Ka pēhea ngā Māori e haere mai ana ki te mātakitaki? 

ARAPATA: I mua, i wehi ngā Māori ki te tomo ki ēnei momo whare – he mātaotao! Nā, i te mea kua mahea ake ngā whakahaere, kua mahana ake, kua ngāwari ake hoki tō rātou tomo mai. Kua mōhio iho, āe mārika, nōku tēnei ao, e whai wāhi ana ahau ki konei. Ka koa rawa atu au ka haere mai ana ngā tamariki Māori ki konei kia kite, kia mōhio ai rātou ki ngā taonga o mua, hei hoa haere mō rātou i tō rātou nei ao. Pērā anō ki ngā tamariki a ngā iwi kē, kia kite, kia mōhio anō ai hoki rātou ki ngā taonga o tō rātou whenua tupu, o tō rātou kāinga hou, rānei. 

KAIPĀTAI: He whakairo tawhito noa hoki pea "Ngā Taonga Māori" nei? 

ARAPATA: A kāo. Nō ēnei wā anō ētahi o ngā taonga. E kōrerohia tonu ana ngā tāngata i te taha o ā rātou taonga mai o mua ki nāianei. He wāhanga anō e whakaata ana i ngā mahi a ngā wāhine, arā, te whatu, te raranga. Kia mārama ai ki te katoa kei te ora tonu, kei te mahia tonu ngā mahi whakairo, whakapaipai katoa. 

KAIPĀTAI: Me pēhea e taea ai te whai o ngā mahi a te Pou Kaitiaki, pēnā i a koe nā? 

ARAPATA: I haere rawa ahau ki te Whare Wānanga, ka pōtaetia au mō aku whakamātautau mō te reo Māori, me aku wānangatanga i te āhua o te noho a ngā tāngata Māori o ētahi whenua kē atu. Heoi, kei konei anō e akona ana ētahi ki te tiaki i ngā taonga Māori. Ko te mea nui kia pakari, kia māia te tū, kia ngākaunui ki ngā tikanga a te iwi, kia manawanui, kia ū te kawe i aua āhuatanga. Nā, kia mōhio mai koe, ka kōrero ana ahau mō āku mahi i te Whare Taonga, kua wehi aku whanaunga. Ki a rātou, he tapu ngā taonga a ngā tīpuna, na reira kāore rātou e hiahia ki te whāwhā atu. E tika ana. He tapu ēnei taonga, engari ehara i te tapu rawa nei kia kauaka e pā atu to ringa. Ko tāku e whai ana, ko te tūpato o te whāwhā, me te whakaaro pai ki te atawhai i ngā taonga. Ka pai te whāwhā atu, ka ngāwari mai hoki ngā wairua o ngā tīpuna. Kei ngā whakaaro kē o te tangata te whakataputapu e pā mai ai te aituā. 

He kōrero tāpiri  

E noho ana ngā tuhinga me ngā whakaahua nō Ngā Taonga Māori ki Te Papa Tongarewa ināianei. 

Ngā Kupu Whakamārama

A – K

Ahitereiria   Australia 
Airana   Ireland 
Akuhata Here Turi Kōkā   August 
amuamu   grumble 
ana na!   well, well! 
anga   to face 
ao tūroa   the world of the living 
āpiha   officer 
āpiti atu   in addition 
aro atu   pay attention, attentive greatly 
atawhai   kind, friendly 
Autahi   Canopus 
āwangawanga   worry, concern 

 

hae   jealous 
hakatanga   doing the haka 
hanariki   mischief, naughty 
hāngai   direct 
hao   grasp greedily 
Haratua   May 
hauātia   become crippled 
he aha te hua?   what good can be obtained 
hei aha atu hoki   well no matter 
Heretaunga   Hastings 
hihi   ray (of sun) 
hiki i ngā taonga   to close the exhibition 
hītori   history 
hoahoatanga   friendship 
honohononga   connections 
hua   fruit, fruitfulness 
huaki   open, uncover 
huamata   fruitful, good harvest 
hukehuke   fast 
hunga wānanga   scholars 

 

i ngā āhuatanga   the ways, customs, etc 
ia pō   each night 
Īhipa   Egypt 
iwi māori ake   indigenous people 
iwi mātakitaki   viewers 

 

kahu huia huia   feather cloak 
kaingākau   deep regard, value, prize 
kaiārahi   guide 
kāinga tūturu   original or permanent home 
kākano   seed, collective of seedlings 
kakara   aroma 
kanehe   fond, infatuation 
karanga tuatahi   first cousin, relations 
karangatanga iwi   tribal affiliation 
karere   messenger 
karu, kanohi,   whatu eye 
kata puku   smile secretly 
kataina   to laugh at 
katia   to close 
kaumātuatanga   state of reaching old age 
kaumātuatia   become old, aged 
kāwhena   coffin, casket 
keko, kemo   wink 
ketekete   clicking sound made with the tongue 
kikia   kick 
kipakipatia   to spur 
kiri parauri   brown skin 
ko wai ka hua?   who is to say?, who knows? 
kohete   quarrel, scold 
kōiraira   stare 
kōkā   aunt 
kokona, kokonga   corner 
Kōpū   Venus 
kōpū   belly, womb 
korara   scatter, disperse 
kore kiko   withered 
kore rawa i aro i a au   it never occured to me 
kua kore e taea e māua ko taku uri   we couldn't contain ourselves any longer 
kuare rawa atu   most ignorant 
kurehe   wrinkled 

Mō te rauemi

Kua whakakorea tēnei rauemi tā. Ka kitea pea te rauemi nei ki te ruma rauemi o tō kura. 

Taumata: Taumata 6, Taumata 7, Taumata 8 
Kaupapa: Rārangi Pukapuka 
Kohinga: Te Wharekura 

Ngā rawa kei tēnei rauemi: