Te Wharekura 30
Te Wharekura 30
Nā Norine Ashe rātou ko Hirini Mead, ko Dick Frizzell ngā kōrero
Nā Cliff Whiting te uwhi
He kohinga kōrero nā te whānuitanga o ngā kaituhi. Ko ētahi he mea hou, ko ētahi atu kua tāngia kētia i roto i ētahi putanga tōmua o Te Wharekura.
Te Wharekura 30
Kua whakakorea tēnei rauemi tā. Ka kitea pea te rauemi nei ki te ruma rauemi o tō kura.
Ngā pūrākau kei roto i te puka nei:
- Whakataha te hau
- Waiata poi
- He tangi mō te manu i motu
- Manu
- Te mahi manu
- Pounamu. Pounamu.
- Tā mātou haere ki Mitimiti
- Te kihikihi rāua ko te pōpoporiki
- Tōku marae tū mokemoke
- Māui
- Te kākā mate wai
- Ngā tokorua
- He rāpeti nanakia
- Ngaro atu te pō
Torohia te pouaka "Mō te rauemi" ki raro nei e kitea ai ngā rauemi hāngai.
- He kohinga waiata
- He tangi mō te manu i motu
- Ngā mahi manu
- Pounamu. Pounamu.
- Tā mātou haere ki Mitimiti
- Te kihikihi rāua ko te pōroporoaki
- Tōku marae tū mokemoke
- Māui
- Te kākā mate wai
- He rāpeti nanakia
He kohinga waiata
Whakataha te hau
ki te uru.
Whakataha te hau
ki te tonga.
Kia mākinakina
ki uta.
Kia mātaratara.
ki tai.
E hī ake ana
te atakura.
He tio, he huka,
he hau hū,
Tihei Mauriora!
Tākiritākirihia
Ā koutou poi,
Kia rongohia atu
Te patupatu e.
Waiatahia mai
Ā koutou kupu,
Kia rongohia atu
Te ora o
Te Reo Māori e.
Tihei mauri ora e!
He tangi mō te manu i motu
Ngā kupu whakamārama
A
aorere cloud
M
manurere kite
motu cut
P
pūrere blown away
R
rewa tū elevated
T
takaporepore tumbling
takahurihuri twisting and turning
Momotu atu taku manurere e.
Motukia ki tawhiti e.
Rere tika atu ana.
Pūrere atu ana.
Katoa atu ana e te hau marangai.
Takaporepore ana e.
Takahurihuri ana e.
E rere e hika e.
E rere e hika e.
Piki haere atu ana e.
Rewa tū ki te rangi.
Mau piri ana ki te aorere rangi e.
Ka toro atu aku ringaringa,
He potopoto rawa e.
Auē! E,
He potopoto rawa e.
Mā wai e tiki, atu e?
Mā wai rā e?
Tāwhaki! Tāwhaki! Kei hea koe?
E Rona e, heke iho rā.
Anei tō tamaiti e tangi atu nei.
Hei mahi
Ahakoa he tangi tēnei mō te momututanga o tētahi manurere, he kōrero atu anō kei roto i tēnei waiata tangi.
Arā kei te tangi mō tētahi o ā tātau taonga kua ngaro. Kei te toro atu mō taua taonga rā, ēngari kaore e taea. Nō reira ka karanga atu ki ngā tīpuna hei āwhina mai. He aha atu ngā taonga a tāua a te Māori kua ngaro atu? He aha i ngaro ai? Ki te waiata nei me pēhea e taea ai e tātau ki te pupuri i ā tātau taonga?
Ngā mahi manu
He kōrero tēnei mō ngā manu. Kāore mō ngā manu mau parihau nei, engari mō ērā mā te tangata e whakarere. He nui atu ngā ingoa o te manu, arā; he manu taratahi; he manu aute; he manu paititi; he kāhu; he manu pātiki; he manu whara; he manu kākā rānei.
He tino mahi whakangahau te whakarere manu nā ngā tamariki Māori o mua. Engari, kāore nā ngā tamariki anake, ko ngā pākeke anō ētahi pārekareka ki tēnei mahi.
Ko te manu taratahi - Ko tēnei ingoa e pā ana ki te toitoi kotahi hei ūpoko.
Ko te manu aute - Ko tēnei manu i mahia mai te kiri o te rākau aute.
Ko te manu paititi - Nga nā tamariki tēnei manu.
Ko te manu pātiki - He rite te hanga ki te ika Pātiki
Ko te kā - He rite te hanga ki te manu Kāhu.
Ko te manu whara - He manu tapu tēnei a ngā tohunga
Ko te manu kākā - He rite te hanga ki te manu Kāka.
Tēnā ka oti anō i a koutou ētahi manu hei whakarere mā koutou?
Ngā tohutohu
Tuatahi - ngā taputapu.
- He mānuka tūpuhi māmā nei, ō, he kakau raupo, toetoe, rarauwhe rānei.
- He raurau maroke o te raupo.
- He harakeke hei herehere.
- He taura roroa.
Tuarua - te hanga.
Titiro ki ngā pikitia nei hei ārahi i a koutou.
- Whakatakotohia kia toru ngā peka manuka, toetoe, raupo, rarauwhe rānei.
- Utainga he raurau raupo hei kawa i ngā peka.
- Herea ngā kawa ki ngā peka mā te harakeke.
- Herea atu he pua toetoe hei whiore mō te manu.
- Kua reri ināianei ki te here i te taura roroa ki te puku o te peka o waenganui.
Tuatoru - te whakarere.
Mā te waia, mā te tūmanako ka rere tō manu. Engari ka whakarere koe i tō manu me ako anō koe ki tētahi waiata ki tō manu e rere ana. Anei tētahi waiata tawhito hei waiata ki tō manu.
Piki mai, piki mai
Kake mai, kake mai
Ki tētahi taha o te hau nui
Ka tū te ruperupe
Ka tū te kawakawa
Numia e koe ki te kawa tuatahi
Ki te kawa tuarua
Ki te whatu o Rua
Ka whakakiki, ka whakakaka
Ahu mai, ahu mai.
Pounamu. Pounamu.
Tuhia he whakamutunga mō ngā kōrero mō ngā taitama nei.
E rua aua taitama nei. Ko Hone rāua ko Rine ngā ingoa. Te kaha wera o te rā, ka pā mai te mate inu ki a rāua. Ka kī a Hone ki a Rine, "E hoa, . . . ." Ka whakahoki a Rine, ". . . ." Ka haere ngā taitama nei ki. . . . Ka tae, ka. . . .Kātahi a Hone ka kī, ". . ."
Ka riro mai tā rāua pounamu, ka oma rāua. Ka pātai a Hone, "Me oma tāua ki hea inu ai i tā tāua pounamu?" Whakahoki tonu a Rine, "Me . . . ." Ka tae, ka inu rāua i tā rāua pounamu. I a Rine e inu ana i te pounamu, ka kī atu a Hone ki a ia, "Te roroa hoki o tō korokoro. Kia tere, kei pau katoa i a koe."
Ka inu, ka inu, nāwai rā kua ora o rāua mate inu wai.
Tā mātou haere ki Mitimiti
Nā Norine Ashe
A
āwha strong gales
H
huripoki turn over
P
porutu (tia) throw, dumped
porotiti scattered
T
taihauāuru West Coast
tēneti tent
W
wetiweti fear
I tētahi Kirihimete, ka haere mātou mō tētahi hararei ki Mitimiti. Kei Te Taihauāuru tēnei wāhi.
I noho mātou i roto i tētahi tēneti nui. Nā, i ētahi wā, ka nui ngā hau o taua wāhi, arā, he hau āwha.
Tino ora tā mātou noho i roto i te tēneti nui. He papai ngā mea o roto. He whāriki i runga i te papa, he moenga, he tēpu, he tūru, he pouaka hei kāpata mō a mātau kai.
Heoi i tētahi pō, i te iwa karaka, i a mātau e moe ana, ka tīmata te hau ki te pupuhi. Nāwai, ka tīmata te ua. I te kaha hoki o te ua me te hau, ka oho katoa mātou. Ka ua, ka pupuhi tonu. Kua mataku ā māua tamariki.
"Pāpā, Māmā, te kaha hoki o te pupuhi o te hau. Kei pūhia rā tātau ki waho moana." Ka tangi rātou.
Kua makariri hoki te pō. Auē! Kua whātia tētahi o ngā pou o te tēneti. Auē! Kua tino wetiweti ā māua tamariki. Arā! Ka taka te tīpāta mai te tēpu i te taha o taku moenga. Pōrututia katoa ngā mea ki runga i au. Ka huripokihia tā mātau kāpata kai ka maringi ngā mea katoa o roto ki raro. Porotiti katoa ngā mea katoa ki runga i te papa. Āpiti atu ki tēnei, ka auē tā māua mōkai kia haria a ia ki te wharepaku. He mahi hōhā tēnei nā te mea kei te ua a waho.
He rahi ngā mahi kino o taua pō. Arā, he herehere i ngā taura o te tēneti, he whakatikatika i ngā mea katoa, he tiaki i ngā tamariki, he whakamaroke kākahu, he aha, he aha. Nā te ngenge noaiho ka warea mātou e te moe.
I te putanga o te rā, ka maranga mātou. Ka kai mātau i tā mātau parakuihi. Kore rawa mātou e wareware ki taua pō i Mitimiti.
Hei mahi
He aha i kore ia e wareware i te kaituhituhi o ngā kōrero nei tō rātau haere ki Mitimiti?
Te kihikihi rāua ko te pōroporoaki
H
hohoro in haste
K
kihikihi cicada
P
paingainga basking
parihau wings
pōpoporiki ant
R
raumati summer
W
wā tūpuhi famine
WH
whakatoi to give cheek
He kōrero paki, pūrākau rānei.
I tētahi rā, e mahi ana tētahi pōpoporiki, ka rongo ia i tētahi kihikihi e waiata ana i runga i tētahi rākau. Ka tū ia, ka whakarongo.
'He pai rawa atu taku mahi
He noho noa, piri ake ki te peka o te rākau.
He pāingainga i te whiti o te rā
Me te whakatangitangi kau i aku parihau.'
Ka kī atu te pōpoporiki ki te kihikihi, "E hoa, haere mai tāua ki te kohikohi kai mō ngā wā tūpuhi." Ka whakahoki mai te kihikihi. "E ta! Hei aha. Haere mai tāua ki te pāingainga rā, ki te waiata hoki." Ka haere te pōpoporiki ki te mahi kai. Ka waiata anō hoki ia.
'Hohoro mai e te hoa
Kaua e whakaroa.
He kari i te rua
Kei mau i te ua o te rangi
I te wero a te makariri o te pō.
Me kohi ngā kākano e
Hei oranga.'
Ka kata atu te kihikihi ki te pōpoporiki, ka whakatoi atu hoki. "Auē, te mahana hoki o te rā."
Ēngari, i te koretanga o te rā me te raumati, ka mate te kihikihi i te makariri o te takarua. Ko te pōpoporiki, mahana ana i te kai me te mahana o tōna rua.
Tōku marae tū mokemoke
K
kōhanga nest
NG
ngāngara insects
R
ruru owl
T
tohu a sign, symbol
tūranga standing place
W
waikura rust
Kua hoki mai
Kua tae mai.
Koinei te kāinga.
Ko tēnei te kōhanga.
Te wāhi whakatupuranga.
Kāore e kite atu,
Nā ngā roimata i ōku whatu.
Kāore e rongo atu,
Nā te tangi o te whatu manawa.
Te tukituki....HEI!
Te tukituki o tōku manawa.
Papaki tū ana
Ngā tai i Te Reinga.
Pakō! Pakō! Pakō!
E toru tekau tau
E ngaro atu ana.
E toru tekau tau
I te tāone nui.
Kua pakeke.
Kua koroua.
Kua hoki mai ki te kimi tūranga.
Ēngari...
Kei hea rā?
Kei hea te iwi?
Kei hea ngā kai karanga?
Kei hea ngā pū kōrero?
Kei hea ngā katakata a ngā tamariki?
Tū mai e te whare.
Mā ngā poupou,
Mā ngā tekoteko,
Mā ngā heke e kōrero mai.
Nō reira....
Karanga mai!
Karanga mai!
Karanga mai!
'I hoki mai koe,
Ki te aha?
I hoki mai koe,
Taurekareka!
Pokokōhua ana koe.
Mate atu,
He tangata.
Mate atu,
He tangata.
Ngaro! Ngaro! Ngaro atu ki te pō!
Anei kē tōku iwi;
He ruru,
He ngāngara,
He waikura e.
Waiho....
Hei tohu mō koutou.'
Hei mahi
- He aha ngā whakaaro o te tangata i roto i ngā kōrero nei?
- He aha te mea i roto i ngā kōrero nei i whakaritea ki nga tai o Te Reinga?
- He aha te whare i riri ai ki te tangata o ngā kōrero nei i hoki mai rā i te tāone?
- He aha ngā whakaaro o roto i ngā kōrero o te wāhanga whakamutunga o ngā kōrero nei?
- He aha i tu mokemoke ai te marae nei?
- Ki ō whakaaro kei te mokemoke te whare i kōrero mai rā? He aha ngā kaupapa o ō whakaaro?
Māui
Nā Hirini rāua ko Dick Frizzell.
Whārangi tuatahi
Ko Māui tēnei, he atua, he tangata, he tauira hoki nō te whare wananga a Tamanui-ki-te-Rangi. Kua pakeke ia ināianei.
A tēnei ra kua kitea tōna toa mo te mau patu. Ki te hinga a Tamanui i a ia kua tutuki nga tohutohu a Tamanui.
Whārangi tuarua
Ka hoki nga whakaaro o Māui ki nga tohutohu.
TAMANUI: Kia māro!Ki te taha, e hoa!
MĀUI: Titiro ki nga waewae.
TAMANUI: He waewae taumaha; he kiri māko.
I te komotanga o Māui ka rere iho te taiaha a Tamanui.
TAMANUI: Āhāhā! E kore e tāea e koe te karo!
Ēngari ka peke whakamuri ia ka mihi a Tamanui!
MĀUI: Hei aha hoki tāu!
Whārangi tuatoru
Kua reri ano a Tamanui ki te patu. Kāore he rakau a Māui hei tiaki i tōna upoko.
TAMANUI: He mate tō kai!
MĀUI (e whakaaro ana): Aue!....Taku upoko a....taku mere! Inamata tana whakahoki...
MĀUI: KAO!
MĀUI: E..i! Kua korouatia koe....
TAMANUI: Ko koe kei te tamariki tonu!
Ka roa ka hinga Tamanui.
Wero mai
Pari atu
Karo ake
Te tangi a te tōrea
TOKIA
TOKIA!
TOKIA!
Whārangi tuawhā
Tū te ora, takoto te mate. Koinei te rā i raru ai a Tamanui-ki-te-rangi.
MĀUI: Tena, tena, ko au pea te mea tika.
Ka titiro a Māui ki a Tamanui e takoto mai ana. Kāore he koa. Pouri ana ia mō tana Māui.
Ka hoki nga whakaaro o Māui ki nga kōrero a Tamanui.
TAMANUI: Kei te aha hoki nga manu rā?
I akia mai koe e te tai ki runga i te one. Muia ana koe e te manu, e te namu....
Tamanui:...Aue te aroha, he tamaiti!
Ko koe taua tamaiti i takaia rā ki te makawe me te rimu. He koha, he tohu na nga atua, ko koe taku tauira.
Ā, ināianei kua mohio.
TAMANUI: Nou te mana i tēnei ra. Kua reri koe mo o mahi.
MĀUI: He aha hoki ēnei mahi māku.
Whārangi tuarima
Ka kōrerotia ma.....
TAMANUI (e tohutohu ana): Ko ēnei mahi kaore e oti i te tangata. Ka kitea e koe ēnei mahi i te whenua o te whānau, ka kitea e koe tō whānau ka kitea e koe o mahi. Haere, Māui, haere.
Ka pātai a Māui..ka tohu noa iho a Tamanui ki tetahi whenua i runga i te paepae o te moana.
MĀUI: Koinei noa iho te whenua mōhio au.
TAMANUI (e tohutohu ana): E hoki ki tō kāinga, ki tō whānau. Haria o mohio. Kia oti ai o mahi.
Ka tangi, ka poroporoaki. Ka oti, ka haere a Māui i te haerenga kaore he hoki mai ano.
Ka huri ia hei kereru. Ka rere ki te rapu i ōna mātua.
K
kohia to pick up
M
maroke dry, parch
R
rapu search
T
taea accomplish
taumaha heavy
WH
whakahinga push over
Tērā tētahi Kākā e mate wai ana. Ka rapu, ka rapu, ā, ka kitea e ia tētahi tiaka wai. Engari, kāore e tāea e ia. Ka tarai, ka tarai, kāore tonu e tāea e ia. Kātahi, ka tarai a ia ki te whakahinga i te tiaka wai rā. Kāore tonu e hinga i a ia te tiaka rā.
He taumaha rawa.
Nā, he manu tino whai roro te Kākā. Te kaha maroke o tōna korokoro, me whakaaro pai ia mō tētahi tāera e tāea ai e ia te wai i roto i te tiaka. Me pēhea rā? Ka mōhio anō koe me pēhea e tāea ai e te Kākā rā te wai i roto i te tiaka rā?
Te whakahoki; ka kohia e e te Kākā rā he kōhatu kātahi ka rāua e ia ki roto i te tiaka. Ka pēnei tonu te manu rā. Nāwai rā, ka piki ake te wai I ki te ngutu o te tiaka. Inu ana te Kākā.
He pātai
He pēhea i taea ai e te Kākā te wai i roto i te tiaka?
He rāpeti nanakia
Nā Dick Frizzell ngā pikitia
H
hua whenua vegetable
N
nanakia sly
P
porowhiu throw
R
rāpeti rabbit
rorirori numbskull
W
wāina wine
Kua tō haere te rā. Kua ahiahi. Ko RĀPETI kei runga i te huarahi e hoki ana ki te kāinga. Ka tūtaki ia ki a KURĪ.
KURĪ: Tēnā koe RĀPETI: Haere mai, ka hoki tāua ki tōku kāinga kai ai.
RĀPETI: E tā! Me koe tonu au ki toku kāinga kai ai.
KURĪ: Māku koe e whakahoki ā muri iho mā runga mutukā.
RĀPETI: Kāore au e pai ki te haere runga mutuka.
KURĪ: Ana me hīkoi koe.
RĀPETI: He aha ā koutou kai?
KURĪ: He heihei.
RĀPETI: Kāore au e pai ki te heihei.
KURĪ: He aha ngā kai pai ki a koe?
RĀPETI: He hua whenua.
KURĪ: Mā tāku wahine e tunu he hua whenua māu.
RĀPETI: Kāore pea āna hua whenua i te kāinga. Me tiki pea e tāua ētahi?
KURĪ: Āe, he tika tāu.
Ka rahi ā rāua kāpeti, ka pātai a RĀPETI.
RĀPETI: He aha hei inu mā tāua?
KURĪ: Kei te rahi te wāina kei tōku rā.
RĀPETI: Kāore au e pai ki te wāina.
KURĪ: He aha te inu pai ki a koe?
RĀPETI: He wai noaiho.
KURĪ: Mā tāku wahine e hoatu he wai māu.
RĀPETI: Kāore pea āna wai i te kāinga? Māu e rapu atu he wai mā tāua i te puna wai rā.
KURĪ: Āe, māku e tiki he wai. Engari, māu e pupuri ngā kāpeti nei.
RĀPETI: Māku e porowhiu atu tāku maka ki a koe hei rau wai.
Ka porowhita atu e RĀPETI he kōhatu kē ki roto i te wai. Kāore a KURĪ i kite.
KURĪ: Tino rorirori koe. Anā, kua totohu te maka ki roto i te wai. He aha i kaha ai tō porowhiu? Heahea! Māku e tiki. Tēnā, i tau ki hea?
RĀPETI: Kei waenganui tonu nā.
Ka haere a KURĪ, ka ruku. Engari, he kōhatu waiho i kitea e ia.
KURĪ: E hoa, kāore i konei.
RĀPETI: Kei te taha mauī atu nā pea?
KURĪ: [Ka puta mai anō te māhuna i te wai]. Kāore i konei.
RĀPETI: Kei te taha matau kē nā pea?
KURĪ: [Ka ruku, ka ruku. Kāore tonu e kitea. Kua pau te hau, kātahi ka titiro mai ia ki tona hoa]. E hoa . . . .
RĀPETI: . . . . Kei hea koe? . . . . Paikare e. Arā kē e oma atu rā.
Ae he tika tā KURĪ. Kua oma kē a RĀPETI me ngā kāpeti.
Pukuriri ana a KURĪ.
KURĪ: Ki te mau koe i au, kei roto koe i tāku kōhua.
Hei mahi
- He aha i porowhiua ai e RĀPETI he kōhatu kē ki roto i te puna wai?
- I mōhio ano a KURĪ he kōhatu kē i porowhiua e RĀPETI ki roto i te puna wai?
Mō te rauemi
Kua whakakorea tēnei rauemi tā. Ka kitea pea te rauemi nei ki te ruma rauemi o tō kura.
Taumata: Taumata 6, Taumata 7, Taumata 8
Kaupapa: Rārangi Pukapuka
Kohinga: Te Wharekura
Tāpirihia ki te kohinga
