Skip to main content
Nau mai ki Makirikiri Thumbnail (1).png

Nau Mai ki Mākirikiri

ATAATA

Nau Mai ki Mākirikiri 

Rangitāne o Tamaki nui a Ruarangi 

He rauemi kia tautoko i ngā ākonga ki te whakawhānui i ō rātou mōhiotanga mō Mākirikiri Marae me ōna tātai kōrero, waihoki, kia whai hononga ki ngā kōrero o roto. 

Tonoa he kape o te pukapuka mai i Down the Back of the Chair (MOE90207) 

<img src="/images/decorative.jpg" alt"" />

Nau Mai ki Mākirikiri

Tauwhaituhi ā-kiriata
Tauwhaituhi ā-kiriataTauwhaituhi ā-kiriata

The content below is in a table format and avialble here: https://kauwhatareo.govt.nz/admin/pages/edit/show/5600 

 | 

Hononga ki Te Marautanga o Aotearoa 

Te Reo                                                  

Taumata 4 

Whāinga 

ā-Tā (Ᾱheinga reo) 

Ka tīpako i ngā āhuatanga o ngā momo reo tuhi hei whakaniko i ngā tuhinga pono me ngā tuhinga auaha. 

ā-Tā (Rautaki reo) 

Ka rāwekeweke i ngā āhuatanga reo me te hanganga o te tuhinga kia rangona ai tōna ake reo. 

ā-Tinana (Rautaki reo) 

Ka mārama ki te reo ā-tinana i ngā horopaki huhua, ahakoa ōpaki, ōkawa rānei. 

Ngā hua ka puta 

Hei tauira: 

He tuhinga taki 

He tuhinga matapae 

He tuhinga whakarāpopoto 

Kei raro iho nei ētahi atu tauira**(He manu tuhituhi) 

Tikanga ā-Iwi 
Taumata 5 
Whāinga 

Te Ao Hurihuri 

Ka whakamārama i ngā take e neke haere ai te tangata ki wāhi kē, me ngā putanga iho o ēnei nekehanga ki te tangata me te wāhi. 

Ngā hua ka puta 

Hei tauira: 

He whakaaturanga ā-hiko, ā-papa mahi rānei 

Ngā Toi 
Taumata 4 
Whāinga 

Toi Ataata 

Mā te tūhura me te whakamahi i ngā hua o ngā rawa, rawa tā, me ngā taputapu 

Ngā Mahi a te Rēhia 
Ka mārama, ka whakaatu whakaaro:  

ki ngā tūmomo mahi 

Ngā hua ka puta 

Hei tauira: 

He waihanga i te marae o Mākirikiri (ahu-toru) 

He ako i te waiata ‘Haramai ki Mākirikiri’ me te whakaari atu. 

Whāinga Kaiako

Kia tautoko i ngā ākonga ki te whakawhānui i ō rātou mōhiotanga mō Mākirikiri Marae me ōna tātai kōrero, waihoki, kia whai hononga ki ngā kōrero o roto. 

Kia whakaputa ngā momo tuhinga rerekē (He manu tuhituhi) 

Kia ako kia whakaako hoki i te waiata, Haramai rā ki Mākirikiri. 

Kia ako, kia whai mōhiotanga ngā ākonga ki ngā kōrero whakapapa mō Mākirikiri Marae, otirā mō ngā whare o Aotea me ngā rangatira o taua kāinga; 

Kia tuwhera te hinengaro me te pohewatanga o ngā ākonga ki ngā kōrero whakapapa o Rangitāne. 

I mua i te pānui

Ohia manomanotia te tapanga me te uhi o mua, ‘Nau mai ki Mākirikiri’. He matapae i te horopaki o te pukapuka nei te whāinga. 

Hei whakaoho i te hinengaro, tukua atu ēnei pātai: 

Tirohia te uhi o mua, ngā pikitia me ngā whakahoahoa, ki ōhou whakaaro, he aha rā te kaupapa o te pukapuka nei? 

He kōrero pohewa, he pono rānei? Whakamārama mai? 

Kei hea a Mākirikiri Marae? 

Kei tēhea rohe, tāone? 

Kua tae atu koe ki te marae nei? 

E whakapapa ana koe ki Mākirikiri Marae? 

Haramai ki Mākirikiri – Nā Aroha Ripeka Kingi

Haramai ki Mākirikiri 

Kaea: Haramai* rā ki Mākirikiri e 
Ko Puakiteao te pou haki o waho 
E tiaki ana tātou 
I te ao, i te pō. 
Te Kurairirangi te whare whāngai i ngā manuhiri 
Horahia ngā reka 
I te ao, i te pō. 
I takea mai i Tawakeroa, i Tahoraiti, tū mai koe Aotea e 
**Tū mai rā Aotea, 
Ngāti Te Rangiwhaka-ewa 
Rangitāne whenua 
I te ao, i te pō 
Puritia kia mau! 
Hi auē hi! 

*Nau mai, hoki mai, noho mai rānei. 

**Tōai 

He whakarāpopototanga 

He waiata tēnei e whakanui ana i Mākirikiri Marae me ōna tātai marae. I titoa e Aroha te waiata nei i te tau 2014 i a ia e whakaako ana i Te Kura Kaupapa Māori o Tāmaki nui a Ruarangi. I taua tau tonu ko ngā haepapa, tikanga me ngā kawa o Mākirikiri Marae te kaupapa me te whāinga matua mō tōna akomanga o Waewaepā. 

I mua i te kunenga mai o te waiata nei me te pukapuka nei he rangahau ā-akomanga, he noho marae, he tuhi kōrero te mahi a āna  tauira. 

Te momo reo tuhi 

He tuhinga tūhono – Te whakapapa 

Ētahi āhuatanga o tēnei momo reo tuhi 

He reo whakaahua 

Hei tauira: 

Ko Puakiteao te pou haki o waho e tiaki ana tāua 

Te Kurairirangi, te whare whāngai i ngā manuhiri 

Horahia ngā kai reka 

He reo tapa 

Hei tauira: 

Ko Puakiteao, ko Te Kurairirangi, ko Tawakeroa, ko Tahoraiti, ko Mākirikiri, ko Ngāti Te Rangiwhaka-ewa, ko Rangitāne. 

HE PATAPATAI

Kei hea te rohe pou whenua o Te Tapere nui o Whātonga? 

Ki hea tū ai a Aotea Tuatahi? 

Nō wai te whare tuatahi o Aotea? 

He aha i rongonui ai a Te Rangiwhaka-ewa? 

He aha i tapā atu ai ko Aotea hei ingoa mō tōna whare? 

E hia ngā tau i tū tiketike ai a Aotea Tuatahi i Tawakeroa? 

Ki hea tū ai a Aotea Tuarua? 

Ko wai e tūngia ana ngā ahi o Tahoraiti? 

Ko wai rā e whākana mai ana ki te waha o Whāingamokopuna? 

E hia ngā tau i tū rangatira ai a Aotea Tuarua ki Tahoraiti? 

He aha noa iho hei whakanikoniko i ngā pātū o roto o Aotea Tuarua? 

I tōna whakatairanga ake i Mākirikiri, he harapaki, he kōwhaiwhai anake hei whakanikoniko i ngā pātū? 

He aha hoki hei whakanikoniko i ngā pātū o Aotea Tuatoru nei? 

Ko wai te ingoa o te whare kai? 

Ko wai a Te Ngaru Tai Moana Nui? 

Ko wai e kīa nei ko te pou haki? 

Whakaingoatia mai ngā pou mana tiketike e kōrerotia ana? 

Tēnā, tuhia mai ngā takunetanga o ngā tau o raro iho nei; 

a.1650 

e. 1883 

i. 1976 

Whakamahukitia mai koa ngā kōrero o raro iho nei: 

Ko Whātonga ihu moana, ko Whātonga ihu whenua, e ko te ringa toihau nui o te waka o Kurahaupō e whakaruru atu nei. 

Tērā a Te Hirawanu Kaimokopuna e tūngia ana ngā ahi kā o Rangitāne. 

E kai ō mata ki ngā pātū o te whare nei, arā, ki ngā pou mana tiketike o Tamaki nui a Ruarangi. 

He haerenga pea ki Tamaki nui a Ruarangi, ki Mākirikiri hei hua pai. 

He Manu Tuhituhi

He tuhinga taki/taki pohewa tuku iho 

Whāinga: He momo tuhinga e taki ana i tētahi mahi nō ngā rā o mua. Otirā, ka whakaaro pohewa te kaituhi anō nei ko ia tētahi o ngā tangata kei roto i te taki. 

Tangata: Whātonga, Rangitāne, Te Rangiwhaka-ewa, Te Hirawanu Kaimokopuna rānei. 

Reo: ko te reo tuatahi pēnei i ‘au’, ‘māua’, ‘tōhoku’, ‘tō māua’. 

Hei tauira; 

Nau mai ki te tau 1650, piki mai ki tōhoku kāinga, ki Titihuia.  Ko Te Rangiwhaka-ewa tōhoku ingoa, e noho nei au ki Tawakeroa. 

Te Reo Matatini – PĀNUI 

Ᾱheinga Reo 

Kei te ako ngā ākonga ki te: 

  • ako kupu hou i te horopaki o te tuhinga 

  • matapaki i te reo peha i te horopaki tika 

  • rapu māramatanga i ngā hoahoa, pikitia rānei. 

Puna Reo 

Kei te ako ngā ākonga ki te: 

Te Puna Kupu 

  • whakamārama i te tikanga, i te pānga hoki o ētahi āhuatanga reo i roto i te tuhinga, pēnei me te whakataukī, te kīwaha me ngā kupu hangarau; 

  • whakamahi i te papakupu mō te kimi i te tikanga o ngā kupu hou; 

  • whakamahi i tōna mōhiotanga o mua me te horopaki hei whiriwhiri i te tikanga o ngā kīanga hou pēnei me te kīwaha me te huahuatau. 

Ētahi tauira: 

‘Ko Whātonga ihu moana, ko Whātonga ihu whenua’ 

‘Pou mana tiketike’ 

‘E kai ō mata’ 

‘Ko Te Ngaru Tai Moana Nui’ 

Te Mōhiotanga Pukapuka 

Te tohu i ngā pārongo hira whakapura, hei tauira, te tau whakaputa, te kaiwhakaputa, te wāhi whakaputa, me te tohu mana tārua; 

Te whakamahi i ngā kupu e hāngai ana ki ngā pukapuka me ngā tānga, hei tauira, mana tārua, tohu mana tārua… 

Te tautohu i te tuhinga hei tuhinga pohewa, pono rānei 

Te whakamahi i ngā kupu whakamārama pohewa me te pono hei whakarōpū tuhinga. 

Rautaki Reo 

Te Whakaū Māramatanga; 

Te whakamahi i ōna mōhiotanga o mua ki te kaupapa, tōna mōhiotanga ki te ao whānui hoki e whiwhi māramatanga mai ai ia ki ngā pārongo hou kei te tuhinga; 

Te whai māramatanga ki ngā kīanga hou, ki ngā kīrehu hei tauira, ngā kīwaha me ngā huahuatau mā te whakamahi i ōna mōhiotanga me te horopaki; 

Te whakamahi i ngā rautaki pānui anō me ngā tīwhiri kei ngā rerenga o mua, o muri hoki i tētahi kupu tauhou kia whai māramatanga 

Ētahi atu: 

Te Matapae 
Te Whakarāpopoto 
Te Whakaahua-ā-Hinengaro 

TE REO MATATINI – TUHITUHI 

Āheinga Reo 

Kei te ako ngā ākonga ki te tuhituhi mō ngā pūtake maha. Hei tauira, kei te ako i te: 

  • whakaputa i tētahi taki whānui o tētahi wheako, o ētahi mea rānei 

  • whakangahau i te kaipanui, hei tauira, mā te paki, te whiti, te whakaari ranei 

  • whakatakoto tika i ngā pārongo whakaputa o ngā rauemi kua whakamahia 

  • ngā āhuatanga reo e hāngai pū ana ki te pūtake tuhituhi 

  • hanga tuhinga e hāngai ana ki te pūtake tuhituhi. 

Ka tuhituhi takitahi te ākonga hei whakamōhio atu i ōna whakaaro, i ōna kare ā-roto me ngā pārongo. 

PUNA REO 

Te Tātaki Kupu 
Te Puna Kupu 
Te Whakatakoto Tuhinga 
Te Mahi ā-Ringa 
 

RAUTAKI REO 
Ka whakaatu te ākonga i tōna āheinga ki te: 

Te Whakarite 

  • whai whakaaro ki te pūtake me ngā kaipānui e tika ana i a ia e whakarite ana ki te tuhituhi 

  • whakamahi i ōna pūkenga rangahau, pūkenga ako hoki pēnei me te tuhi tuhinga tīpoka ki te rapu, me te kohikohi i ngā pārongo e hiahiatia ana 

  • whakamahi i ētahi mahere whakarite tuhituhi e tika ana ki te momo tuhinga. 

Ētahi atu: 

Te whakatakoto 
Te Whakamārama 
Te Whakatika 
Te Whakaputa 
Tuku atu, Tuku mai. 

Ngā Tohutoro

Goulton, F., Lediard, S., Butts, F., Karatea, M., Te Whāiti, W. (2008). He Kura Tuhituhi me He Manu Taketake: Te Pukapuka Aratohu mā te Kaiako. Te Papa-i-oea: Aronui Limited. 

Goulton, F.,  Butts, F., Karatea, M., Te Whāiti, W., Milner, H. (2011). He Ara Ako i te Reo Matatini: Te Pānui me te tuhituhi, He aratohu mā te kaiako. Te Whanganui-a-Tara: Huia. 

Te Tāhuhu o te Mātauranga (2008). Te Marautanga o Aotearoa. Wellington: Te Pou Taki Kōrero. 

Mō te rauemi

Tonoa he kape o te pukapuka mai i Down the Back of the Chair (MOE90207) 

Wāhanga Ako: Te Reo Māori, Tikanga a-iwi Nga Toi 

Taumata: Taumata 4,Taumata 5 

Kaupapa: Te Aho Ngārahu

Ngā rawa kei tēnei rauemi: