Skip to main content
MoE-003251_000_001.png

Te Mana Motuhake o Porourangi

PUKAPUKA

Te Mana Motuhake o Porourangi 

Ngāti Porou

Ko te putake o ēnei kōrero, kei ngā tuhinga a Mohi Turei mō ngā tīpuna o nehe, kua waiho mai mā ngā uri whakaheke o Ngāti Porou. He ngāwari te whakaatu, ā-kupu, a-whakaahua, i ngā kōrero, kia mārama ai ki te whānuitanga o ngā tamariki, ‘he aha ngā take me ngā tikanga e tuitui ana’ i te pueru o te kaupapa.

Poroumata rāua ko Whaene

Poroumata rāua ko Whaene

Tauwhaituhi ā-kiriata
Tauwhaituhi ā-kiriataTauwhaituhi ā-kiriata

He Kupu Whakamārama

Ko te take mō te rauemi nei he āwhina i te kaiako ki te āta kawei ngā ākonga ki te wā o Poroumatā, he rangatira nō Ngāti Porou, mai i ngā pakiwhatuhi o Te Mana Motuhake o Poroumatā. 

He whakaaro mō te whakaako me te akoranga kei roto anō i te rauemi, hei tautoko i te kaiako ki te whakawhiti ki ngā kauapa e ono o Te Takanga o te Wā; whakapapa, tūrangawaewae, mana motuhake, kaitiakitanga, whanaungatanga me te mātauranga. 

Mā te kaiako

 | 

He Tirohanga ki Te Mana Motuhake o Poroumatā

E toru ngā pakiwaituhi o Te Mana Motuhake o Poroumatā mō te patunga o Poroumatā, te kimi utu a ngā uri mō tōna matenga, me te hāpainga anō o tōna mana. He tino kōrero ēnei ki roto o Ngāti Porou, nā te mate hoki o Poroumatā i pakaru te riri nui, i rarua te noho a te iwi.

Ko Ngāti Porou Te Iwi

Ko ngā kōrero mō Ngāti Porou kei ngā pūrākau, kei ngā waha kī, kei ngā tuhinga o-neherā.

Takoto noa i te akau o te tai rāwhiti, ka huri whakaroto ki ngā maunga, ko ngā papakāinga o te iwi Nāti me a rātau tini kōrero.

Nō te tīpuna Porourangi te ingoa o te iwi o Ngāti Porou. He toa ana uri, ā, nā aua uri i wewehe ngā whenua o roto i te rohe. Ko Tūwhakairiora rāua ko Pākānui ngā rangatira nui, nā rāua i arataki i te kimi utu mō te patunga a Ngāti Ruanuku i a Poroumatā.

Ko Ngāti Ruanuku e noho ana ki Whareponga i kō atu i Ruatōrea. Rokohanga, mai i te raki ka whiua e Tūwhakairiora a Ruanuku, mai i te tonga ka whiua e Pākānui, tana iramutu, a Te Wahineiti, ā, ka ngaro iho a Ngāti Ruanuku. Nā ēnei tīpuna e rua i tohu ngā whenua hei noho mā te iwi, e mau tonu ana i nāianei, otirā hei paihere anō hoki i te whenua ki ngā whakapapa o ngā uri a Porourangi.

Te Hononga ki Te Marautanga o Aotearoa

Wāhanga Ako Matua

Tikanga ā-iwi

Whenu

Te Wāhi me te Taiao

Te Ao Hurihuri

Whāinga Matua

Ka whakamārama i ngā take me ngā huarahi e whakaatu ai te tangata i tōna hononga ki tētahi tino wāhi, ki tētahi tino taiao (T3)

Ka whakamārama i ngā huarahi e taea e te takitahi me te rōpū te urupare ki te panoni (T3)

Ka whakamārama i ngā whakaatatanga o te wāhi i ngā pāhekohekotanga o te tangata ki te taiao i ngā wā o mua (T4)

Ka whakamārama i ngā whaiwāhitanga me ngā mātātaki o te torotoro mō te tangata, te wāhi me te taiao (T4)

Te Hononga ki ētahi atu Wāhanga Ako

Hono ai te rauemi nei ki te Tikanga ā-iwi, engari, arā noa ētahi hononga ki ngā wāhanga ako o te Marau:

  • Te Reo Matatini
  • Ngā Toi

Ngā Hītori Māori

Te Takanga o te Wā – Hītori Māori: Aratohu mō Tau 1-8 he anga whakamahi i ngā kaupapa pērā i te whakapapa, tūrangawaewae, mana motuhake, kaitiakitanga, whanaungatanga me te mātauranga hei hono ki ngā hītori Māori, o te motu, o te rohe. I hangaia kia āhei ngā kaiako ki te whakauru i ngā hītori o te rohe ki ō rātau kaupapa ako. Kei te wāhanga akoranga, ka puta he pouaka i te taha o ngā mahi me te kaupapa e hāngai atu ana.

Whakapapa

Tipuna, Tūhonotanga, Tuakiri, Ahurea, Hapori, Tikanga, Mana Whenua

Mana Motuhake

Tūhonotanga, Tuakiri, Mana, Tautohetohe, Taupatupatu, Tuku Ihotanga, Tino Rangatiratanga

Whanaungatanga

Whānau, Hapū, Iwi, Whakapapa, Tipuna, Tūhonotanga, Hapori, Manaakitanga, Kotahitanga

Kaitiakitanga

Te Wā, Horopaki, Tirohanga, Mātauranga, Tikanga, Kaitiakitanga

Tūrangawaewae

Tūhonotanga, Tuakiri, Ahurea, Hapori, Wāhi, Ukiuki

Mātauranga

Tikanga, Kawa, Kōrero Tuku-Iho, Tukunga Mahi

Te Hanga o Te Whakaako Me Te Akoranga 

He maha ngā ara whakawhiti mā te kaiako ki ngā kōrero mō Poroumatā. Kei te rauemi nei he ara māmā hei whāinga i mua i te mātaki i ngā kiriata me a muri i ngā kiriata, ā, hei rangahau hoki a te wā.

Ngā pātai kakama me ngā mahi (hoatu ki ngā ākonga i mua i te mātakitanga i te ataata, ā, kia mutu, ka hoki mai anō ki te whakautu ki a rātou pātai, ā, ka uru ki ngā mahi):

  • Hei āwhina i te ākonga ki te tautuhi i ōna mōhio mō ngā kōrero me ngā kaupapa i puta i te kiriata;
  • Hei hoatu i ngā pārongo āwhina ki te ākonga kia mārama a ia ki te horopaki me te tikanga o te kiriata;
  • Hei āwhina i te ākonga ki te whakawhāiti i ōna akoranga, ā, ka tohua atu ētahi mea hei titiro, hei whakarongo, i a rātou e mātaki ana i te

Ngā pātai hihiko me ngā mahi (hei titiro, ā, ka mahi a muri i te tirohanga a ngā ākonga i te ataata.)

  • Hei titiro mehemea kua mau, ā, kua mārama ngā kōrero i te mutunga o te kiriata.

Mahi rangahau (hei hoatu ki te ākonga ka mutu te ataata kotahi/ te katoa rānei.

  • Hei āwhina i te ākonga ki te mahi i āna rangahau hei whakapakari i ōna mōhiotanga mō te

Poroumatā Rāua Ko Whāene

Tirohanga Whānui

Poroumatā rāua ko Whāene koinei te hononga o Poroumatā me Whāene, te patunga a Ruānuku i a Poroumatā me ana tama, te whatinga o te whānau a Poroumatā me te whakatārewa i te mana whenua o Porourangi .

Kaupapa matua: Ko te mana motuhake, tūrangawaewae me te whakapapa.

Kia rite. He pātai, he mahi whakarite

Kei raro nei ētahi pātai, ētahi mahi hei whakarite i te ākonga i mua i te whakaaturanga.

He Pātai

Hei mahi

He tauira

He aha ō mōhiotanga mō Poroumatā?

Whakawhitia he kōrero i waenga i ngā ākonga, ka tuhia ō rātau mōhio mō te hītori; a, he aha ake e hiahiatia ana kia mōhio, ā, oti ana te mātaki i te kiriata, he aha kua akona e rātau.

He aha ōku mōhio? Nō Ngāti Porou a Poroumatā. Ko Whaene tōna hoa wahine. He uri nō Porourangi.

Nonāhea ēnei kōrero? Nō neherā anō. Nō mua rawa!

E hia ngā tamahine, tamatāne a Poroumatā me Whāene?

Ki a koe he aha te tikanga o te Mana Motuhake?

He aha i kīa ai ēnei kōrero ko Te Mana Motuhake o Poroumatā?

Tuhia he mahere, pērā i tēnei, hei hopu i ngā whakaaro mō te mana motuhake me ērā atu momo kupu a-rōpū, takitahi rānei . Mā te pakeke o te ākonga e tohu ki hea haere ai te mahi nei. Heoi anō, ko te pūtake o te mahi, he wetewete mā te ākonga i te kaupapa, i roto i ngā āhuatanga o te kōrero.

Rangatiratanga

Poroumātā

Mana Motuhake

Whenua       

Tūrangawaewae

Ngāti Porou   

Ngāti Ruanuku

He pātai kakama me ngā mahi

Kei raro nei ētahi pātai kakama me ētahi mahi hei whakaaro mā te ākonga a muri i te mātakitanga o ia kiriata.

He Pātai

  1. He pēhea te āhua o Poroumatā ?
  2. He pēhea te āhua o Whāene?
  3. E hia a rāua tamariki? He aha ō rātau ingoa?
  4. I hea tō rātau kāinga? Nō hea rātau?
  5. Mō te aha i patua ai a Poroumatā? I pēhea te patunga i a ia?
  6. He aha ngā tauira o te mana motuhake i kitea e koe i roto i ngā kōrero?

Hei Mahi

Whakaaturia te whakapapa o Poroumatā me te hononga o ngā whānau o roto i ia kiriata. Oti atu he kiriata, tapiritia ngā hononga o tērā ki te whānau nei.

Whakaritea e te ākonga he whārangi mō Poroumatā.

Tohua te rohe o Ngāti Porou i runga i te mahere. Tāia he kape mā te ākonga, hei tuhi i ngā wāhi kei ngā kōrero, hei āwhina hoki i a ia kia ruku i ngā hītori ake o te rohe.

Hei Rangahau

He mahi noa mā te ākonga hei whakawhānui i te rangahau kia hohōnu ake te akoranga me te māramatanga ki tēnei hītori.

Ngā Hītori Uiuinga ā-waha

Mā te ākonga tonu e whakahaere, e whakamau ngā uiuinga me ngā kōrero mō Poroumatā. Tautoko ai ēnei mahi i te nui whakaharahara o ngā uiuinga ā-waha. Mā te uiui i ngā tāngata rerekē mō tētahi mahi, kite  atu ai ngā ākonga ki te whānuitanga o tēnei hītori. Mā tēnei mahi anō e ako he maha ngā taha o hītori, ētahi e mōhiotia ana, ētahi kāore.

Anei ētahi pātai hei āwhina:

  • He aha ō mōhiotanga mō Poroumatā me tōna whānau
  • Nō hea tō mōhio ki te kōrero
  • Nā wai i whāki ki a koe? I runga anō i te pakeke o te rōpū me te hangarau i whakamahia, i te wātea rānei, ka taea e te ākonga te hanga kiriata poto mā te tango mai i ngā uiuinga a-waha, ka toha i a rātau

Ngā Tama Toa

Tirohanga Whānui

Ngā Tama Toa: he kōrero mō Pākānui, te mokopuna a Materoa, Tūwhakairiora te tama a Te Ataakura, i tohia rāua hei ngaki i te mate o Poroumatā. Nā rāua i tohu ngā whenua hei noho mā te iwi, e mau tonu ana i nāianei, otirā hei paihere anō hoki i te whenua ki ngā whakapapa o ngā uri a Porourangi. He whakaaturanga anō tēnei i te āhua o te mana tāne, mana wahine, mana motuhake; whakapapa, tūrangawaewae.

He pātai hei whakaaro iho

Kei raro nei ētahi pātai hei whakaaro, hei torotoro mā te ākonga i mua i te mātakitanga i Ngā Tama Toa.

He Pātai

Hei mahi

He tauira

He aha te mana tāne ki a koe? He momo aha ēnei tāne, a Tūwhakairiora me Pākānui? Whakaaro ai koe mō wai, e mau ana te mana tāne? He aha tēnei momo tāne ki a koe?

Tuhia he mahere hei hopu i ngā whakaaro mō te kaupapa mana tāne. Hei mahinga mā te akomanga, rōpū rānei, takitahi rānei, ā, ka taea te whakatāpiri atu.

Tuwhakairiora

Tuakiri

 

Mana Tane

 

Pakanui

Poroumātā

He aha ngā hononga i waenganui i te mana  whenua, te mana tāne, te mana wahine. He pēhea te ōrite, he pēhea te rerekētanga.

Nō ngā akoranga ō  mua  kē  ngā mahi ka puta  i  konei.  Tōna tikanga  he whakapumau i te kaupapa mana whenua, mana tāne, mana wahine. Nō reira, mahia mai he hoahoa pērā i tēnei, ka tuhi i ō ritenga, rerekētanga rānei i waenganui i nga kaupapa nei.

 

Mana Wahine

Mana Tane           

ManaWhenua   

He pātai kakama me ngā mahi

Kei raro nei ētahi pātai hei whakaaro, hei mahi mā te ākonga i muri i te mātakitanga i Te Mana Wahine.

He Pātai

  1. I muri i te ngakinga o te mate o Poroumatā, ko ēhea whenua i riro i a Te Ataakura ko ana uri?
  2. Ko ēhea whenua i riro i a Tawhipare ko ana uri?
  3. Ko ēhea whenua i riro i a Materoa ko ana uri?
  4. Kite ai koe i te mana tāne i roto i ngā kōrero o te kiriata?
  5. Kite ai koe i te mana wahine i roto i ngā korero o te kiriata?

Hei Mahi

  • Tuhia he kōrero mō Tūwhakairiora rāua ko Pākānui mai i tōu nā
  • Tirohia te mahere a te ākonga i kiriata 1, ā, tohua ngā wāhi i kiia i tēnei kiriata.

Hei Rangahau

Mō te ākonga tēnei wāhanga, koia e hiahia ana ki te rangahau kia pakari ake ai ōna mōhiotanga mō Ngāti Porou.

He Mahere Hītori mō Mapping the history

Tikanga kua kohia e te ākonga te rahi o te rangahau, ā, kua tāpaetia a rātau kitenga mō Poroumatā me kō atu i a Poroumatā

Pinea ki te pakitara o te akomanga he mahere kaitā o te Tai Rāwhiti, te rohe o Ngāti Porou. He tūāpapa tēnei mō te tuku i a rātau mahi ki tā rātau e kite ai .

Me kōrero te kaupapa o te kaitiakitanga, ā, me pēhea te pupuri i a rātau kōrero hei taonga hei tiaki.

Te Mana Wahine

Tirohanga Whānui

Te Mana Wahine: koinei te tangi a ngā tamāhine a Poroumatā, a Materoa, Te Ataakura me Tawhipare, kia ea te mate o tō rātau pāpā mā te ringa tonu o te whānau e whiu, ā, kia rewa ake anō te mana o Poroumatā, o Porourangi ki runga i te whenua. He whakaaturanga anō hoki tēnei i te āhua o te mana; te mana wahine, mana tāne, mana motuhake.

He pātai hei whakaaro iho

Kei raro nei ētahi pātai hei whakaaro, hei torotoro mā te ākonga i mua i te mātakitanga i Te Mana Wahine.

He Pātai

Hei mahi

He tauira

He aha te mana wahine ki a  koe. He aha ai i karangatia tēnei kōrero ko Te  Mana  Wahine? He pēhea ēnei  momo  wāhine, a Tawhipare, Te Ataakura me Materoa? Ko wai ngā wāhine o tō whānau he rite ki ēnei, arā he wāhine whai mana?

Tuhia he mahere, pērā i tēnei, hei hopu i ngā whakaaro mō te mana wahine. Mā te pakeke o te ākonga e tohu ki hea haere ai te mahi nei. Ka taea te tāpiri atu, ka puta ai te ākonga i ia kiriata.

 

Materoa

Tuakiri

 

Te Ataakura         Mana Wahine

 

Tawhipare

Whāene

He pātai kakama me ngā mahi

Kei raro nei ētahi pātai hei whakaaro, hei mahi mā te akonga i muri i te mātakitanga i Te Mana Wahine.

He Pātai

  1. I hiahia ngā tamāhine i te aha mō tō ratau pāpā?
  2. Ko wai a Tūwhakairiora? He aha tōna whakapapa ki a Poroumatā?
  3. Ko wai a Pākānui? He aha tōna whakapapa ki a Poroumatā?
  4. I whakarite a Tūwhakairiora me Pākānui mō te pakanga i hea?
  5. He aha ngā tauira o te mana wahine i kite koe i roto i te kiriata?

Hei Mahi

  1. Hoki ki ngā whakapapa a ngā ākonga, ka whakauru i a Tūwhakairiora me Poroumatā.
  2. Tuhia e ngā ākonga o rātau whakaaro mō ēnei momo wāhine.
  3. Hoki ki ngā mahere a ngā ākonga, tuhia ngā wāhi i kōrerotia. Kitea atu ana a Kirikiritatangi?

Hei Rangahau

He mahi anō mā te ākonga hei whakawhānui i te rangahau kia hohōnu ake te akoranga me te māramatanga ki tēnei hītori.

He Wai

Puta noa he ruri i Te Mana o Poroumatā ā, ko Karoro te reo karanga. Tā te ruri mahi he tautuhi i ngā wāhi nui ki a Ngāti Porou, ā, mai reira ka uru ki ngā hītori o te rohe. Ko Kirikiritatangi ki Whareponga tētahi o aua wāhi nui, i reira whakarite ai ngā tama toa mō te pakanga.

Ki te pīrangi rangahau anō te ākonga, anei ētahi pātai hei āwhina .

  • He aha te tikanga o te kupu Kirikiritatangi?
  • He aha ngā tino kōrero mō taua wāhi?

Arā noa atu ngā momo whakaaturanga mā ngā ākonga hei kawe i a rātau mahi  mō te kaupapa nei; mā te tuhi ki te whakaahua, mā te tuku ā-waha, a whakaari ki te akomanga, ki te kura, ki te hapori rānei.

He aha te tikanga o te ruri ki te kōrero? Tērā e hiahia ngā ākonga ki te tito i a rātau ake waiata, haka, whiti.

He Rauemi Tautoko

Useful Resources

Te ara

Maunga korero

Maunga korero

Te ara

Torohia te pouaka "Mō te rauemi" ki raro nei e kite ai ngā rauemi hāngai: Te Mana Motuhake o Poroumatā Teachers Notes Te Reo Māori (.pdf)

Mō te rauemi

Wāhanga Ako: Tikanga ā-Iwi

Taumata: Taumata 1, Taumata 2, Taumata 3, Taumata 4, Taumata 5

Ngā rawa kei tēnei rauemi: