Skip to main content
Te-Wharekura-49-hero.png

Te Wharekura 49

WEB

Te Wharekura 49

Nā Kingi Ihaka rāua ko Maringikura Campbell ngā kōrero

This collections brings together a range of stories about the waka Aurere, digging for kāuri gum and the practice of arranged marriages.

Te Wharekura 49

He mihi 

Ko ngā tuhituhinga o tēnei Te Wharekura 49 nā Kingi Ihaka rāua ko Maringikura Campbell. Engari, tuatahi, ko te mihi āhuareka ki a Kingi Ihaka mō te maha o ana tuhituhinga kei ngā pukapuka nei. Nā, nō ngā rā tata nei i whakatauhia e ia kia noho ana tuhituhinga hou ki raro i tōna ingoa whānau ake, kauaka hei raro o tērā ko Te Uri o Te Houtaewa. Kia ora mai koe, kōrua tahi hoki. 

 

This resource is no longer in print. You may be able to find it in the resource room in your kura.

 

Ngā pūrākau kei roto i te puka nei: 

  • Te waka aurere – ngā akoranga ki Taputapuatea marae, Raiatea 
  • Te rā 
  • Te waka aurere – te wehenga atu i Aotearoa 
  • Kāhore he whanonga a Tangaroa 
  • Te keri kāpia 
  • Tomo 

See the “About this resource” box below to download resources.

Te waka Aurere 

Nā Kingi Ihaka

I te atatū o te rā tekau mā whitu o Mahuru, 1992, ka tīmata ngā tāngata o te motu o Raiatea ki te huihui i te wahapū o Taputapuatea. Ko tēnei hoki te wāhi e haere atu ana ngā kaumoana mā runga i te waka Hokulea mai Huahine. He wāhi tino tapu tēnei, hāunga anō ki ngā tāngata whenua o reira, engari ki a tātou te iwi Māori. Te take, i roto i ngā korero i tīmata mai ngā waka i mua atu i tō rātou hekenga mai ki Aotearoa i reira. "He kākano i ruia mai i Raiatea, e kore tātou te iwi Māori e ngaro." I reira ngā tāngata e tatari ana mō te taenga atu o ngā manuhiri. I ngā rā o mua tata atu ki tēnei, kua tae kē ngā kaumoana ki Huahine. I reira rātou e whakatikatika ana i te waka Hokulea me rātou anō mō te haerenga atu ki Raiatea. Kīhai i tino tawhiti. Pēnā e tika ana te hau e kore roa atu i te ono haora pea. 

 

Eke atu i te toru mano tāngata e tatari ana i a Hokulea i Taputapuatea. Ko tēnei iwi o Tahiti he iwi ātaahua ngā wāhine. Ko ngā tāne, kīhai i nui pēnei i ngā toa Māori. He tāngata poto ngā tāne, he ōrite anō te kanohi. Engari ki ō rātou kākahu, he tino rerekē. Ngā wāhine katoa o reira ka nui te tino roa o ō rātou makawe. Ki muri i ō rātou taringa kua titia e rātou tētahi putiputi. Ko ō rātou kākahu roa he pareau. I reira anō ngā kaiārahi o ētahi atu motu, nō Hawaii, nō Rarotonga, nō Micronesia, aha atu, aha atu. Ahakoa te rerekē o ngā iwi i reira, i reira rātou katoa mō te kaupapa, otirā, ki te pōwhiri i ngā kaumoana. 

 

E iwa, neke atu rānei ngā kaipatu i ngā pahū. He tāne katoa. Ko ētahi o ngā pahū nei he rite anō ki ngā kēne kirīmi o te kāinga, me te nui anō. Engari kua mahia e rātou mai ngā kiri o ngā rākau o reira. Ānini pai te mātenga, i te kaha o te patu o ngā tāne i ēnei pahū. Ko ētahi anō he pahū nohinohi ake. He rākau anake ēnei. Tino rerekē te tangi o ēnei pahū ki te tangi o ngā pahū nunui. Kia kaha anō te tangata ki te patu i ēnei momo pahū, nā te mea, kia kite atu rātou i te manuhiri e tata mai ana kua haere kaha te ringa ki te patu i ngā pahū nei. I a rātou e patu ana i ēnei mea, e kanikani ana ngā wāhine. Ko te tino tere te whatiwhati o ngā hope o ngā wāhine me te piu hoki o ngā tinana. 

 

Nā e pēnei ana te noho o te iwi i te taha o te moana. He rā tino ātaahua. Kīhai he kapua i te rangi. Kīhai hoki te hau e kaha ana. Ētahi o ngā tāngata e kai ana, ko ētahi e takoto ana i roto i te moana e titiro atu ana ki waho. Nā te mea kua kitea atu te waka Hokulea. Engari ka nui anō te tawhiti ki waho. E rua atu haora i mua i te taenga mai. I te kitenga atu o Hokulea e tā rātou karere, ka auē. 

 

Nā i konei, kua tīmata ngā rangatira o ngā tāngata whenua i ā rātou karanga. E kore ngā wāhine o ēnei motu e karanga pēnei i ngā kuia o te kāinga. Ko ngā tāne anake ngā kaikaranga. I a rātou e karanga ana, e tangi ana ngā pūtātara, e haere kaha ana ngā pahū me ngā tāngata i uta e kanikani ana. 

 

Ko tētahi mea tino whakamīharo i kitea i tēnei rā, nā te tatanga mai o te waka nei ki uta, ka marangai kaha, i tino pakaru mai te rangi. Ka puta te ua, te uira, me te whatitiri hoki. He aha te take i pēnei ai? Tēnā pea he tohu atua. Mākū pai ngā mea katoa, engari ahakoa i mākū, nā te āhua o ērā takiwā e mahana ana te tinana. 

 

Ka tae mai a Hokulea i waho tata atu, ka haere atu ētahi waka iti hei whakawhiti mai i ngā kaumoana me ngā rangatira rā ki te Marae o Taputapuatea. Ahakoa he maha ngā tāngata hei pōwhiri i te manuhiri, ka nui anō ngā tāngata o wāhi kē, i reira e hopu ana i tēnei taenga mai mā ō rātou ake mīhini ataata, aha atu, aha atu. 

 

Ka tae mai ngā rangatira nei mai i ngā motu o Te Moana nui a Kiwa, ka haere kaha rawa atu te tangi a te pūtātara, me ngā pahū hoki. Ka haere atu ētahi o ngā wāhine ka whakatare tāhei putiputi ki ngā kakī o ngā tāne. He tikanga anō tēnei nō reira. Kua harirū. Ā, kua whakapā ngutu, kotahi ki te taha mauī o te pāpāringa, tētahi ki te taha matau, ahakoa wahine ki te tāne, tāne rānei ki te tāne. 

 

Ko te mea tuatahi, ko ngā karakia tawhito o ēnei iwi. Te āhua nei hei whakanoa i ngā kaumoana me ngā rangatira o wāhi kē. Ka mutu ēnei mahi tapu kua haere ngā kaumoana me ngā rangatira anō, haere tētahi ki muri i tētahi. Kia tae ki ētahi o ngā kōwhatu teitei, kua haere mā te taha, ā, huri noa, nā, kua waiho atu ētahi putiputi ki runga i ngā kōwhatu nei.  

 

Ko te atua tino nui o ēnei kōwhatu ki mua tata anō i te hounga atu ki te wāhi tapu. Me hanga anō tēnei atua i te kōwhatu. Ko ngā tāngata whenua i tīmata i ngā mihimihi, me ō rātou kīnaki hoki. I tēnei wā e ua kaha ana. I te tūnga o Hekenukumai ki te mihi ki ngā atua o reira, mutu tonu atu te ua, ka paki te rā. I āhua pēnei pea i te mea e hiahia ana ngā atua o reira ki te whakarongo ki ngā mihi a te kaumātua nei. He wā tino tapu tēnei. I a Hekenukumai e mihi ana, horekau he tangata i reira i korikori, i turituri, i kōrero rānei. 

 

I te mutunga o ngā kōrero, ka noho kotahi ngā tāngata katoa i reira, i runga i tētahi marae tata ki Taputapuatea. I reira rātou akongia ai ki ngā āhuatanga ārahi waka a ngā mātua tūpuna. Nō te mutunga o ngā akoranga, ka hoki mai a Hekenukumai ki te wā kāinga. 

Nā Kingi Ihaka

E toru wiki pea e haere kaha ana ngā kaumoana i Te Tokerau ki te whakatika i Te Aurere mō te haere ki Rarotonga. Heoi anō e tatari ana rātou mō te karanga a Hekenukumai. Ko te wā i whakaritea mō te haere ehara i te wā tika nā te mea e hē ana ngā hau. engari nā te hiahia a ngā kaiwhakahaere o ngā āhuatanga i Rarotonga kia tae wawe atu Te Aurere me ērā atu waka o Te Moana nui a Kiwa, ko tēnei te take i haere ai Te Aurere i taua wā. 

 

I te taenga mai o Hekenukumai, ka huihui ngā tāngata katoa i te taha o te moana i Taipa. I te wā e haere ana ngā poroporoaki, e rongo ana te tangata i te aroha, me te tapu, o ngā kōrero a ngā kaumātua, i a rātou e mihi atu ana ki ngā kaumoana. Engari ko te mea tino aroha pea ko te karakia i mua tata atu i tō rātou haerenga. E awhiawhi ana ngā tamariki i ō rātou mātua, ērā mātua rā e haere ana i runga i te waka. Āhua pēnei pea te āhua mō te haerenga waka i te ao kōwhatu. Kātahi anō ēnei kaumoana, ēnei tāngata katoa ka haere pēnei rawa te tawhiti i runga i te moana nui. He mahi taumaha, he mahi tapu. Tēnei rātou te haere nei i te ara i haeretia e ngā mātua tūpuna i tō rātou hekenga mai ki Aotearoa. Ka nui te whakaaro o ētahi, me te āwangawanga mō te moana. 

 

E mōhio ana tātou te āhuatanga o Tangaroa pēnā a ia ka riri. Koia pea tēnei te take e tangi ana ētahi o ngā manuhiri i haere mai ki te poroporoaki i te waka. Ahakoa e haere kaha ana ngā waka o tauiwi ia rā, ia rā i Te Moana-nui-a-Kiwa, me te ao katoa hoki, kīhai ō rātou waka, te nuinga rā, i hangā i te rākau mai te ngahere. Tuarua, ko ēnei kaumoana a tauiwi, kua haere pēnei i mua atu. Ko te nuinga o ēnei kaumoana Māori, kātahi anō rātou ka haere pēnei i ō rātou ao. Ka nui te aroha i te kite i ngā kaumoana nei e whakapakari ana i a rātou mō tēnei haerenga tapu. 

 

I ngā rā o mua i tēnei, kua haere ngā mahi whakamutunga mō te waka, Te Aurere. Otirā, ngā kai, ngā wai inu, ngā kākahu kua mauria ki runga i te waka, me ngā moenga o ngā tāngata o te waka hoki. He ono anake ngā wāhi moenga, nā te mea i a rātou i te moana nui, e ono e moe ana, e ono e ara ana hei tirotiro i te waka, kei pā tētahi mea kino ki a rātou, ka whara. 

 

Hoianō, i te mutunga o ngā whakaritenga katoa, ka wehe atu a Te Aurere i Aotearoa, ka haere. 

 

Kei te mōhio rawa te motu ki taua haerenga me ngā mahi katoa i pā ki a ia me tōna rōpū kaumoana. I pai noa ngā rangi me ngā tohu o Tāwhirimātea i te tīmatanga, engari nō muri ka tino hē. He āwha i pā, i puare ake te korokoro o Tangaroa ki te whakahoromi, ā, i tīwaha atu a Tāwhirimātea me ōna hau tūpuhi me ngā moana totoa hoki. 

 

Ko te tikanga ko ō rātou kākahu me mahi mārika mō ēnei āhuatanga o te moana. Ahakoa mākū a waho, maroke tonu te tinana o te tangata, engari kīhai rawa i pērā. I noho tonu kē rātou i roto i te mākūkū me te kōpeke mō ētahi wā tino roa. 

 

Ko tētahi o ngā ture o te motu i whakatauhia ki runga ki a Te Aurere i pēnei: mō te momo waka pēnei ka haere ki tāwāhi, me haere a ia me tētahi atu tima, waka rānei, hei ārahi, hei kaitiaki rānei. Nā te rangatira rā nā Te Hekenukumai i kimi atu taua tima hei haere tahi me Te Aurere. 

 

Ko te mōhio i tōia a Te Aurere i Te Moana-nui-a-Kiwa mō ētahi rā, ētahi pō hoki. He tika rā. Ko ngā kaumoana i haere mā runga i te waka, nā rātou i pērā mārika. I whakatauhia mai rā anō i runga i te tino hiahia o ngā kaiwhakahaere o ngā moutere kia tae wawe atu te waka ki te hui, me te mōhio mō te hē o te marama hei wehetanga atu i Aotearoa, me noho tūpato a Te Hekenukumai me tana ope. Nā reira mā te tino kino o ngā mahi a Tangaroa me Tāwhirimātea ka whakaaetia me tō te waka i aua wā. Ki a tauiwi me ētahi atu ehara tēnei i te mahi tika, engari ki au, i runga i ngā kōrero a ngā kauhoe, ka tika tonu. Hoianō, ka pā mai te mamae ki te whakarongo ki ngā whakahēnga a te kūware. A rātou mā he maha, he huhua. Engari kīhai rā te mahi nei i kuhuna. 

 

I mua atu i tō rātou wehenga, nā te rangatira nā Hekenukumai i kī, "Pēnā e tika ana te wā, ko te kaiārahi i a tātou ko ngā whetū mārama o te rangi." Me te mea tonu, ko te tino pānga ki te rangatira rā, ko te kaupapa kia tae ora rātou katoa ki taua hui. 

Ngā Kupu Whakamārama

A – K  

A

amuamu grumble 

aroaroā sorrowful 

 

 

E

e kore oti te pēhea nothing more to discuss 

 

  

H  

hāpaia supported 

Harataunga ki Hauraki Kennedy's Bay in Coromandel 

hīpoki cover with, heap together 

hōia soldier 

huatau graceful 

 

 

I

Itari Italy 

 

  

K

kautere float 

keko wink 

kiri skin 

kiro kilo 

konihi move stealthily 

kōriporipo ripple, rippling 

About this resource

This resource is no longer in print. You may be able to find it in the resource room in your kura.

Taumata: Taumata 6, Taumata 7, Taumata 8 
Kaupapa: Rārangi Pukapuka 
Kohinga: Te Wharekura 

Materials that come with this resource: