Skip to main content
Te Wharekura 43

Te Wharekura 43

WEB

Te Wharekura 43

Nā Ari Kuti Whaanga rātou ko Maria Raroa, ko Mereiwa Broughton, ko Hōri Mahue Ngata ngā kōrero. Nā Te Uri o Te Houtaewa, arā, a Kingi Ihaka hoki
Nā Caroline Campbell te uwhi me ētahi o ngā pikitia. Nā Gus Hunter rātou ko Miranda Witford, ko Kerry Gemmil hoki ngā pikitia
Nā Hekenukumai Pūhipi rāua ko Pita Turei ngā whakaahua

This collections shares part two and three of Aurere and it's open sea voyage. The collection also shares other stories about the children of Tane-māhuta.

Te Wharekura 43

This resource is no longer in print. You may be able to find it in the resource room in your kura.

 

Ngā pūrākau kei roto i te puka nei: 

  • Te waka Aurere – te wāhanga tuarua 
  • Te waka Aurere – te wāhanga tuatoru 
  • Te pūrākau o te ngahere 
  • Ko te hua o te kiekie 
  • Ngā māra a Tāne 
  • He pūrākau huarākau 

See the “About this resource” box below to download resources.

Te waka Aurere – te wāhanga tuarua

Nā Te Uri o Te Houtaewa

He maha ngā huihuinga i whakatūria e Hekenukumai i Aurere, hei wānanga mō ngā tāne e haere ana i runga i te waka, kia mōhio ai rātou ki ngā āhuatanga o te moana, o ngā hau, me te rangi. Ko ēnei hoki ngā tohu hei ārahi i a rātou, i a rātou e haere ana i Te Moana nui a Kiwa. Tētahi anō o ngā take i huihui ai rātou, kia kite ai rātou i te āhua o te waka i runga i te moana, me te whakatata i ā rātou ki ā rātou, tētahi ki tētahi. Ahakoa te nuinga o ngā kaumoana nō Te Taitokerau, ko ētahi no wāhi kē, ā, huri noa i te motu.  

 

I te wā e tāraingia ana te waka, ka mōhio ngā tāne nei ki te āhuatanga o ngā tikanga e pā ana ki ēnei mahi tapu, mai i ngā karakia, ā, tae noa atu ki te mānutanga o te waka. Nātemea, e rua kē ngā tahataha o tēnei waka, me te wāhi moenga ki waenganui, kia pai ai te haere tika a te waka i runga i te moana, he maha ngā rā i mahi ngā kaimahi i ā rātou toki ki te whakarite i tēnei kaupapa. 

 

I ngā pō, pēnā rā e mārama ana te rangi, ka noho ngā tāne i waho i te whare, mātakitaki whetū ai. Mā ēnei hoki ka mōhio rātou i te ara tika mō rātou e haere ai. Ko te kaiako i a rātou ki ēnei tohu, ko tētahi kaumātua nō Satawal, Micronesia. Ko tana ingoa ko Mau Piailug. He tino tohunga a ia mō ēnei mahi. Me mea rā he taonga tuku iho tēnei kua mau i a ia mai i ōna tūpuna. Te āhua nei kua ngaro tēnei āhuatanga ki a tātou te iwi Māori. Torutoru noa iho o tātou e mau tonu ana i tēnei taonga. Nā tō tātou kore anō e haere kaha i runga i Te Moana nui a Kiwa mā te waka, i kāhore ai pea tēnei taonga ki a tātou. Engari kua tīmata ake ētahi whare wānanga ki te ako i ēnei tohutohunga. Tētahi o ēnei whare e whakahaeretia ana ki te one i Tokerau Moana. 

 

I nga rā whakatā, Rāhoroi, me te Rātapu kua tae tae mai nga tāngata o te waka ki Aurere ki te mahi i ō rātou mahi. Engari i mua atu i tō rātou taenga atu ki Aurere, kua haere tētahi o ngā iwi kāinga ki te hao ika, ki te kohikohi tuatua me ērā atu kaimoana, pēnā rā e tika ana te tai, hei whāngai i te manuhiri. 

 

I te atatū, e pōuri tonu ana, kua ara ake ngā kaumoana, ka tīmata rātou me te karakia, tuarua ko te horoi, na, i muri iho, ko kai i te kai tuatahi o te rā. Ā, kātahi anō ka tīmata ki te mahi i ngā mahi i runga i te waka. Nā, pērā tā rātou haere, ā, pō noa. Nā, ko kai anō. Mutu te kai i te pō ka noho noho rātou, kia kōrero i ō rātou whakaaro mō ngā rā e haere ake ana. Ko tutuki kē i nga kaumātua te ingoa mō te waka. Nā rātou i whakahua hei ia ''Te Aurere." Ko tera hoki te ingoa o te moana i takoto tuatahi ai te waka nei. 

 

Kihei roa i muri iho, ka puta te tono a Hekenukumai ki a Tainui kia haere ake rātou ki Te Taitokerau ki te whakatapu, ki te whakatinana i a Te Aurere. Nā, ka tae atu Te Arikinui Te Atairangikāhu me ētahi o ōna kaumātua rangatira o Waikato. Ka whakatapua e rātou te waka. Ko te mea tika anō tēnei kia tiakina ai te waka me rātou o runga. He hui tino nui tēnei i kitea e ngā iwi o te motu. 

 

Kua tika kē i a rātou, ko wai mā ngā tāngata me haere i runga i te waka. Nā te tawhiti, metemea ko tēnei te haerenga tuatahi i Te Moana nui a Kiwa a te waka, o ngā tau tata nei, ko te hiahia he toru kaiārahi, he iwa kaumoana. Nā, ko rātou katoa ki raro i te rangatiratanga o Stanley Conrad. 

 

Engari he maha o rātou i hiahia, i whai, i pakari, ki te haere i runga i te waka. Engari hei a rātou ngā toetoenga, kei whara tētahi o te ope tuatahi, nā hei i a rātou ngā tāngata me hou atu ki te whakakī ērā tūranga pēnā ka wātea. Ko ngā kaiārahi nei e toru, ko tētahi nō Hawaii, ko Clay Bertlemann a ia. Me Mau Piailug hoki o te moutere Satawal, Micronesia rāua ko tana pononga, hei whakamārama i ana kōrero, mai i tō rāua reo ki te reo tuarua ki ngā kaumoana. 

 

Ahakoa e hē ana ngā tai me te hau ki te haere mā waka mai Aotearoa ki Rarotonga, ko te hiahia, me haere te waka ki Rarotonga i te marama o Oketopa, ki te tae ki reira mō te huihuinga a ngā tāngata katoa o Te Moana nui a Kiwa. Ko tutuki kē hoki tērā kaupapa. Nā, ahakoa anō, te haere ki tēnei hui nui, otirā tēnei hui tuaono kua whakatūria i tēnei taha o te ao hei wāhanga mō ēnei iwi ki te mahi i ō rātou mahi tapu tūturu, hei mātakitaki mā te katoa. 

 

Nā, ka whakaarongia me haere Te Aurere, he waka tūturu ki te tautoko, ki te whakamana ngā Māori e haere atu ana ki Rarotonga mō te kaupapa. I te tatanga ki te wā e haere ai te waka ki Rarotonga, ka haere a Hekenukumai ki te rapu i tētahi waka, waka tauiwi, hei haere tahi me rātou, te tikanga rā hei waka tautoko. 

 

I a ia e rapu ana i tēnei waka, ka whakaarongia e ngā kaumoana me ngā tāngata mōhio ki ēnei āhuatanga, hei aha ngā kai tika me mou e rātou i runga i te waka. Ko te take, ngā kai nei hei kai whai oranga mō ō rātou tinana, hei kai whakamahana i a rātou, pēnā ka riri a Tangaroa rāua ko Tawhirimātea. Tuarua, ngā kai nei, hei kai ngāwari, māmā noa iho ki te whakamāoa. Tuatoru he kai pai mo te tiaki e kore e kinongia e te rā e te hau hoki. 

Loading Docs: He Hekenga Tūhura 12 Hepetema 2019. Ina tonu i mua i tana matenga, ka korero a Tā Hector Busby mō ngā taonga tuku iho, ko ngā mahi whakatere waka me te whakairo waka. Ka puta te whakaaro, mā wai te mātauranga e mau i muri i tana pahemo? 

Hek Busby — Voyages of Rediscovery Dale Husband, 26 Hepetema 2015. 

Ngā Kupu Whakamārama

A – K 

A

ahuwhenua farming, industrious 

amarara umbrella 

 

  

H  

hahau hew, shape out 

hanake come forth 

hauhaketanga cultivating, digging up of crop 

hikihiki lifting continuously 

hīpoki covering 

hiriwa silver 

honohono join 

 

 

  

K  

Kaihanga Creator 

kaitohutohu instructor 

kapi close (of eyes) 

karawata culvert 

kaumoana sailor 

ki reira, i reira there 

kohera display 

kohia add to 

kokoru bay 

About this resource

This resource is no longer in print. You may be able to find it in the resource room in your kura.

Taumata: Taumata 6, Taumata 7, Taumata 8 
Kaupapa: Rārangi Pukapuka 
Kohinga: Te Wharekura 

Materials that come with this resource: