Skip to main content
Te-Wharekura-37-hero.png

Te Wharekura 37

WEB

Te Wharekura 37

Nā Hinematioro Nohotima rātou ko Rahera Shortland, ko Rāwinia White, ko Kōhine Mackie ngā kōrero. Nō Te Taitokerau tētahi o ngā kōrero.
Nā Wiremu Kaa i whakamāori te kohi kōrero a Claudette Hauiti ki a Cindy Ngawati, he wahine toa mō Te Tīma Wāhine Whutupōro Whakapā o Aotearoa.
Nā Gayle Wilson te uwhi

This collection shares a range of topics including an explanatory narrative from the perspective of Te Taitokerau and a recount text of Ngā Manu Kōrero.

Te Wharekura 37

He mihi 

Ki ngā tauira katoa o ngā kura tuarua huri noa o te motu, anei rā te whakaputanga toru tekau mā whitu o Te Wharekura me ōna pitopito kōrero. Ko te tūmanako mā ēnei e whāngai tonu ō koutou hinengaro, e whakanui ō koutou whakaaro, kia pakari ai koutou i roto i tō tātou reo rangatira. 

 

This resource is no longer in print. You may be able to find it in the resource room in your kura.

 

Ngā pūrākau kei roto i te puka nei: 

  • Te toa mō te hōnore Pei Te Hurinui Jones 
  • Reitū rāua ko Reipae 
  • Mahara 
  • Tute tuatara 
  • He ruri 
  • Ngā hākinakinau 

See the “About this resource” box below to download resources.

Te toa mō te hōnore Pei Te Hurinui Jones

I tū tēnei whakataetae a ngā kura mō ngā manu kōrero i roto i te reo, mō te tau 1991, ki Tūrangawaewae. Ko Hinematioro Nohotima te kōtiro i toa ki te hōnore mo ngā māngai kaikōrero wāhine, me te hōnore mo te wāhanga mō te kaupapa hou. Ko ia anō hoki i whiwhi ki te hōnore mō te Pei Te Hurinui Jones, ā, e whai ake nei tana kōrero. 

 

Nau mai rā e hine wairoto 
E tama kura 
E tipu e rea, e hine kahurangi ariki 
E tama nā tiki waiora 
Hei tiritiri i ō koutou Papatipu 

E tama mā, e hine mā 
Kia rārangi i ō koutou kete tuauri 
Hei amonga mō koutou 
Ki te pūtake o ngā kōrero 

Whakamau tai 
Whakamau o rongo 
Whakamau taketake toitū  

Ko koe tēnei ko Tūhoe Pōtiki e. 

Ko Tūhoe te iwi, Ko Maungapōhatu te maunga, 
Ko Waikaremoana te moana, 
I tupu ake ko au. 
Ko Hinematioro Nohotima taku ingoa, ko Ngāti Porou, ko Ngāti Kahungunu e tū ana i te taha o taku whaea, ko Tūhoe hoki i te taha o taku pāpā. 

E ngākau nui ana taku manawa ki te tū ki konei. Ka hari hoki au ki te tae ora mai ki roto i tēnei whare ki roto hoki i te iwi o Tainui. Pakipaki ana taku manawa ki te tū i mua i a Te Atairangikāhu. Koinei tonu taku hiahia ki te tūtaki ki a ia. Ka hari hoki au ki te tūtaki ki a ia. Kātahi anō au ka kite i tōna kanohi. Kite ai au i tōna kanohi i runga i te pouaka whakaata. 

 

Tekau mā whitu aku tau. Haere ai au ki Te Kura o Tihipuke. Haere mai ana au ki konei, ko taku mahi he awhi, he ako hoki i tō tātou reo ātaahua kia whai i ngā āhuatanga o ā tātou tīpuna. 

 

Ko tēnei taku wāhi whakamutunga i te kura, ka haere au ki Te Kura Wānanga o Waikato ki te ako hoki i tō tātou reo ātaahua ki a tātou tamariki mokopuna hoki, kia tū ake tātou ki roto i tēnei ao hurihuri ātaahua, kia pēnei kia kaua hoki te Pākehā e takahi i a tātou, kia mau tonu tātou i tō tātou reo ātaahua. 

 

Nā, me haere tonu ki runga i taku kōrero, ko taku kaupapa, "He aha e kī ai ko ngā tāne kē ngā rangatira o tēnei ao?" 

 

Ko ahau tēnei te tamāhine o tōku matua a Tamati. Mōna rā hoki te kaupapa o taku whaikōrero Nā ōku whakaaro me taku hinengaro i tautoko te kaupapa i whakatakotoria mai mō ā mātau whakataetae a motu e tū ki te marae o Tūrangawaewae. He pai ki ahau te mahi o taku matua tāne. Haere hoki ia ki te ruku kina, ki te ruku kuku, ka whakahokia mai ki ahau kia ora ai taku tinana. Ki te kore te kai i hea au e tū ana? Haere anō taku matua pāpā ki te mahi, hei mahi moni hoki mō te pūtea, hei hoko i ēnei kākahu ātaahua e mau mai nei i runga i ahau. Mīharo katoa taku ngākau ki taku matua tāne. Haere hoki ia ki taku marae, ki te whāngai i te hunga, ā, ngā manuhiri hoki e eke mai nei ki taku marae. 

 

I a au e pakupaku ana, i tīni ai taku pāpā i taku kope. Ki te paruparu mai rā, ka tīni i taku kope. Nā, i konei ka rere taku pātai ki te minenga, ko wai ō koutou mātua tāne e horohoroi, ā, e whakamau i ō koutou kope? 

 

Ētahi mahi anō, kua haere au ki te tākaro mō te tīma hockey o Niu Tireni. Haere ai au ki te tākaro i te pōro ngāwari hoki, arā, ka whai mai anō taku matua tāne nei, whai mai ana te whatu manawa o taku ngākau. 

 

Āe, kua tae mai anō taku matua tāne i roto i tēnei whare, kei konei anō ia. Ki te kore ia, kīhai au e tū ana. 

 

Ko taku hiahia tonu kia mau i ahau taku reo rangatira. Nā taku matua tāne hoki i hōmai ki ahau, kia tū tangata, kia tū wahine i roto i tēnei ao hurihuri. 

 

Engari, kaua ngā wāhine e wareware. Ko au hoki e mōhio ana i whānau mai te tāne i konei, i puta mai i konei, i puta rawa atu, kua tū. Kia maumahara e tama mā, e hine mā, e te iwi. Mōhio ana ahau he tapu tēnei kōrero, engari me kōrero tika au. Ka ara mai te ure o te tāne i ahau, kātahi anō, ka tū rangatira ahau. Puta noa i ahau te pēpī, anā, kua rangatira ahau. Arā, ko taku tāne, ko ia taku rangatira. Ētahi mahi anō a taku pāpā, he manaaki i ngā mahi o tō mātau wharekura, he āwhina i ngā mātua o ngā tamariki kei roto i ngā tākaro pōro, me te tautoko hoki i a mātau, aku tēina, aku tuākana mo ngā haka, waiata a ringa, me ngā mahi Māori katoa, kia mau tonu ai te reo rangatira me ngā tikanga, ngā karakia, ngā kaupapa Māori hoki. 

 

Ngā mīharotanga i kite ahau e kore e wareware i au, kei taku matua tētahi ngākau aroha kāore e kitea i roto o te nuinga o te tangata Māori. 

Arā, koinei ōku whakaaro ki te tautoko i te kaupapa o taku kōrero, koinei ngā take ko ngā tāne kē ngā rangatira o tēnei ao. Arā, ko taku kōrero whakamutunga, ka tū te whenua, ka tū taku tū, ka tū taku kupu e whakatau nei. Tēnā koutou katoa. 

Ngā Kupu Whakamārama

A – K 

aho   line (fishing) 
ākene   soon, not long 
akiaki   urge, encourage 
amuamu   mumble, mutter 
ana   cave, hole 
anga   eggshell 
anuhe   caterpillar 
aruaru   chase 

 

  

H  

hāmama   shout, open wide 
hauruatanga   half hour 
hēmanawa   exhausted 
horekau   none, nothing 

 

  

K  

kaingākau   value, cherish 
kākarauri   dusk 
kāwai   family tree 
kōhatuhatu   small stones 
kōpū   womb 
kūpapa   bend head, to stoop 

About this resource

This resource is no longer in print. You may be able to find it in the resource room in your kura.

Taumata: Taumata 6, Taumata 7, Taumata 8 
Kaupapa: Rārangi Pukapuka 
Kohinga: Te Wharekura 

Materials that come with this resource: