Te Wharekura 19
Te Wharekura 19
Nā W.T. Ngata, Wiremu Kerekere, Kīngi Matutaera Īhaka ngā kōrero.
Nā Alexander Turnbull Library rātou ko National Portrait Gallery, ko Commonwealth National Library, ko National Maritime Museum, ko National Publicity Studios, ko Mitchell Library, ko Dominion Museum, ko Australian National Library ngā whākaahua
This collection focusses on Captain Cook and his arrival in Aotearoa
Te Wharekura 19
He mihi
Ngā mihi i ngā whakaahua i roto ki a Alexander Turnball Library, National Portrait Gallery, Commonwealth National Library, National Maritime Museum, National Publicity Studios, Mitchell Library, Dominion Museum, Australian National Library.
Ngā mihi ki te New Zealand Broadcasting Corporation i te whakaae ki tēnei whakaputa o ngā kupu mō “He Waiata mō Kāpene Kuki.”
This resource is no longer in print. You may be able to find it in the resource room in your kura.
Ngā pūrākau kei roto i te puka nei:
- He waiata mō Kāpene Kuki
- Ko ngā kōrero mō Kāpene Kuki
- Te hui manaaki a te iwi Māori ki te Kuini
- Tū ake Ikaroa
- Taku toa
- He waiata mō Kāpene Kuki
- Ko ngā kōrero mō Kāpene Kuki
- Te hui manaaki a te iwi Māori ki te Kuini
- Tū ake Ikaroa
- Taku toa
- Ngā kupu whakamārama A -K
- Ngā kupu whakamārama M - P
- Ngā kupu whakamārama R – WH
He waiata mō Kāpene Kuki
Nā Wiremu T. Ngata.
I te tau 1969 ka whakahaerea e te Tari Reo Irirangi he whakataetae tito waiata hei whakanui i te Rua Rau Tau o te ūnga mai o Kāpene Kuki ki Aotearoa nei. Ko ngā rangi o ngā waiata me rangi Māori tūturu, ā, riro ana i te waiata e whai ake nei te wikitōria.
Ko te wahine nāna i tito te waiata ko Roka Paora o te Whānau-a-Apanui. Tēnā koe, e Roka, nōu te wikitōria, nō tātou katoa te hōnore.
I te mea ko ngā kōrero o tēnei putanga o Te Wharekura e pā ana ki a Kāpene Kuki, e tika ana me tā te waiata a Roka ki konei hei kīnaki mō ā tātou kōrero, ā, hei taonga mō roto i ngā tau.
He waiata mō Kāpene Kuki
Kātahi tonu i te pō nei e,
Ehara ko Kāpene Kuki e.
Nā te rua rau tau ka puta koe
te moe, e hika e.
Te tuatahi i kite ai ōku tīpuna o te Tairāwhiti.
Nā Tūranganui i kite tuatahi
Tō kaipuke e rere mai ana e.
Nā te hiawai ka peka koe,
Nā te pōhēhē ka pakū ō pū e,
Ngā matā tuatahi i tū ai ki ōku tīpuna o te Tairāwhiti.
Ka pahure marama ka taha koe
Porourangi ki Tihirau,
Ki Whangaparāoa, te ūnga waka e.
Nā ō matā nā te wehi
Ka rere ōku tīpuna ki uta e.
Ka taha koe i ngā kokinga o Apanui e,
Arā māra kai, te tini tāngata,
Waiho iho te ingoa te Whanga o te Nui.
Ka tau koe ki waho o Te Kaha,
Kua hau kē tō rongo,
Inā ngā waka e whā tekau e,
Ki te tuatahi i kite ai ōku tīpuna o te Tairāwhiti.
Ka titi ō niho ki te kuku o Toka-a-kuku,
Ki te kōura, ki te ngōiro o Te Kaha e.
Hōmai ana he rāpaki mō rātau mā.
E tika ana me whakanui koe i te tau nei e,
Te tuatahi i huri noa i Aotearoa, te Waipounamu.
Kia ora koutou ngā iwi o Tūranga,
ā koutou te rā nui me ngā taonga e,
O te tuatahi i kite ai ō tātou tīpuna o te Tairāwhiti.
Tamariki mā, tēnā koutou katoa! Tēnā koutou te hunga māna ēnei kōrero e manaaki hei taonga mā ō koutou hinengaro i roto o ngā tau, ā, i roto o ō koutou nā whakatipuranga.
Ko ngā kōrero o tēnei putanga o tā tātou pukapuka, o Te Wharekura, e pā ana ki te tangata nei, ki a Kāpene Kuki. Nō te 9 o Oketopa o te tau 1969 ka whakanuia e Niu Tīreni nui tonu te Rua Rau Tau o te ūnga tuatahitanga mai o Kāpene Kuki ki Niu Tīreni nei, arā, ki Tūranga.
Me tātaki poto ngā kōrero mō taua tangata, mō Kāpene Hēmi Kuki. Nō te 27 o ngā rā o Oketopa i te tau 1728 ka whānau ia ki Mātene, he kāinga paku noa iho nei kei Yorkshire, Ingarangi. Tokowhitu rātou o te whānau, ā, ko Kāpene Kuki, arā, ko Hēmi te tuarua o aua tamariki. He pōhara noa iho nei ōna mātua, a Hēmi rāua ko Kerehi. Ko Hēmi he Kōtimana, ā, he kaimahi noa i runga o tētahi pāmu, ā, ko te whaea, ko Kerehi, he wahine noa iho nō taua Mātene.
He tamaiti kamakama a Kāpene Kuki, ā, te ekenga o tōna pakeke ki te tekau mā whitu tau, ka haere ia kia whakaakona ki ngā mahi hokohoko i roto o te toa hokohoko kai pēnei i te parāoa me ērā atu tū kai. Kāore i pau te rua tau, ka tono a Kāpene Kuki kia whakawāteatia ia i taua mahi, mō te mea kua tīmata tōna koroingo mō te haere ki te moana.
Ko te tima tuatahi tonu i eke ai a Kuki ko te Freelove, he tima taritari waro mai i Newcastle ki Rānana. Ka tae ki ngā wā e kore ai taua tima e taritari waro, ka tukua a Kuki e ōna rangatira ki te kura kia whakaakona ki ngā mahi whika me ērā tū mahi.
He tangata hūmārie a Kuki, ā, he tangata kaingākau nā ōna hoa mahi i runga i ngā tima. I tū rawa ia hei āpiha mō te tima maumau waro, ā, mehemea i whakaae ia, kua tū ia hei kāpene mō tētahi o aua tima.
Otirā kua whakamau kē ngā whakaaro o Kuki e eke ana ia hei heramana ki runga i tētahi o ngā manuao o Ingarangi. Nā reira, i te 17 o Hune i te tau 1755, ka whakauru ia hei heramana. Kua rua tekau mā toru tau tōna pakeke i taua wā.
I taua wā, i te whakatūtū a Ingarangi rāua ko Wīwī ki te whawhai. Ko te tima tuatahi o Kuki ko te Karoro, he manuao e ono tekau ōna pū. Kotahi marama anō ia ki runga i taua tima, kua whakatūria ia hei āpiha. Ko te kāpene o taua tima, o te Karoro, ko Palliser, i tū i ngā tūranga whakahirahira o neherā hei Ātamira, hei Kāwana mō Newfoundland, me ērā atu tūnga, ēngari ko te mea tino nui ki a Kuki, he tangata kaingākau ki a ia, ā, he tangata tautoko i ōna whakaaro kimi mātauranga.
Nō te tau 1756 ka tīmata te whawhai a Wīwī rāua ko Ingarangi. Ko ngā hoa o Kuki ka inoi ki a Palliser kia whakapikia ake a ia hei āpiha, ā, ko te whakatau taihoa mārika kia takitaro ake.
Nō te Oketopa o te tau 1757 ka tū ko Kuki hei kāpene mō tētahi o ngā manuao o Ingarangi, ā, i taua wā kua tīmata te whawhai a ngā Ingarihi me ngā Wīwī ki Kēnata. Kua kōrero pea koutou, tamariki mā, i ngā kōrero mō te Siege of Quebec. Mehemea kāore anō, me rapa e koutou tētahi pukapuka mō aua kōrero.
Ko tētahi o ngā awa nui o Kēnata ko te St. Lawrence, he awa e rerengia nuitia ana e ngā tima harihari taonga o te ao. Ka tīmata nei te whawhai, kua whai tikanga rawa atu taua awa, ko te ara atu hoki tēnei mō ngā manuao o Ingarangi e tae ai ki Quebec.
Ko te mahi a ngā Wīwī he tangotango haere i ngā tohu i taua awa kia mōhio ai ngā kāpene o ngā manuao ki te rerenga tika.
Ka whakahaua ko te tima o Kāpene Kuki ko te Pembroke, tētahi o ngā manuao, māna e āta para te huarahi e eke ai te Ingarihi ki Kubeka. He mahi nui, he mahi tohunga taua mahi, ā, i tēnei wā ko Kuki tētahi o ngā tohunga o te ao e mātau ana ki ngā tohu o te rangi, o te moana, i whānau mai ai.
Ko ngā mapi e waitohu i tēnei mea i te Longitude me te Latitude, mā koutou, tamariki mā, e rapa ā kō atu mō ēnei tohu. Kei ngā mapi o ngā whenua me ngā moana o te ao.
Ka mahi nā, ā, ka mahi nā a Kuki rātou ko ōna hoa, ā, ka oti te huarahi atu mā te awa o St. Lawrence e tae atu ai ki Quebec.
I te Hune o te tau 1758, ka rere te hia nei tima o te Ingarihi, ā, tae pai noa atu ki waho mai o Quebec tau ai, ā, hēteri ai, kei puta mai he manuao, he aha rānei o te Wīwī ki te awa.
Nō te 12 o ngā rā o Hepetema 1758, ka whakaekea a Quebec e Wolfe, ā, ko te whawhai i hinga ai te Wīwī, ko te hōnore o tēnei i riro i te Ingarihi, ā, ko tētahi o ngā tāngata nāna i para te huarahi mō tēnei wikitōria ko Kāpene Kuki.
Ka mutu mai rā te whawhai i Kēnata, ka hoki a Kuki ki Ingarangi, ā, nō te 21 o Tīhema i te tau 1762, ka mārena rāua ko Ririhāpeti Batts.
Ko te kaupapa tangata tēnei o tā tātou tangata rongonui, o Kāpene Kuki. Me tītoro tātou ināianei ki te wāhanga e pā ana ki a tātou o te Moana-nui-a-Kiwa nei, arā, o Aotearoa.
I te tau 1769, ka whakaaro te Kāwanatanga o Ingarangi me tuku tētahi tangata tohunga ki te rohe o te Moana-nui-a-Kiwa ki te titiro i te rerenga o te whetū rā, o Venus, i waenganui o te rā me tātou, me Papatūānuku. Ka whiriwhiria te tangata e tika ana, ā, whakataua ana me tono ko Kāpene Kuki.
Ko te tima i tukua ki a Kuki ko te Earl of Pembroke, ā, i tapaia houtia ko te Endeavour. Kua matatau ake a Kuki ki tēnei momo tima i tōna tīmatanga hoki ki te mahi i runga tima; ko te momo tima i a te Endeavour ngā tima taritari waro.
Ko tētahi o ngā hoa haere i taua tira mai ki te Moana- nui-a-Kiwa ko Hāre Green, ā, pērā me Kuki nō Yorkshire tahi rāua. Ko te utu mō rāua, kotahi rau e rua tekau pāuna i te tau, me tētahi whakaaro rāwaho, ana hoki atu rāua ki Ingarangi.
I te whakaangaanga tonu a Kuki me haere pēhea rā ia ki te Moana-nui-a-Kiwa, ā, ko whea hei taunga mō ōna rokohanga, ka hoki atu tētahi o ngā tima o Ingarangi, te Dolphin, i hoki atu i te haere huri rauna i te ao o tērā wā, ā, i tae mai ki te Moana-nui-a-Kiwa, ā, i ū ki Tahiti. I te hokinga atu, ka kōrero te kāpene, a Hamuera Wārihi, ka mutu pea i Tahiti, te nui o te kai, te pai o ngā iwi māori o taua moutere ki te manaaki i te tangata. Ka whakataua me haere a Kuki ki Tahiti, hei reira mahi atu ai ki ērā atu whenua o te Moana-nui-a-Kiwa.
Ko tētahi o ngā tāngata i haere mai i te taha o Kuki ko Pēke-ko Hōhepa Pēke, he tangata whai rawa, ā, he tohunga mō te taha ki ngā rākau me ērā tū mea.
I kuraina a Hōhepa Pēke ki Harrow, ki Eton, ā, ki Christchurch i Oxford, nā reira he tangata rangatira, he tangata mātauranga. Kua haere atu ia ki Newfoundland ki te titiro ki ngā rākau o tērā whenua, ā, kua waitohutia ko ia tētahi o ngā tohunga o tōna ao mō ngā rākau me ērā tū mea.
I eke mai a Pēke me āna tāngata, ā, nāna anō i utu tō rātou nā haerenga mai, ā, ko te kōrero, e rua tekau mano taara te utu mō ngā raruraru katoa mō rātou.
Nō te 26 o Ākuhata i te tau 1768, ka rere mai i Plymouth, wāhi o Ingarangi, te kaipuke o Kuki, a te Endeavour. E iwa tekau mā whā katoa ngā tāngata i runga o taua Endeavour. I waimarie a Kuki i rokohanga atu tōna tima e tērā tima, e te Dolphin, mō te mea he tokomaha ngā tāngata o taua tima kua tae ki Tahiti i hoki mai anō i tōna taha.
Ka rere mai a Kuki i Ingarangi me te pekapeka haere ki ētahi whenua, ā, nō te 13 o Āperira 1768, ka ū ki Matavai i Tahiti. Kāore i roa, kua pōī mai ngā waka o ngā iwi o Tahiti me ā rātou taonga hei hokohoko ki ngā heramana. Kāore i roa, kua whaioro ake ētahi o ngā heramana i haere mai i mua i runga i te Dolphin, ā, kua tangi ake te hoa ki te hoa, "E, tēnā koe, e Mea", arā, ki te reo o Tahiti, "Taio! Taio!"-"E hoa! E hoa!" ki a tāua, ki te Māori.
E toru marama a Kuki ki Tahiti, ā, manaakitia rātou ko āna tāngata e te iwi o taua whenua. Tokorua ngā Māori o Tahiti i haere i runga o te Endeavour, ko Tupaea rāua ko tana mōkai, ko Tiata. Nō rāua anō te pīrangi haere, ā, ka whakaaro a Kuki e pai ana hei reo ki ngā iwi o ētahi o ngā moutere o te Moana-nui-a-Kiwa. Taihoa anō ka rongo koutou i te roanga atu o ngā kōrero mō Tupaea.
Ka rere mai a Kuki i Tahiti, ā, nō te whitu o ngā rā o Oketopa ka kitea e Nicholas Young te pae whenua i tapaia rā ko "Young Nick's Head", kei te rohe o Tūranga. E rua rā i muri mai, ka whakauru a Kuki ki Tūranganui ki te rapa wai, wahie, ā, me ētahi kai.
Ko te kitenga tuatahi tēnei o Kuki i ō tātou tīpuna Māori. Te nunui o te tāngata, ā, ko te reo pērā anō me tō Tupaea. Ēngari, ki te kōrero a Kuki, kāore i āro atu ki ana whakarata he iwi pūihi, ā, kāore e rata mai ki ngā inoi atu mō te kai, mō te wai, mō te aha rānei.
Ko te tūtaki tuatahitanga tēnei o ō tātou tīpuna ki te Pākehā me āna pū. Tuatahi tonu he whawhai, pūhia iho tokorua ngā Māori, mate rawa, ā, te tokomaha i taotū. Ka whakatata mai tētahi waka ki te tima o Kuki, ka whakahaua e ia āna tāngata kia mauria mai ngā Māori o runga kia whakamārama atu a Tupaea he aha tō rātou hiahia.
Ā! Whakatoitoi ana rā aua Māori ki te whakarongo mai ki ngā inoi atu a Kuki, ka pakū mai ngā pū, ka mate anō tētahi tokowhā.
Ka pōuri a Kuki, ā, ko tāna whakaware mehemea hoki kāore i whakapuharitia e ia ngā Māori, tērā pea ko rātou ko āna tāngata te papa. Nui atu te pōuri o Pēke, ā, ko tāna tuhi, kātahi anō te mea tino hinapōuri a tōna ngākau, ā, kāore he mea kino i kō atu.
Ka huaina e Kuki te ingoa mō Tūranga ko "Te Wāhi Pākoreha", arā, Poverty Bay, ā, e mau mai nā tēnā ingoa mō tētahi o ngā whenua tino mōmona o Niu Tīreni.
Ka rere atu a Kuki i Tūranganui, ka ahu pērā ki Heretaunga. Ka tau te kaipuke o Kuki ki waho o Cape Kidnappers, ka rere mai te waka o ngā Māori, ka mea ki te mau tāhae i a Tiata, te tamaiti māori mai o Tahiti.
I konei tonu, ka pakū ngā pū a ngā tāngata a Kuki, ā, mate rawa tētahi tokorua o ngā Māori. Ka huaina nā e Kuki te ingoa o taua wāhi ko Cape Kidnappers, arā, te wāhi i mea ai ngā Māori ki te mau tāhae i a Tiata.
Ka hoki pērā anō a Kuki ki Tūranga, ā, ka ahu ki Ūawa ki te rapa i tētahi wāhi hei ūnga ki te tiki wai, ā, kai hoki. Ka ū te Endeavour ki Ūawa, arā, ki Tolaga Bay.
I manaakitia a Kuki rātou ko āna tāngata e ngā Māori o Ūawa, ā, he nui ngā mea i tangohia e rātou, he kūmara, he tuna pea te utu, kāore hoki ā tāua nei, ā te Māori moni i tērā wā.
Ka kite a Kuki i ā tāua nei taonga, i ā te Māori, i te whakairo, i te tukutuku, ā, ka rongo i te waiata me te haka. Ko Tupaea o Tahiti te kaiwhakapākehā, he rite tonu hoki tōna reo ki tō te Māori.
Ka wehe a Pēke ki ngā rākau, ki ngā manu o Ūawa, koiarā tāna mahi, he whakawhāiti i ngā ingoa o ngā momo rākau o te ao.
Ka rere atu te Endeavour i Ūawa, ā, ka huri i Whangaparāoa. I reira, ka hoe mai ngā waka kia kite i tērā tipua, i te tima o te Pākehā. He mau rākau whawhai katoa taua i runga o ngā waka, ā, i te whakapuharitanga atu te pū, ka huri aua waka, ka oma. Ka huaina a Whangaparāoa ko Cape Runaway, mō te omanga o ngāitāua whakapuharitia rā ki te pū.
Ka rere atu a Kuki i Whangaparāoa, ka huri ki roto o "Pei o Pereti", arā, ki te Whenua o te Ngahuru; ngahuru a tērā i te kai, i te aha noa, i te aha noa.
Kāore i takitaro, e rere ana mai ngā waka o ngā Māori te mātakitaki i taua waka tipua, i te Endeavour, ā, te hokohoko kuku me ērā atu mātaitai mō ngā taonga Kuki, he nēra, he aha noa, he aha noa.
Ka rere whakararo a Kuki, ā, ka ū ki Mercury Bay. Ka haere a Kuki rāua ko Pēke kia kite i te rerenga o te whetū, o Mercury, nā reira hoki i huaina ai taua wāhi Mercury Bay.
I a Kuki e ngaro atu ana, ka pōī mai ngā Māori ki te mātakitaki i tērā waka tipua, i te Endeavour. Ka wetiweti ngā āpiha a Kuki kei tata rawa mai aua Māori. Ka pakū atu ā rātou pū, mate rawa tētahi o aua Māori. Ka pukuriri Kuki i tōna hokinga mai.
I mātakitaki a Kuki rāua ko Pēke ki ngā pā whawhai ō tātou tīpuna Māori, ki te tohunga o te mahinga. Hei ngā maioro, inā te teitei. He manga hōhonu kei waho atu i aua maioro, ā, kei roto e tūtū mai ana ōna atamira hei tūnga tāngata mō te whakaeke atu o te hoariri, tūtū mai ana te tangata whenua hei aki mai.
Uru rawa atu Kuki ki te mātakitaki i taua pā whawhai, me tōna mīharo ki te mātauranga o te Māori ki te hanga i ona pā whawhai.
Ka rere anō a Kuki, ā, ka tae ki roto o Hauraki, ā, a ū ki uta. Ka kite a Kuki i te awa rā e rere ana āno te āhua ko te awa e rere ra i Rānana, i te Thames. Nā reira, ka huaina e ia te ingoa e mau nei anō ko te Thames, te Tēme pea ki a tāua, ki te Māori.
Ka rere whakarunga a Kuki ki ngā rohe o te Taitokerau me tana tapatapa haere i āna ingoa e mau nei anō, pērā me te Bay of Islands, he nui hoki nō ngā motu, arā, ko Waitangi ki a tāua, ki te Māori.
Ka rere nā te Endeavour, ā, nō te tekau mā iwa o Tīhema 1769, ka huri i Te Rerenga Wairua, te North Cape ki a Kuki. Ko te wā tērā o te Kirihimete, ā, ka hākari a Kuki rātou ko āna tāngata.
Kua tae mai anō te Pākehā ki ēnei moana haere ai, ā, ko te tangata Pākehā tuatahi ko Abel Tasman, nāna hoki ko te ingoa nei, ko Niu Tīreni, he rite ki tōna whenua, ki Hōrana.
Ka huri te Endeavour, ka rere whakararo i tērā taha ki Kāwhia, ki Taranaki. Ka rere nā taua tima, ā, ka whakauru ki te Moana o Raukawa, ā, ki tētahi o ngā kokonga e tata ana ki Nerehana. Ka whakauru te Endeavour ki reira waru ai ngā tāngata a Kuki i ngā otaota, i ngā aha noa kua ū ki raro o taua tima.
Ka wehe aua heramana ki te nui o te kai moana, o te ika, o te aha noa, o te aha noa. He takitahi nei o ngāitāua, o te Māori, i tūtaki i ērā wāhi ki a Kuki.
Ka whakaaro a Kuki, te āhua nei e rua kē ngā motu o taua whenua, o Aotearoa, ā, he moana kei waenganui. Ka rere tana tima, ā, tika tonu ki tāna. Ka tapaia e ia ko Cook Strait hei ingoa mō te Moana o Raukawa.
Ka wehe a Pēke ki te nui o te rākau, o te manu, ki ngā ngahere e tata ana ki te moana. Ko tana whakamihi ki te reka o te tangi a te manu.
Kua tau ngā whakaaro o Kuki e rua ngā moutere, ka rere whakararo ia i Te Waipounamu. Rere nā, ā, rere nā, tē kitea te Māori kotahi, ā, tae noa ia ki waho o tētahi upoko whenua. Ko tana whakaaro, he motu, ā, tapaia iho ko Pēke, ā, e mau mai nā te ingoa ko Banks Peninsula. Ko te tāone nui o Ōtautahi kei roto o taua upoko whenua.
Rere atu nā a Kuki, ka tae ki Murihiku, ka mutu mai te whenua. Ka tuhia te mapi o Niu Tīreni e mau nei, ko te whakatinanatanga o te mātauranga o Kāpene Kuki.
Kua rua rau tau ināianei mai i te taenga mai o Kuki ki Aotearoa nei. Nō te tahi o Āperira i te tau 1770 ka mahue ake a Niu Tīreni i a Kuki.
Nā taua tangata māia, tangata rongonui i taunaha a Niu Tīreni mō Ingarangi, ā, mai i taua wā ki tēnei rā, ko ngā kīngi o Ingarangi ko ngā kuini rānei me ō rātou kāwanatanga ō tātou nei kaiwhakahaere.
Ka kite iho koutou, tamariki mā, he tino tangata a Kāpene Hēmi Kuki. Nāna i taunaha a Niu Tīreni mō Ingarangi, ā, nā reira i whakanuia ai te rua rau tau o te taenga tuatahitanga mai o Kāpene Kuki ki Niu Tīreni nei.
Ko tā tātou tino manuhiri ia mō te Rua Rau Tau nei ko tō tātou Kuini, ko Irihāpeti rāua ko tōna hoa tāne ko te Tiuka o Ētinipara, ko Piripi, me ā rāua tamariki mātāmua tokorua, me Piriniha Tāre rāua ko te tuahine, ko Pirinihehe Ana.
Ko Tūranga te marae i manaakitia ai e ngāitāua, e te iwi Māori, tēnei ope nui whakaharahara. I pōī tāua te Māori ki reira ki te manaaki, ki te haka, ki te waiata.
He marae rongonui a Tūranganui. Ko ōna tāngata rongonui o roto i ngā tau ko Tā Timi Kara; ko tōna irāmutu ko tā Turi Kara, ko ia nei te Tiamana o te Kaunihera Māori; ko Tā Apirana Ngata, nō Ngāti Porou tērā kaumātua, ēngari ko Tūranga te wāhi matua o te Tairāwhiti; ko Rēiri Kara, ko te hoa wahine o Tā Timi Kara, arā, ko tōna ingoa kārangaranga ko Te Huinga. He tangata rongonui te tāne, a Tā Timi Kara, pērā anō hoki te wahine. Ko tōna tungāne ko Te Pare Keiha, nāna a Reta Keiha i tū rā hei Āpiha Tumuaki mō Te Ope Taua Māori, arā 28th Māori Battalion.
Kua poto tēnei reanga tāngata rongonui ki te Pō, hāunga hoki a Tā Turi Kara. Kei te ora mōrehu ia, kei te hautū i ōna iwi o te Motu.
Nā Henare Kōhere Ngata O. B. E., te pōtiki a Tā Apirana Ngata, i ārahi te Kuini ki te marae o ngā iwi o te Motu.
Ka rua ai ngā hui nunui i tū ki Tūranga i ēnei tau e rua; ko te Rua Rau Tau mō Kāpene Kuki i te tau 1969, ko te tira o te Kuini i te tau 1970.
Kāti pea tēnei wāhanga o ngā kōrero mō Kāpene Kuki, tamariki mā. Mā koutou e kōrero ngā pukapuka kei te reo Pākehā mō tā tātou tangata rongonui.
Te hui manaaki a te iwi Māori ki te Kuini
I Tūranga, wāhi o te Takawhiti, te manaaki a te iwi Māori nui tonu ki te Kuini rātou ko tana whānau i tēnei taenga mai ōna. I pērātia ai mō te mea ko te take nui nāna ia i kawe mai ki ēnei moana ko te whakanui i te rua rau tau o te ūnga mai o Kāpene Kuki ki ēnei whenua, ā, ko te wāhi tuatahi tonu ko Tūranga, i whakamāramatia ake rā e au i te tīmatatanga o tēnei kaupapa kōrero mā koutou, tamariki mā
Ka mutu te hui whakamīharo! Tērā pea i reira "ētahi o koutou, ā, i kite rānei i runga o te television.
Ko te kaupapa nui o tēnei manaaki ki te Kuini kia eke mā ngā waka katoa o te iwi Māori te manaaki i tō tātou Kuini me tana whānau. Nā reira ko ngā kapa haka nō ngā hau e whā, mai i te Rerenga Wairua ki Murihiku.
Inā te rārangi mahi, arā programme, mō te manaaki a te iwi Māori ki te Kuini rāua ko te Tiuka me ā rāua tamariki tokorua, te Piriniha o Wēra rāua ko tana tuahine ko Pirinihehe Ana. Ko te rā te Mane te 23 o ngā rā o Māehe i te tau 1970.
- I te toru karaka i te ahiahi ka tae te ope o te Kuini ki Rugby Park, ka whakamatatautia e te Pirimia, e Keith Holyoake, ki a Hon. Duncan Maclntyre rāua ko te hoa wahine, a Henare Kōhere Ngata rāua ko tōna hoa wahine, a Tākuta Pei Jones hoki rāua ko tōna hoa wahine.
- Ka piki te Kuini ki te atamira.
- Ka whakatangi te Pēne o te Tāone o Tūranga i te Waiata Whakanui, arā, National Anthem.
- Ka tare te haki o te Kuini.
- Ka paoho te reo pōhiri o ngā waka i te ope o te Kuini e whakatata ana.
- Ka haka ngā rōpū o te Tairāwhiti i te ruri e whai ake nei.
Auē! Nō wai te motokā e ruku mai ngā rori?
Auē! Nōu nei te Kuini,
Tika mai nei tāua i nawa.
Auē! Auē! Auē hā!
Auē! Auē! Auē hā!
Kei te haere te ruri, ka kōkiri a Nehe Te Wehi o Tūranga me te wero ki te Kuini, tā mua tana tikanga mō te manuhiri tūārangi, ā, nā Henare Ngata i tiki ake taua wero no te mea he tira rangimārie tō te Kuini rātou ko tana whānau.
Ka taki nohonoho te ope o te Kuini, ka haka te Tairāwhiti i te haka rā, "Te Urunga Tū, te Urunga Pae".
Ka mutu te haka, ka whakamātatautia atu a Tā Turi Kara, te Perehitene o te Kaunihera Māori o Niu Tīreni, rāua ko te tamāhine ko Mako Paku, te Pīhopa o Aotearoa, a Manu Pēneti, rāua ko te hoa wahine ko Kaa.
Ka taki nohonoho te ope, ka haere mai ngā kaimau putiputi mai mā te Kuini rāua ko tana tamāhine ko Pirinihehe Ana, a Mihikōtukutuku Kerekere rāua ko Kay McGhee.
Mutu kau, kua tātakitia mai te haka a ngā wāhine o te Tairāwhiti, "Ka Panapana", he haka tawhito; inā ngā kupu:Ka taki nohonoho te ope, ka haere mai ngā kaimau putiputi mai mā te Kuini rāua ko tana tamāhine ko Pirinihehe Ana, a Mihikōtukutuku Kerekere rāua ko Kay McGhee.
Kaea: A rā rā! Ka panapana!
Katoa: Ā hā hā!
Kaea: Ka rekareka tonu taku ngākau
Ki ngā mana ririki i Pōhatu-whakapiri,
Kia haramai te takitini, kia haramai te takimano,
Kia paretaitokotia ki Tūranga!
Katoa: Hī! Hā! Auahi ana!
Kaea: He mamae, he mamae!
Katoa: Ā hā hā!
Kaea: Ka haere, ka haere taku pōhiri
Ki te tai whakarunga!
Katoa: Hoki mai, hoki mai taku tinana!
Kaea: Ka haere, ka haere taku pōhiri
Ki te tai whakararo!
Katoa: Hoki mai, hoki mai taku tinana!
Kaea: Kia huri au ki te tai whakatū a Kupe,
Ki te tai o Matawhero i motu mai!
Katoa: E kō te hoariri ki roto i aku ringa
Kūtia rawatia, kia pari tōna ihu! Hī! Hā! Auahi ana!
Nā te Tairāwhiti ki roto o Waiapū, nā Ngāti Porou tēnei haka, ā, ko ngā mea o koutou, tamariki mā, nō tērā rohe, tērā koutou e waimarie ki te akoako i ngā ringa me te wana o tēnei haka.
Ka mutu te haka a ngā wāhine o te Tairāwhiti, ka whakaete mai ko ngā tāne ki te haka i te haka rā, i a "Ruaumoko". He haka tawhito rawa tēnei nō tērā rau tau ka taha, ā, haere mai te ope pēnei me tō te Kuini, koianei te haka. I hakaina ki ōna tīpuna, ki tōna pāpā, ā, ki a ia hoki, ki te Kuini, i te tau 1954 i tōna taenga mai ki Rotorua. Inā ngā kupu o Rūaumoko:
Kaea: Ko Rūaumoko e ngunguru nei!
Katoa: Au! Au ! Auē hā!
Kaea: Ko Rūaumoko e ngunguru nei!
Katoa: Au! Au! Auē hā!
Kaea: Ā hā hā!
Katoa Ē ko te rākau a Tūngawerewere! Ā hā hā!
He rākau tapu nā Tūtaua ki a Uenuku.
I patukia ki te tipua ki ō Rangitōpeka,
Pakaru te upoko ō Rangitōpeka,
Pātua ki waenganui o te tau ki Hikurangi,
He toka whakairo e tū ake nei.
He atua! He tangata! He atua! He tangata, ho!
Kaea: He atua, he atua, tau Paretaitoko,
Kia kitea e Paretaitoko te whare hāunga!
Katoa: Ā hā hā!Kia whakatete mai ō rei, he kurī! Au!
Nā wai parehua taku hope kia whakakā te rangi
Kia tare au! Hā!
Kaea: He roha te kawau!
Katoa: Hā!
Kaea: Kei te pou tara.
Katoa: Tū ka tete, ka tete! Tau hā!
Kaea: Ko kōmako, ko kōmako!
Katoa: Ē ko te hautapu e rite ki te kai nā Matariki,
Tapareireia koi tapa!
Tapa kononua kaiana tukua!
I auē!
Ka mutu te haka, ka tū a Pīhopa Pēneti ki te whakatau te whakaminenga.
Ka mutu te karakia, ka tū tētahi o ngā Perehitene-o-raro te Kaunihera Māori o Niu Tīreni ki te whaikōrero i te Kuini. Ko te tangata nāna i whakapuaki ā tātou kōrero ko Tākuta Pei Te Hurinui Jones o te Rohe Pōtae i Taumarunui. Inā te whaikōrero manaaki a te iwi Māori nui tonu ki te Kuini.
Ko ngā mihi nui noa atu ki a koe, e te Kuini, e Ririhāpeti te Tuarua. Tēnā koe! Tēnā koe! Haere mai! Haere mai!
I tēnei taenga mai ōu ki waenganui i tōu iwi Māori, ka tuatoru mai nei koe, kei te koa ō mātou ngākau ka kite atu e mau ana mai koe i te kākahu o ō mātou tīpuna Māori. Kei te maioha mātou i te reo aroha o aua tīpuna, he reo aroha nō te ngākau Māori, nau mai, nau mai, nau mai!
Ki tōu hoa rangatira, ki te Tiuka o Ētinipara, ki tā kōrua tama, ki te Piriniha o Wēra, ā, ki tā kōrua tamāhine hoki, ki te Pirinihehe Ana, nau mai, nau mai, nau mai!
Kei te koa te Tairāwhiti, koa tangata, koa whenua, kua tatū mai koe ki tēnei marae.
Kei te koa ngā rangatira o te Motu kua tatū mai rātou ki tēnei marae o te Tairāwhiti hei whakaahuru i te tangata whenua. Nā reira ko te reo tēnei o Aotearoa nui tonu e karanga atu nei:
Piki mai! Kake mai!
Haria mai te waiora ki ahau.
E tūtehu ana taku moe i te pō.
Pō! Pō!
Korihi te manu awatea.
Ka ao! Ka ao! Ka awatea!
Kei te hari ō mātou ngākau ko te Rua Rau Tau o te taenga mai o Kāpene Kuki ki Aotearoa nei te kaupapa nāna koutou ko tāu whānau i taki mai, ā, i tūtataki anō ai mātou ki a koe, e te Kuini.
He tangata rongonui a Kāpene Kuki, ā, kōrerotia ake nei tōna toa ki te rere i te Moana-nui-a-Kiwa. Kei te whakamoemiti mātou Māori ki taua tangata, ā, he pērā hoki ia me ō mātou nei tīpuna, me Kupe, me Hoturoa, me wai ake, ngā kaihautū o ngā waka, he tāngata toa katoa. Nā Kupe rāua ko Kāpene Kuki ētahi o ngā ingoa kei ngā wāhi o Aotearoa nei i tapatapa, ēngari nā Kupe ko ētahi o ngā tino ingoa. Ināhoki nāna ko Aotearoa. Waihoki, nā Kāpene Kuki ko te ingoa e mau nei i tēnei wāhi o te motu, ko te "Kaenga Tītōhea", mō te mea ki ngā kōrero i tuhia e Kuki, "ahakoa he aha te mea i hiahiatia e mātou, kore rawa mātou i whiwhi". Otirā, ko tā te kōrero he hē kē nō ngā whakamāori ā Tūpaea te pūtake o ngā raruraru.
Otirā, i tēnei rā kei konei katoa ngā hapū o Tūranganui ki te manaaki i tōu tira, e te Kuini ā, hei aha ake te tapa-hētanga a Kāpene Kuki i te ingoa mō tō rātou rohe, ko tā rātou he manaaki pērā anō i te manaakitanga a te Runga Rawa i tēnei rohe ngahuru noa ana te kai, te aha, te aha.
E te Kuini, he iwi waimarie mātou te iwi Māori kāore mātou i ngā iwi o ērā atu whenua, kei te whakatutehutia te noho, kei te pātua e te riri, e te matekai, e te aha noa.
Ka nui tō mātou noho pai ko ō mātou whanaunga Pākehā. Ko ngā mea e whiwhi ana te Pākehā, kei te whiwhi anō hoki te Māori.
Nā reira, e te Kuini, me kī pēnei ake mātou, ehara mātou i te Māori, ehara mātou i te Pākehā, ēngari he tāngata piripono mātou nō Niu Tīreni. Nā reira, e whakamoetiti atu ana mātou ki a koe i runga i te kī pēnei nā, kei raro katoa mātou i tōu maru Kuini.
Kei te mihi atu mātou ki a kōrua ko te Tiuka me ā kōrua tamariki tokorua, ki te Piriniha o Wēra me te Pirinihehe Ana, kia tau te rangimārie ki runga i a koutou katoa. Inā te inoi a ō mātou tīpuna hei manaaki i a koutou.
Whakataka tō hau ki te uru,
Whakataka tō hau ki te tonga,
Kia mākinakina i uta,
Kia mātaratara i tai,
Kia hī ake ana te ata kura,
He tio, he huka, he hauhunga.
Ka mutu te whaikōrero a Pei, i runga i tā te Māori tikanga ka waiatatia e te Tairāwhiti a "Paikea", he ingoa tīpuna.
Inā ngā kupu o taua waiata.
Uia mai koia, whakahuatia ake,
Ko wai te whare nei, e? Ko Te Kani!
Ko wai te tekoteko kei runga?
Ko Paikea! Ko Paikea!
Whakakau Paikea. Hei!
Whakakau he tipua. Hei!
Whakakau he taniwha. Hei!
Ka ū Paikea ki Ahuahu.
Pakia! Kei te whitia koe
Ko Kahutia-te-rangi. Auē
E ai tō ure ki te tamāhine
A Te Whironui. Auē!
Nāna i noho te Roto-o-tahe.
Auē! Auē! He koruru koe, e koro e.
Ka mutu te waiata, ka tukua ngā taonga a te iwi Māori ki te Kuini rāua ko te Tiuka, ki te Piriniha o Wēra, ā, ki te Pirinihehe, ki a Ana. Inā aua taonga.
Ko te taonga mā te Kuini he papahou, he putunga taonga nō neherā mā tēnei mea mā te wahine rangatira pērā me te Kuini. Ko taua taonga nā ngā tohunga o te Kura Whakairo kei Rotorua i āta mahi me ōna whakairo tipua anō he mokomoko kākāriki-e rua rawa e anga atu ana tētahi ki tētahi, ko ngā kauwae e mau ana tētahi ki tētahi; ko te kakau tēnei mō te taupoki. Ko tā mua tēnei, ko tana whakaatu ko ngā mokomoko kākāriki hei kaitieki mō te Kuini me ana taonga.
Ko te taonga mā te Tiuka he waka whakairo, e rua putu te roa, he tohu he tangata kaingākau ia ki te moana, he hēramana hoki.
Ko te taonga mā te Piriniha o Wēra he urunga, he rākau nā te kaihautū o te waka kia tika ai te rere. He tohu tēnei ko tā te Piriniha mahi he kaihautū mō te Emepaea a tōna wā.
Ko te taonga mā Pirinihehe ana he waka huia, pērā me te papahou, ēngari he paku iho.
Ko ngā tāngata nā rātou i whakairo aua taonga ko Hoani Taiapa o Ngāti Porou, ko ia te tumuaki o ngā tāngata kei te Kura Whakairo i Rotorua; ko Tuti Tūkaokao o Te Arawa, te tangata kei raro iho i a Hoani Taiapa; ko Clive Fugill o Ngāi-te-Rangi; ko Jimmy Fergus o Ngāti Kahungunu.
Ka mutu tēnei, ka tū mai te Kuini ki te whakahoki i ngā manaaki ki a rātou ko tana whānau. Inā te whakautu a te Kuini ki te manaaki a te iwi Māori.
E te Hōnore Minita, Pei Te Hurinui, e ngā rangatira e pae nei, te iwi Māori, tēnā koutou. Tēnā koutou te Ao Kōhatu, tēnā koutou te Ao Hou.
Inā anō au e mihi atu nei ki a koutou mō ā koutou manaaki me ā koutou taonga i tuku mai nei ki a mātou ko taku whānau. Kei te koa tōku ngākau i haere tahi mai ā māua tamariki tokorua kia kite i ēnei tikanga rangatira a koutou.
Ko koutou o Niu Tīreni nei he iwi rua, he reo anō tō tēnā iwi, he tikanga kē, ā, hē kaupapa kē. Kua mātakitaki mātou ki tā te Māori manaaki i te manuhiri, tae ana mai te ihiihi ki a mātou.
Ka whitu tau ināianei mai i tō māua taenga whakamutunga mai, ā, ka tekau mā whitu tau mai i tōku taenga tuatahi mai. I roto i ēnei tau he tokomaha o ō koutou rangatira kua riro atu ki ō rātou tīpuna i te Pō. Tēnā koutou i a Tā Eruera Tirikātene, i a Hetekia Te Kani Te Ua me te tokomaha noa iho kua ngaro ake nei.
Ka rua rau tau ināianei mai i te taenga mai o Kāpene Kuki ki ēnei moana, te tīmatatanga o te whanaungatanga o te Pākehā rāua ko te Māori. Mai i tērā wā ki nāianei, he nui ngā āhuatanga nāna i wehewehe, nāna hoki i whakawhanaunga tātou. Ko te mea nui hei whakaarotanga mā tātou ko ngā tohutohu ki a Kāpene Kuki a ōna rangatira: "Me āta titiro koe ki ngā āhuatanga o ngā māori, mehemea rā he tāngata māori kei reira, ā, me whakawhanaunga koe ki a rātou. " Kei ngā kōrero mō te taenga mai o Kuki ki tēnei whenua, i whakairotia rā e ia tana mapi whakamīharo o ēnei whenua me ēnei moana, e mau ana āna kupu whakamihi mō koutou, mō te iwi Māori. Inā ētahi o aua kupu whakamihi. " ... He iwi hūmārie te iwi Māori o Niu Tīreni, ā, he iwi manaaki i a mātou. He taonga whakairo anō ā rātou, ā, he iwi tohunga ki te whakairo, he ngākau nui ki te mahi."
He iwi ngākau nui koutou, te iwi Māori ki te mahi ahakoa he aha te mahi, otirā ko tā koutou taonga nui ko te aroha. Kia ū ki te aroha hei taonga mā koutou mō ake tonu atu. Kia ora anō koutou mō ā koutou manaaki me ā koutou taonga i tuku mai nei ki a māua ko tōku hoa tāne me ā māua tamariki.
Kia ora koutou katoa.
Ka mutu te whaikōrero, ka tū mai te Tairāwhiti ki te waiata i a "Karangatia rā":
Karangatia rā! Karangatia rā!
Pōhiritia rā, ngā iwi o te motu
Ki runga o Tūranga. Haere mai!
He hui aroha mōhou, e te Kuini.
E ngau nei te aroha me te mamae.Haere mai e ngā iwi. Haere mai e ngā hoa.
Nau mai e te Kuini, me ō mana tiketike.
Honoa mai te aroha. Haere mai!
Taonga tuku iho a ngā tīpuna.
E ngau nei te aroha me te mamae.
Ka mutu ngā manaaki a te Tairāwhiti ki te Kuini, ka tukua ngā manaaki ki ērā atu o ngā iwi. Tuatahi tonu ko Waiariki, mai i Tauranga ki Rotorua, ki Ruātoki. Inā te Haka Peruperu. Ko koutou, tamariki mā, o ngā rohe o Tūwharetoa, ā, o Tūhoe, kua kite pea i tēnei haka a ō tātou tūpuna. Inā ngā kupu.
Kaea: Ringa i poua!E ko te pūru! Ū kō te pūru koa!
Katoa: Whakatangata ana ki runga!
Whakatangata ana ki raro!
E kore te ora e tae mai ki konei,
Ki te ture o te mate! Pū kauautia koa! A! A! Aha te riri!
Kaea: Aha kō ngā niranira, ko ngā hotahota,
O te whītau tapahia!
Katoa: Ā! E! Ho!
Kaea: Ka awheawhea te rua tamariki!
Katoa: Ā! E! Ho!
Kaea: Nāu anō i whai mai ki aku nui.
Katoa: Ā! E! Ho!
Kaea: I kite ai koe!
Katoa: Ā! E! Ho!
Kaea: I taku tōu rape!
Katoa: Ā! E! Ho!
I te rā rua o te tara,
O te whītau tapahia!
Ā! E! Ho! Hei!
Inā te waiata-ā-ringa, nā Kōhine Pōnika o Tūhoe ngā kupu:
Karanga, karanga, karanga ki runga rā!
Ka kimi kau ake, ka papaki taku uma.
E Api, Pōmare, Te Rangihīroa,
Maranga mai rā, pōwhiritia ake,
Te ope tūārangi ki runga i te marae.
Hei! Hā! Hei! e ... e ... i ...
Tūhikitia rā, hāpainga, kei hinga au e,
Kei mate auē.
Tukua, tukua, tukua te pōwhiri.
Haere mai te Kuini ki runga o Tūranga.
Mauria mai ō tamariki kia awhi au e.
Tukua, tukua, tukua ngā mihi e.
Te iwi Māori, whakatau ki tō Kuini.
Tukua ō mihi, ngā manaakitanga.
Tēnā koe Pirinihi me tō Taina.
Kia ora te Tiuka, haere mai, haere mai.
Hei! Hā! Hei! e ... e ... i ...
Tūhikitia rā, hāpainga, kei hinga au e.
Kei mate au e.
Haere mai te Kuini ki runga o Tūranga.
Mauria mai ō tamariki kia awhi au e.
Haere mai, haere mai, haere mai.
Hī, auē, hei!
Arā atu anō ā Waiariki manaaki; kāti i ēnei kia uru mai ai ngā manaaki hoki a ētahi o ō tātou rohe.
Inā ā te rohe o Waikato-Maniapoto āna manaaki. Ko tēnei rohe i rere mai i te taha whakararo o te awa o Waikato ki te awa o Mōkau te rohe o te kotahitanga o ngā iwi o Waikato. Kei roto te paewhenua o Kapanga me te rohe o Tauranga i tēnei karangatanga.
Me tīmata ake ngā manaaki a Waikato-Maniapoto ki te haka. Inā ngā kupu.
Ki okioki e! Tōia te waka!
Ki okioki e! Tōia te waka!
Ki runga ki te maunga e tū mai nei
Whakatakotoria ki te ngaro parapara koa!
Me he tētē waka, hei!
Me he tētē waka, hei!
Me he pītau whakareia!
Te tētēkura o te waka!
Ngā kupu a te Arikinui Te Atairangikaahu
Ki a koe! Me tō hoa! Me tā kōrua whānau.
Ko te Atua te kupu tuatahi!
Kō te Atua kupu whakamutunga!
Kia whakapaingia te Ingoa o Ihowa Ihowa.
Inā te waiata-ā-ringa poto nei a Waikato-Maniapoto.
Ehara taku toa i te toa takitahi,
Ēngari taku toa he toa takitini.
Hui te marama e! Hui te ora! Tīhei!
Hui e! Tāiki e! Mauriora ... ā ... ā!
Inā te waiata poi a Waikato-Maniapoto.
Ka tohia atu koe! Ki te tohi nuku! Ki te tohi rangi!
Te manu rere rangi! Te rau o Tītapa,
Tīaho i roto! Mārama i roto! Hui te marama e!
Ehara taku toa i te toa takitahi,
Ēngari taku toa he toa takitini!
Me huri ake tātou ināianei ki tā te Waipounamu takoha ki ngā manaaki ki te Kuini. He ope nui tonu tō reira, ā, he nui te koa o te ngākau o ō rātou whanaunga o te Ika-a-Māui i te nui, i te kaha mai o ā rātou āwhina.
Inā tā rātou waiata-ā-ringa, "Ko Ngāi Tahu o Te Waipounamu".
Ko Ngāitahu o te Waipounamu,
I raro i a Maunga Aorangi,
Te mihi nei ki tā tātau manuhiri tūārangi,
Te Kōtuku Rerenga Tahi, Irihāpeti,
Me ngā mokopuna a Wikitōria,
Nāna nei i hōmai te Tiriti o Waitangi,
Me te mana motuhake o te iwi Māori e pae nei,
I raro i ngā parirau o Hikurangi ki te Tairāwhiti.
Mauria mai, e te Kuini, te Rongopai,
Te aroha me te rangimārie
Ki tō iwi Māori o Niu Tīreni.
Mahia ngā mahi, e ngā iwi, ā ō tātau tīpuna, kei ngaro.
Auē, taukiri e!
Kua mutu ngā mihi o Maunga Aorangi, ā te Waipounamu.
Mā tō tātou Mātua i runga rawa e manaaki tātou katoa.
Kia ngāwari.
Ka mutu te wāhanga ki te Waipounamu, ka tū mai ko te rōpū o Aotea te rohe mai i Taranaki, Wanganui, Taumarunui, ki Taupō. Tuatahi tonu ko te Poi Kōkiri, ko tā Taihauāuru ko tāna taonga, e tātaki haere i te whakapapa o ōna tīpuna mai i Hawaiki. Inā tētahi wāhanga o taua poi.
Kaea: Ko te poi kōkiri! Kōkiri! Kōkiri! Kei waho!
Kia rite! Kia rite! Kia rite!
E kore au e ngaro, te kākano i ruia mai i Rangiātea
Ko ngā kōrero a ō koutou tūpuna e huna nei!
Whākina! Whākina! Whākina!
Poi puritia! Poi tāpara pātua! Pātua! Pātua!
Hei ha hei! Hei ha!
Ko te pao.
Kaea: Patu patu taku poi.
E kore rā e taea
Kua pānui te kaha!
Ki te ao. E!
Oua! Hei ha!
Arā atu ngā kupu o te waiata nei, ā, he hanga pārekareka ki te mātakitaki ki te whiu o te poi; ko ngā mea o tātou i kite i te rōpū o Aotea i Tūranga i te taenga mai o te Kuini i waimarie.
Ka mutu atu ngā waiata me ngā haka a Aotea, ka tū mai ko ngā rōpū o Ikaroa. Ko tēnei rohe i tīmata atu i Pōneke, ki Pāmutana, ki te katoa atu o Heretaunga, ā, ka mutu mai i Mōhaka. Ko ōna wehewehenga-ā-iwi ko Ngāti Raukawa, ko Ngāti Kahungunu ki Wairarapa, ko Ngāti Kahungunu ki Heretaunga, ā, ki roto o Te Wairoa, ā, ko ngā iwi huhua o te Upoko-o-te-Ika, o Ngāti Toa, ko wai ake, ko wai ake, ā, ko te iwi hou ko Ngāti Pōneke. Inā tētahi o ngā waiata haka a Ikaroa.
Nā Wiremu Kerekere.
Tūmaramara noa te tū a Ikaroa.
Ka titiro au, ka haramai papere,
Ka rongo, ka ara mai rā te karere,
Uia ki Tūranganui-a-Kiwa.
Rongomau rā aku mōrehu rangatira,
Tūtira mai koutou i te taumata,
Tūhikitia rā taku Māoritanga,
Tū ana rā ki te hoe i aku waka
Ko wai tērā? Ko Irihāpeti!
Ka rongo au i te reo pōhiri
Haruru nei rā i Niu Tīreni.
Tū ake ana rā i te Tairāwhiti.
Haramai rā koe e te Tūārangi,
Tō Hoa Rangatira, ō tamariki!
Te kupu kōrero a te mano tini,
Uia mai rā ki te iwi Māori!
Ko te rōpū whakamutunga ko te rōpū o te rohe mai i te Taitokerau ki Tāmaki. Tuatahi tonu ko te whakaara.
Taku toa
Nā Kīngi Matutaera Īhaka.
Te Whakaara
Kaitaki: Taringa whakarongo! Ā! Ra! Ra! Mate atu he toa,
Katoa: Āra mai rā he toa.
Kaitaki: Mate atu he toa,
Katoa: Āra mai rā he toa. Auē! Hei!
Te Tomokanga
Ka hiwa rā! Tātou ngā iwi,
Whaiā te mana (o) ngā tūpuna ...
Waiata-ā-ringa
Ehara taku toa i te toa takitahi,
Ēngari takimano nō aku tūpuna.
Te mana, te wehi, te tapu me te ihi,
I heke mai ki ahau, nō aku tūpuna.
I pepehatia e aku mātua,
I tohea ai hei koha rā.
Ehara taku toa i te toa takitahi,
Ēngari takimano, nō aku tūpuna.
Arā atu ngā waiata me ngā haka i mahia i te manaaki ki te Kuini rātou ko tana whānau.
Ko te waiata whakamutunga ko "Pō Atarau", ēngari i mua i te waiatatanga a te katoa i taua waiata, ka waiata rātou i ō ngā waiata rongonui, "E Pari rā". Inā ngā kupu hei waiata mā koutou, tamariki mā. Nō te Whawhai Nui Tuatahi rawa tēnei waiata, nā Paraire Tōmoana i tito hei tangi ki te hunga i hinga atu ki ngā marae o tērā pakanga. Kua ngarongaro te nuinga noa ake ō ngā waiata, ēngari ko tēnei kei te mau tonu.
E pari rā ngā tai ki te ākau,
E hotu rā ko taku manawa.
Auē, hāria mai te aroha ki ahau.
Te iwi e, he ngākau tangi noa.
Tēnā rā, tahuri mai,
E te tau, te aroha.
Tēnei rā ahau te tangi nei,
Mōhou kua wehea nei.
Haere rā, mahara mai.
E te tau, kia mau ki a au.
Haere rā. ka tūturu ahau. Haere rā.
Ka mutu tēnei, ka waiatatia ko "Pō Atarau". Ko te mutunga tērā o te manaaki a ngā iwi o te motu ki te Kuini rātou ko te Tiuka me ā rāua tamariki tokorua, me te Piriniha o Wēra rāua ko tana tuahine ko te Pirinihehe Ana.
Ka mutu rā ēnei kōrero. Noho mai, tamariki mā, i ō tātou marae, i ō tātou kāenga maha. Mā tō tātou Mātua i te Wāhi Ngaro tātou katoa e manaaki.
Ngā kupu whakamārama A -K
A - K
A
arā atu anō there are (were) other
Atamira Admiral
E
e rerengia nuitia ana which carries a great volume of shipping; literally: much sailed
H
hei ngā maioro as for the palisades
hei taonga mā ō koutou hinengaro as an inspiration to you
heramana sailor
hokohoko to barter, exchange
Hōrana Holland
hūmārie pleasant, agreeable (hūmarire)
I
i rokohanga atu tōna tima his ship happened to meet
K
ka tare te haki the flag (standard) was raised
ka wehe ... ki was delighted with
kāenga kāinga homestead
kaingākau well-liked, popular
kaitieki kaitiaki security guards
kāore mātou i ngā iwi we are not like the people
Kēnata Canada (Kānata)
kōkiri to rush out
koroingo desire (pīrangi, hiahia)
Kōtimana Scotsman, Scottish
Kupeka Quebec
Ngā kupu whakamārama M - P
M - P
M
maioha to greet with affection
manuao warship, naval vessel (manuwao)
Mātene Marton
mō āna rokohanga for obtaining his supplies (of water and so on)
mokomoko kākāriki green lizard
N
Nerehana Nelson
ngā mahi whika mathematics
ngahuru abundance, be abundant, plentiful
O
Ōtautahi Christchurch
P
pākoreha having nothing
papahou feather box
Papatūānuku the earth
para to clear, remove obstructions
Perehitene-o-raro vice-President
pōhara poor
pōī to swarm round, cluster about
pūihi shy, unused to strangers
putunga taonga in which to place treasured ornaments
Ngā kupu whakamārama R – WH
R - WH
R
rapa to look for, seek (rapu, kimi)
rata to respond in a friendly way
rerenga tika correct course (for ships)
Rua Rau Tau Bicentenary (200 years)
ruri song
T
takitaro ake shortly, soon afterwards
tapa-hētanga misnaming
taritari waro carrying coal, collier (maumau waro)
taunaha to annex
te iwi māori the native people
te Moana o Raukawa Cook Strait
te papa the ones who suffered
te roanga ata the rest, the continuation
tipua supernatural object
tōu maru Kuini your Majesty's protection
Tūranga, Tūranganui Gisborne
W
waiata-ā-ringa action song
waka huia box for huia feathers
wana thrill, thrilling
wehewehenga-ā-iwi tribal divisions, such as the tribes and hapū in the area
wero to challenge
wetiweti to fear, dislike the thought
whai tikanga be important, have importance
whakaaro rāwaho travelling allowance
whakahirahira high, important
whakamātatau to present, introduce
whakamau ... whakaaro make up one's mind, set one's heart on
whakaminenga congregation, gathering
whakamoemiti to praise
whakanui (-a) to celebrate
whakapikia be promoted
whakapuhari (-a) to scare off, frighten away
whakarata friendly overtures
whakatau to address
whakatinanatanga embodiment
whakatutehutia disturbed, upset
whakatūtū to prepare, get ready
whakaware excuse given
whakawāteatia be freed
Wiwī France, French (from French "oui" for "yes")
About this resource
This resource is no longer in print. You may be able to find it in the resource room in your kura.
Taumata: Taumata 6, Taumata 7, Taumata 8
Kaupapa: Rārangi Pukapuka
Kōhinga: Te Wharekura
Add to collection
