Skip to main content
Te-Wharekura-42-hero.png

Te Wharekura 42

PUKAPUKA

Te Wharekura 42

Nā Te Ohomauri Stewart rātou ko Matahi Whakataka Brightwell, ko Kohine Mackie, ko Oho Kaa ngā kōrero
Ko Kene Martin rāua ko Tūpuna Te Riri Maihi Kawiti ngā kaiwhakamāori
Ko Josephine Reid te kaituhi i te reo Pākehā
Nā Jamael Paea te uwhi me ētahi o ngā pikitia. Nā  Miranda Witford rātou ko Kerry Jemmil, ko Caroline Campbell, ko Gus Hunter ngā pikitia. Nā Julian Ward ngā whakaahua

Kei roto i tēnei kohinga ētahi kōrero e toru e pā ana ki te ao onamata me tētahi whakaari mō ngā tamariki a Tangaroa. 

Te Wharekura 42

Kua whakakorea tēnei rauemi tā. Ka kitea pea te rauemi nei ki te ruma rauemi o tō kura. 

Ngā pūrākau kei roto i te puka nei: 

Ko Poukokonga te roto 

  • Ohopu 
  • Te Maiki Pou Kara, Kororāreka 
  • He kai anō te kōtero 
  • Te tina pō i ngaro 

Torohia te pouaka "Mō te rauemi" ki raro nei e kitea ai ngā rauemi hāngai.

Ko Poukokonga te roto

Nā Te Ohomauri Stewart

I te wā i ahau e paku ana, i whakatipuhia mai ahau i Tuaraki, ko te ingoa o te whenua ko Tāwhao. Ko ōku tīpuna ko Pootihinga Te Rito me Te Hati Nepia. Nā rāua ahau i whāngai. Tokowhā mātau i whāngaihia e ngā koroua nei. Ko Mōkena Te Rito, ko Pootihinga Werihana, ko Mere Robin, me ahau. Ko tōku ingoa ko Te Ohomauri Stewart. 

Ko te roto i muri iho i tō mātau marae i a Te Pāhou, ko Poukokonga. E kī ana ōku tīpuna koia rā anā te ingoa o te taniwha i roto i taua roto, arā, ko Poukokonga. Haereere ai mātou i ngā raumati ki roto i taua roto kaukau ai. Tākaro ai mātou i roto i ngā raupō. Kia paruparu nei te wai i a mātou, ka kite koe i ngā mōrihana e puta ake ana i te wai i reira, ka hopuhopungia e mātou, me te whiuwhiu ake ki runga i te tahataha. Kei reira ētahi o mātau hei puru i ngā ika nei ki roto i ngā kete. He mahi tākaro tēnei mahi engari he mahi tino pai. 

He waka pakaru nei i roto i te wai. Tapitapihia ai e mātou mā te paruparu. He wā e pai ana engari he wā ka totohu te waka nei, engari ka pai tonu ki a mātou ēnei mahi. Kia totohu nei te waka, ētahi o mātou kei te mau tonu i ō rātou kākahu, ka mākū, kua kata mātou. He rapu tuna anō te mahi e mahia ana e ētahi ō mātou. Ko ngā pakeke hei mahi i ēnei mahi. Mōhio kē ake rātou ki te hopu i te tuna i a mātou ngā tamariki pakupaku. 

I ngā rā o mua ko te ingoa o te marae ko Poukokonga, he marae tino tawhito. E kīia ana na taku tipuna nā Te Hati i tō mai te whare nei ki te wāhi e tū nei, ma ōna hōiho. He tino toa taku tīpuna ki te mahi hōiho. E hia kē ōna hōiho. Ko te ingoa o te whenua kei reira nei te marae, me te whare e tū ana ko Matakakā. Ka whakatūngia te whare hou nei e ngā koroua rā hei whare kanikani. Nō reira i noho ai te ingoa o te whare nei ki a Te Pāhou. Ahakoa i nekehia mai te whare nei ka noho tonu te roto nei ki muri iho i te marae. 

Ināianei kei te aroha rawa atu mātou nōtemea kua maroke te roto nei, kua kore ngā mōrihana hei haeretanga atu mā ngā tamariki ki te hopuhopu. Kua mate te taniwha nei ināianei. Kāore e taea e ngā tamariki o ēnei rā ki te mahi i ngā mahi i mahia e mātou e noho tonu ana i te wa kāinga nei. I roto i ēnei mamae me ngā pōuri ki ōku whanaunga kua matemate, ka tuhia e ahau ēnei kōrero. I puta ēnei kōrero nōtemea kei te kite haere ahau e ngarongaro haere ana te momo o te tangata. Anei ngā kōrero nei: 

E hoki whakamuri ana ngā whakaaro, e whakarongo ana ki te tangi a ngā manu. Ka titiro whakawaho ko Tāwhao tērā te kainga i noho ai ngā mātua. 

Kia whitikihia taku haere ki te roto e maroke mai rā ko Poukokonga tērā, te takotoranga o te kuia nei i te pō. E Kui e, mehemea ka taea koe ki te whakaora mai ... 

Tukuna mā ōku roimata e whakakī tō moenga roa kia rongo anō aku taringa i te tangi a te matuku. Ka titiro ahau ki taku maunga ko Puketapu. Ka rere haere tonu taku titiro ko Hinehakirirangi, ko Manawaru, te kāinga i tanuhia rā ai te kūmara. E rere rā te haere o te awa o Te Arai, te kai whakamākūkū i ngā aka. Ka rere haere tonu taku titiro ko Hinetātauranga. 

Ka titiro whakamuri ahau ki ngā pari e mā mai rā, e pākia mai rā e ngā ngaru o te moana. Ko Te Huanui tērā ko Ngai Tāmanuhiri Kia whakahokia taku haere ki runga i ngā huarahi o Tuaraki ki te tū i mua i taku tipuna ko Taharākau nāna nei te kōrero: 

"Tini whetū ki te rangi ko Ngāti Maru ki raro 

Tini kahawai ki te moana ko Ngāti Maru ki uta" 

Tumeke ana taku huri, ko koia e oho ana ahau i taku moe. 

Ko te ingoa o taku pāpā i tuhia rā e ahau ēnei kōrero, ko Rupena Moeau. 

Nō reira he whakamaharatanga kōrero tēnei mōna. Moe mai rā e te pāpā i tō moenga roa. Mā ēnei kōrero e whakahoki mai tō wairua ki runga i ēnei marae o Manutuke. 

Ngā Kupu Whakamārama

A – K

A

ahi pakū fire demon (dynamite) 

ahunga generation 

aihe dolphin 

amuamu complain 

anuhea listless, pinched with cold, weak 

apiapi gathered together 

aratakina point out 

 

haere ninihi move stealthily 

hāmama gaping, open 

harakeke flax 

hēmanawa out of breath 

honi indulge (especially in eating) 

horomi to swallow 

 

 I 

ikeike high, lofty 

Mō te rauemi

Kua whakakorea tēnei rauemi tā. Ka kitea pea te rauemi nei ki te ruma rauemi o tō kura. 

Taumata: Taumata 6, Taumata 7, Taumata 8 
Kaupapa: Rārangi Pukapuka 
Kohinga: Te Wharekura 

Ngā rawa kei tēnei rauemi: