Te Wharekura 12

Nā Wiremu T. Ngata.

Whatungarongaro he tangata, toitū he whenua

Ki te hunga māna enei kōrero, ki te rangatahi o tenei Rau Tau Hou, tēnā koutou, tēnā koutou, tēnā koutou. Tēnā koutou i te aroha o ō tātou mātua tipuna, kua wehe atu ki te Pō. 

I roto i te Rau Tau Tawhito, ka tīmata ngā poroporoaki a ngā Pākehā takitahi mōtemea kua heke rawa atu te tokoiti o ngāitāua, o te iwi Māori, ki te mea noa ake nei mano. 

Inā ngā kōrero a ētahi o aua Pākehā. Nā Tākuta Featherston, he Pākehā rongonui nō ōna rā: "Kei te whakangaro te Māori; e kore e taea e tātou te aha. Ka mutu anō ko tā tātou he whakapai i te urunga kia ū ai tā rātou moe, ā, kia kore ai tātou e whaikuputia e te tangata." 

Nā Tākuta Newman: "Kāore noa iho e pāmamae nuitia te whakangaronga ake o te Māori. Kei te mate pai noa rātou, ā, kei te whakaeke he iwi hou, he iwi pakari." 

Ko te wā pea tērā i whānau mai ai tā tāua, tā te Māori kōrero, "Whatungarongaro he tangata, toitū he whenua." Nā ngā whawhai a te Māori ki te Pākehā, nā ngā mate nā te Pākehā i taki mai, i patupatu ō tātou tipuna Māori. Ko ngā kaupapa o ngā whawhai he kōrero kē anō ēnā, ko te kaupapa ia o ēnei kōrero mō ngā mahi, mō ngā kōrero, mō ngā wawata a "Te Rangatahi" a ō tātou mātua tīpuna nāna tātou i kiia ai he tangata i tēnei rā. Ko taua rōpū i huaina ko te " Young Māori Party, arā, ko Te Rangatahi o aua rā. 

I tīmata mai taua Rōpū i Te Aute Kāreti, ko te Kotahitanga o ngā tamariki i kuraina ki taua Kāreti, ā, i taua wā ko Te Tātana, arā ko Thornton, te tumuaki. He tangata rongonui a Te Tātana, ā, ko te kaupapa o tāna whakaako i ō tātou mātua tipuna ko te whakapono ki Te Atua te tuatahi, ko te reo Pākehā te tuarua; nō rātou, nō ngā tamariki a Te Tātana, ka whānau mai ko ngā kaihautū mō te iwi Māori. Ko Tā Apirana Ngata tērā, ko Tā Maui Pōmare, ko Tā Peta Te Rangihīroa, ko Reweti Kōhere, ko Tākuta Wirepa, ko Anaru Tiweka, ko wai ake ko wai ake, ko te hunga i kī ake rā au nā rātou i kiia ai tātou, te iwi Māori, he tangata; tēnā koa ia, kua poroporoakitia kētia te iwi Māori mō te mate, mō te ngaro atu i te mata o te whenua. 

Ka whakatūria taua kotahitanga o ngā tamariki o Te Aute, ka waihangatia tōna kaupapa hei pūtake kōrero ki ngā marae maha o te iwi Māori. Ko ngā kaumātua Pākehā kaha ki te tautoko haere i ngā kaupapa a taua kotahitanga, ko Hāmuera Wiremu, nāna ko Te Aute Kāreti, ko Te Tātana, te Tumuaki o Te Aute mō ngā taumaha noa atu, ko Te Popa, te tumuaki o ngā kaiwhakamātautau o ngā Kura Māori, ā, me ērā atu Pākēha aroha ki ō tātou tipuna Māori. 

Ko te whakarāpopototanga o te kaupapa a taua rōpū inā noa ake: 

1. Me whakapai te noho a te Māori i ōna pā, i ōna kāinga. 
2. Me whai ko te mātauranga o te Pākehā hei taonga mā te Māori. 
3. Kia mau te Māori ki ōna whenua kia kiia ai ia he tangata, ā, ki ngā kaupapa o tōna Māoritanga. 

Ko enei kaupapa whānui nā ngā tamariki whai whakaaro o te Māori i kuraina ki Te Aute, ki Tīpene me ērā atu kura, i āta kōrerorero ki ō rātou nā mātua, tīpuna, ā, me ō rātou nā hoa Pākehā whai aroha mō te Māori. Ka tipu te whakaaro i roto i taua hunga me haere ētahi o rātou hei tākuta, ko ētahi o rātou hei rōia, ko ētahi hei kura māhita, ā, ko ngā mea e tutuki i runga i ngā kaha o aua wā me whakapau i ō rātau kaha ki te whakatutuki i ngā kaupapa a tō rātou Rōpū. 

I te kura tonu i Te Aute ka tīmata te kōrerorero a tērā tū i a Tā Apirana Ngata, Tā Māui Pōmare, Tūtere Wirepa, Tā Te Rangihīroa, me kawe te kaupapa a Te Rangatahi ki ngā marae āta kōrerorero ai. Ka poroakitia te Rangatahi ki ngā marae, ā, ka haere ngātahi rātou me ō rātou kaumātua Pākehā, me Te Wīremu rāua ko Te Tātana, ā, he roa ngā pō me ngā rā i kōrerorerotia ai ngā take nunui. Nō rātou i aua haere ka whānau mai ētahi whakaaro nunui me ētahi kōrero taumaha a tāua, a te Māori. Nā Te Mahupuku o Ngāti Kahungunu ki Wairarapa ko tērā kōrero, "He ao te rangi ka ūhia, he huruhuru te manu ka rere." Nō muri nei, ka whakapototia, "Mā te huruhuru te manu ka rere." Ka kōrerotia e taua kaumātua, e Te Mahupuku, tāna kōrero, ka takoto tōna whakaaro ki te marae. Ko te wairua tērā o ngā kaumātua nāna i āwhina ngā kaupapa a Te Rangatahi. 

I kī ake rā au i tīmata mai te rōpū o Te Rangatahi i Te Aute Kāreti, engari i te mea he kaupapa whānui tā taua rōpū, ka karangatia kia eke te katoa o te iwi Māori ki te hoe i te waka. 

Ka puta a Tā Apirana Ngata i ngā whakamātautau a te Whare Wānanga o Niu Tireni mō ngā tohu mātauranga M.A., LL.B., ka tono te rōpū o Te Rangatahi ko ia hei hekeretari arā hei Āpiha takawaenga mō taua rōpū. I taua wā, i te Tari rōia ia o Cooper me Devore i Ākarana e akoako ana i ngā mahi mā te rōia. Ka kōrero ko tōna rangatira ki a ia, "Kei a koe anō te tikanga ko te noho rānei hei rōia he mahi māu, ko te hoki rānei ki waenganui i tō iwi Māori mahi ai." Kāore a Tā Apirana i whakaangaanga ko tāna me whakapau ōna kaha - kaha tinana, kaha hinengaro - ki te mahi i ngā mahi e tutuki ai ngā kaupapa a te Rōpū o Te Rangatahi hei whakaora mai i te iwi Māori kei te rōrohu atu ki te Pō. Ko tōna tīmatanga tēnā ki te haere ki ngā marae maha o te motu ki te kauhau i ngā kaupapa o te ora ki ō tātou tīpuna Māori. 

Ka pū te tuha, ka hao te rangatahi 

Me tīmata pea tēnei upoko o ā tātou kōrero ki ētahi kōrero mō Tā Apirana Ngata, te tangata nāna ngā kaupapa a Te Rangatahi i mau i roto o ngā tau. 

Kāore anō tētahi pukapuka kia āta tuhia e tētahi tohunga hei whakarāpopoto i ngā kōrero mō tēnei tangata rongonui o te iwi Māori. I whakaaro Te Poari mō ngā Take Māori (Māori Purposes Fund Board) tērā pea e oti i a Eric Ramsden te tuhi tētahi pukapuka, ā, i muri mai o te matenga o Tā Apirana ka wehea e taua Poari tētahi tahua moni mō tēnei take, otirā kāore i tīmataia taua pukapuka, rokohanga ka mate hoki a Eric Ramsden. I tuhia anō rā e taua Ramsden tētahi pukapuka paku nei hei tohu whakamoemiti ki a Tā Apirana i te wā i ūhia ai te tohu mātauranga, D.Litt. (Doctor of Literature) e te Whare Wānanga o Niu Tireni ki runga i a ia. I whakawhiwhia hoki te tohu B.A. (Bachelor of Arts) ki te pōtiki a Tā Apirana, ki a Henare Kōhere Ngata, i taua pō te o ngā rā o Mei 1948 i te Hōro Nui (Town Hall) o Pōneke. 

Me tango mai i taua pukapuka a Eric Ramsden - "Ko Tā Apirana Ngata me te Māoritanga" (Sir Apirana Ngata ana Māori Culture) - ētahi kōrero nā tāna pōtiki, nā Henare i tuhi i tāna pukapuka ki a Eric Ramsden. 

"He tino hoa piripono māua ko tōku pāpā, ā, i te kaha piripono pea kāore noa iho au i whakaaro ake mō ōna āhuatanga tangata. Kua mīharo anō rā au, engari mutu atu i te mīharo i te mea ko tōku pāpā. Engari rā, i te pai o tāu whakarāpopototanga i ngā kōrero mō tau pukapuka, tae ana mai hoki te ihiihi ki a au. He tika e kore pea e taea e te tangata kotahi te mahi tēnei raha mahi, arā ia, tē oti tika te tini mahi, ka mutu anō pea, he tini whakaaro mō te kaupapa kotahi mō te Māoritanga. 

Kāore noa pea he hē o tāku kōrero pēnei nā ko te mea nui tēnei ā tōku pāpā ko te mau ki te Māoritanga. Kua eketia e ia ngā taumata o te mātauranga, engari ia ehara i te mea hei whakamanamana māna - kāore, hei taonga whakatutuki i te Māoritanga nei. Ināhoki he tohunga taku pāpā ki ngā mahi whakapapa, ā, i riro mai i a ia ngā tohu mātauranga mō te mahi rōia; ko te whakahanumitanga o ēnei mātauranga ka whānau mai ko ngā mahi whakatikatika i ngā taitara whenua Māori, ko te whakatōpū pānga tēnā, ko ngā mahi whakakāporeihana. I tīmata tonu āna mahi i te roro o tōna whare ki waenganui i a Ngāti Porou. Ka tipu ngā mahi ahuwhenua ki te Tairāwhiti, ko te tīmatanga tēnā o ngā mahi Ahuwhenua a Te Kāwanatanga ki ērā atu rohe Māori. 

Ko te mātauranga tētahi o ngā kaupapa o te Māoritanga nei. I tukutukua ētahi o ngā tama tāne o Te Tairāwhiti me ērā atu iwi ki ngā kura ahuwhenua, ki Hawskesbury i Poihākena, ki Lincoln College i Te Waipounamu, ki Massey College, me kore e whānau mai ētahi tohunga hei whakatikatika i ngā whenua Māori. I whakapaua e tōku pāpā ōna kaha mō te mātauranga whānui tonu, mai atu i raro, ā, ki ngā Whare Wānanga o te motu kia whiwhi ai ngā whakatipuranga i ētahi māramatanga hei āwhina i ō rātou iwi Māori i roto i ngā uauatanga o Te Ao Hou. 

Huri ki ngā mahi tākaro pēnei me te purei tēnehi, me te purei hōki, me te purei whutupaoro, i te kaha o tōku pāpā ki te āwhina haere i ēnei mahi ki waenganui i ngā iwi, ka whakapae tētahi hunga āe, e mahi ana ia i ēnei mahi hei whakatiputipu i tōna 'poti'; ko tā tōku pāpā he whakatiputipu i ēnei tākaro hei whakawhanaunga i ngā taitamariki Māori, hei whakatipu i te Māoritanga. 

Huri ki ngā mahi tukutuku, ki ngā mahi whakairo, i whakapaua nuitia e tōku pāpā ōna kaha ki te whakatiputipu i ēnei tū mahi ki waenganui i te iwi Māori, me te aha hoki kapi katoa te nuinga o ngā iwi o te Motu i te Whare Whakairo. Ko te hunga e whakapae ana he moumou moni ēnei whare he kūare; kāore rātou i te kite iho ko te whakatinanatanga tēnei i te wairua o te Māoritanga. 

I mahia e tōku pāpā ngā mahi akoako haka, akoako haka-ā-ringaringa, ki ngā marae maha hei aha? Hei whakapakari i te ngākau Māori, hei whakaū i ngā whakaaro o te hunga kua noho tītakataka i roto i te Ao o te Pākehā ki ngā taonga a ō rātou tipuna Māori. 

Kei 'Ngā Moteatea', ngā pukapuka e rua, ka kitea iho te arohanui o tōku pāpā ki ngā taonga o te Māoritanga i mahi ai ia i te pō, i te ao, i roto i ngā tau maha noa atu, ā, i roto o ngā hēmanawatanga o āna mahi huhua, ki te whakawhāiti, ki te tuhituhi i ngā whakamāramatanga hei taonga mā ngā whakatipuranga. Ko te katoa o ēnei mahi huhua kua tuhia ake nei ehara i te mea he mahi takitahi - kāore, he wehewehenga nō te mahi kotahi kia mau ai te Māoritanga, te taonga nui o te ngākau o tōku pāpā. 

Kei te tuhi au i ēnei whakaaro, hāunga te tuhi atu ki a koe, engari hei whakangata i ngā āwangawanga kei roto i tōku ngākau. Ka hinga tōku pāpā i te pōti o te tau 1943, i te mau herehere au i taua wā i Tiamana, ka whakaaro au e kore ia e ora roa. He tangata pukumahi tōku pāpā, nā reira ka whakaaro au ka riro ia mā te whakataruna e patu, ko ia rā hoki te kaipatu o tēnei momo tangata e mahia ai te pō, te ao. Ki a au hoki, ko te mahi Mema Pāremata tāna tino mahi; otirā kua mōhio iho au ko tētahi wāhanga noa iho tērā o āna mahi huhua mō te kaupapa o te Māoritanga nei." 

Me whakamutu ake ngā kōrero a Henare ki tēnei wāhanga o āna kōrero: "Ko tēnā tangata, ko tēnā tangata, i waihangatia mai e tōna whakatipuranga; waihoki ko tōku pāpā i whānau ki roto o ngā rā o te tino taikahatanga o ngā mea katoa. Kua whakaeke nui te Pākehā, kua minamina ki ngā mokamoka whenua Māori, kua matemate nui te Māori i ngā whawhai ki te Pākehā, ā, kua waiho ko te pōuri, ko te mamae hei hoa noho tahi. I roto i ēnei rā ka whānaunau mai ko Tā Timi Kara, ko Tā Maui Pōmare, ko Pēneti, ko toku pāpā. I waimarie pea tōku pāpā ki te whānau ki te rohe kāore anō kia eke nuitia e te Pākehā, ā, ko ōna tīpuna ko Ropata Wahawaha mā, he tāngata i ngākau nui kia mau ngā taonga o te Māoritanga. Ko te wairua tēnei i mahue iho ki tōku pāpā. I muri iho o te ūhinga o te tohu mātauranga D.Litt. ki a ia, ka kōrero tōku pāpā pēnā tonu i te taha tonu i a ia ngā wairua o ōna mātua tipuna. Nā reira, ki a ia ehara mōna te hōnore, engari mō ngā tīpuna nā rātou ngā taonga ..." 

Me tuhi ake ki tēnei wāhanga o ā tātou kōrero ngā kōrero a Paratene Ngata, te matua o Tā Apirana, mō te whānautanga o tāna tama kia kite iho ai koutou, tamariki mā, he tipua tenei tangata. Ko ēnei kōrero i tuhia e Paratene ki tāna pukapuka, ā, i tāia ki te whakarāpapototanga a te Polynesian Society i āna mihi i te wā i mate ai a Tā Apirana. 

Inā aua kōrero: 

"Ka noho māua ki te Kawakawa nei, ka tae ki te wā e ngawhā ai te puāwai o te kōwhai. He tino rākau te kōwhai nō ngā tahataha katoa o te Whetūmatarau tae atu ki raro iho o Pāoneone. Me whāiroiro ka eke te kākā manu nei ki runga, turi ana te taringa i te waha o te kākā . . . 

Nō tēnā wā ka tīmata te āhua o Kāterina ka whakahiakaitia ki ngā puku me ngā ūpoko kākā, māna katoa ēnā wāhi; ka whakahiakaitia hoki ki te tuna ... Ā, nō te 3 o Hūrae 1874 ka whānau. 

I karangatia e au kia whakanuia te Rātapu e iriiritia ai. I haere mātau ki roto o Awatere ki te patu manu kererū, kākā. Ko Himiona Apanui, me Himiona Marupare, pāpā o Rūpuha, me Hōri Taraka ōku hoa tūturu ki aua mahi pupuhi manu. 

He mea hohore rawa ētahi o ngā manu, he mea tahu, he manu hou ētahi. He hākari nui i taua rā; he ika, he poaka, he manu ngā kai. 

Nō te ra i iriiritia ai, kātahi anō au ka whakaatu i te ingoa. Ko te ingoa o tōku tuakana, o Āpirana Nohopari kei te Urupā i Ōrangai, i te taha o te Whare karakia, e tanu ana; nō te tau 1868 i mate ai, nō Tīhema. 

Nā taku tuahine, nā Mēri Tūrei, wahine a Mohi Tūrei, i āpiti mai te ingoa Turapa, he ingoa nō tāna tamāhine, nō Te Rina. 

Nā Mohi Tūrei i iriiri. Ko Rev. W. Paraire, ko Pera te Kurī, me Mēri Tūrei ngā mātuaatua ka huaina . . . 

Ka mutu te karakia, ka takoto te hākari. Ki te marae tonu o aku whare te takototanga o te kai; i hui katoa mai ngā tino tāngata o te takiwā katoa, i Horoera, ā, tae atu ki Wharekahika me Ngāti Porou o Waiapu nei, ki a te Whānau a Karuwai me ētahi o te Whānau a Hinerupe. Ko Hare Kopa, ko Wiremu Keiha, ko Pape o waho o Waiapu; tērā atu ētahi, nā rātau i kōrero kua hemo a Hākopa, te tohunga. He kōrero tipua ēnei kāore e whakaponotia ana, engari ia, he kōrero tino tika. 

E noho ana māua i Hāronga, ka tae mai a Mēri Tūrei, ka tono ki a Kāterina kia haere māua ki a Hākopa, he tohunga Māori nō te Whare Wānanga, ko te Poho o Tauru te ingoa. He wāhanga mai nō te tino Whare Wānanga, nō Tāperenui a Whātonga, kei te Kautuku; ko Poroueono rāua ko Tangataawaha ngā tohunga o tēnei Whare Wānanga, mō te taha mahi kai me ngā whakapapa, kāore mō ngā karakia patu tangata. 

Ka hoki anō te kōrero ki te take mai. Nā runga i taua kōrero a Mēri Tūrei, mā Hākopa e karakia whakahapū tamariki e whiwhi ai ia ki tētahi tamaiti māna, ka waiho tēnā hai take mā Kāterina ki te tohe ki a au. Ā, i tētahi wā ka whakamomori, kāore e kai. Ka pēnā tonu tōna āhua. Ko Hōne te Ihi tā māua tamaiti i taua wā, he tamaiti kaingākau nāna ki te mau, engari nō taua wā ka ki mai ia kī a au, 'Ka mutu tāku mau i tō tamaiti.' 

Ka mau au ki a Hōne, ka hoatu e au ki taku tuahine kēkē, ki a Pane rāua ko Apirana Tātua, mā rāua e whakatipu . . . Nō tō māua haerenga ki Te Kawakawa, ka haere rāua ki Whareponga noho ai; i ahu mai rāua i raro i Harataunga ka noho ki Waiapu nei. 

Ka aroha au ki a Kāterina, ka haere māua ki a Hākopa i Rākaiwharehuka, te kāinga noho o Hākopa me āna tamariki me āna mokopuna, i roto i te pātiki o Tikitiki Teihana e kīia rā ko te Umu o te Haruru. 

I te pō, ka tae taua koroua a Hākopa ki te whare e noho ana māua, ka hōmai te tā kawakawa paku nei ki a Kāterina, ka kōrero atu, 'Hei te atapō me whāriki te tā kawakawa nei ki raro i a koe, ka mahi ai kōrua i tā te tāne mahi. Hei te ata ka tae mai au, me hōmai e koe ki a au.' 

I te ata marama nui i mua i te putanga ake o te rā, ka tae mātau ki runga mai o te kahika e tū tonu mai nā i waho ake o te pūtia rā. Ka noho mātau i te taha o te manga wai o ngā wai hāroto o te pārae e heke atu ana ki taua wāhi, he ngārehu i roto i te anga pāua nei ki tētahi taha o te wai takoto mai ai. 

Ka tīmata te karakia a te tohunga, he āhua rangi waiata nei anō te āhua haere, engari he tere te haere, kore rawa e mau i a au ngā kupu, heoi anō ngā kupu e mau ana i a au te tipua, te tahito, te taniwha. He roa e karakia ana, ka puta ake te rā, ka toro ngā ihiihi o te rā ka kite atu au i te pāua e rere mai ana te auahi i reira i pēnā tonu me te wai nui e maringi ana mai i taua auahi; ka titiro au ki runga e tū ana te kahukura poto, kāore i taniwha. Ko taua wāhi purū nei taua auahi. 

Nō te mutunga o te karakia a te tohunga, ka ngaro atu hoki taua kahukura. Ka kī mai ki a au te tohunga, kia ngau ki tōna tōnui o tōna waewae matau, kia ngau ki tōna tōnui o tōna ringa matau, kia ngau ki tōna tipuaki ki waenganui o runga o tōna māhunga; ka ngau anō au, arā, he whakaata noa te ngau, ko te paru o te waewae me te ringa me te upoko. Heoi anō he whakarite tonu, ka mutu. 

Ka mau tōna kōroa o te ringa katau, ka tāūhia te wai ki a au, ka pērā anō ki taku hoa, ka pērā anō ki a ia, ka tū ia ki runga ka takahia atu e tōna waewae te pāua ki te tahataha o te wai, ā, ngaro atu. 

Ka whiu tōna ringa i te wai ki waho atu i a mātau, ka ki mai ka mutu. 

Ka kōrero atu te tohunga ki a Kāterina, 'E hine, i tika tonu tāku mahi mōu, e rua ō tamariki he tāne anake, engari kia āta mau i ō tamariki. Ki te eke koe i runga hōiho, me āta haere noa. He aituā kei a au, kia whānau tō tama, ka mate au.' Ka tahuri mai ki a au, ka ki mai, 'He aha koe i haramai ai ki a au, tē haere atu ai kī ētahi atu tāngata?' 

Kore rawa māua i kōrero atu; kua tau kē mai te wehi o te tohunga ki a māua. Ka hoki mai māua, ka mahue i taku hoa tōna hōiho, ka haramai tonu i raro ki Haronga. Kore rawa ia i eke ki runga hōiho, ā, whānau noa a Apirana, tae noa ki a Rēnata. Hei ngā whakawhitinga wai anake ka eke ki runga hōiho. I te haerenga ki Te Kawakawa, i haere tonu a Kāterina mā raro. 

I rongo katoa ngā tāngata i ngā kupu kōrero a te tohunga, ā, i oti katoa ki tāna i kōrero ai. 

Kua kōrero au i ēnei kōrero ki ngā tāngata tōtika o te Pākehā, o te Māori, ki ngā Minita hoki. 

Me whakaaro hoki nō te tau 1867 i mārena ai māua, nō te tau 1874 ka whānau a Apirana, nō te 1876 a Rēnata, ka mutu . . . 

He rourou māu, he rourou māku, ka ora te manuhiri

Me tīmata ngā kōrero o tēnei upoko o ā tātou whakataki i ngā mahi a Te Rangatahi o Te Rau Tau Tawhito ki te whaikōrero a Te Tātana, te upoko o Te Aute Kāreti, ā, Te Perehitene hoki o Te Rangatahi i te Hui a taua rōpū i tū ki Waipawa, wāhi o Heretaunga, i te 16 o Aperira 1910. 

Kei te hoki ōku whakaaro ki tā tātou hui i tū ki Pōneke i te tau 1908 - tērā hui nui whakaharahara i te Hōro Nui o Pōneke. Kāore pea he hui i nui atu i tērā. I reira te Kāwana, ngā Māngai o Te Kāwanatanga, ngā upoko o ō tātou Hāhi, ō tātou Tiati o ngā kōti whakawā hara, ngā tāngata whakahaere i ō tātou kura, ngā rangatira tokomaha o te iwi Māori, ā, i reira hoki tātou o Te Rōpū o Te Rangatahi. Tae ana mai te ihiihi ki te tangata o tērā tū hui, ā, me te aha hoki ko ngā whakaaro i takoto ko ngā mahi i oti kāore e taea e tātou te wānanga. 

Tino hōhonu ngā koha o taua hui, ā, i pā ki te katoa o te iwi Māori. Ka nui te pōuri o tōku ngākau kāore anō i tuhia ngā kōrero o tērā hui whakamīharo hei kōrero mā ngā whakatupuranga, otirā he tāngata taumaha i te mahi tātou katoa, ā, tēnā pea te wā te oti ai ōna kōrero te whakarāpopoto. 

Me huri āku kōrero ināianei ki tā tātou hui i tū ki Rotorua i tērā tau. Kātahi anō ka puta te ripoata o taua hui, ā, kua āta tirohia e au ōna kōrero. He hā motuhake tō taua hui, mōtemea nō reira ka iriiri houtia tō tātou rōpū, ā, ka whānau mai ko te ingoa hou ko 'Te Rōpū Rangatahi', ā, ka ngaro ake tērā ingoa nā, ko 'Te Kotahitanga o Ngā Tamariki i Kuraina ki Te Aute Kāreti'. He mea tino nui te ingoa hou, he karanga hoki kia eketia te waka e te iwi nui, otirā i tae anō mai te hinapōuri ki ētahi o tātou mō te ngaromanga o te ingoa tawhito. 

I tae hoki au ki te hui a te rōpū o Te Taitokerau i tū ki Ākarana i tērā Tīhema. I reira au e whakarongo ana ki ngā kōrero; ka mutu pea te hōhonu o te whakaaro. Tērā e tipu mai i ērā o tātou ētahi tikanga hei painga mō te iwi. Nā Geelong Paul i kuraina ki Te Aute ētahi kōrero hōhonu mō 'Ngā Mahi kei te Tipu i waenganui i te Iwi Māori.' Ko tōku hiahia me āta pānui ngā kōrero a Geelong Paul hei kōrero mā te hunga kei te whakatanguru he iwi māngere te Māori. 

Ka tekau mā toru tau e tū ana tō tātou rōpū, ā, kua hōrapa ōna hua ki ngā tōpito o te Motu. Ko ngā mea o tātou kua haerea ngā rohe o Heretaunga, uru atu ki roto o Waiapu, kua kite i ngā mahi ahuwhenua kua tīmatataia, ā, kei te tipu hei taonga mā ngā iwi. Kua kite tātou i ngā marae kua oti te whakapai; kua tūtū he whare hou tae noa atu ki ōna whare pakupaku. 

Kua tūtū ngā Kaunihera Māori ki ō tātou rohe, ā, kei te piki mai ā rātou mahi tāria te roanga o te wā. He aha ngā hua o ēnei mea katoa? Ki a au, ko ngā tohu ēnei e whakaatu ana kei te tipu ngā whakaaro i roto i ngā iwi mō ngā mahi hei whakapai i te noho a te iwi nui tonu. Kei te kaha te Kāwanatanga ki te āwhina, he mea tino pai rawa rā tēnei. Kei te kaha hoki ngā tāngata takitahi pēnei me ngā Wīremu ki te āwhina i ētahi o te iwi Māori. Ki a au, ki te koroukore, ki te ngoikore hoki ngā whakaaro o te iwi Māori ki te mahi, ki te whakapai hoki i tāna noho, e kore e taea e Te Kāwanatanga e ngā tāngata takitahi, e ngā rōpū pēnei rānei me tātou, te āki te Māori; tēnā koa, ka nui te tahuri mai o te iwi ki ngā tohutohu, ki ngā āwhina. Kei te piki haere tonu atu ngā mahi ahuwhenua, ngā mahi whakapai marae, ngā mahi whai i te mātauranga o te Pākehā, ki waenganui o te iwi Māori, ā, ki a au ko ngā hua tēnei o ngā mahi a tō tātou rōpū. 

He wā anō ka tae mai te whakaaro ki a tātou kāore i te hou ā tātou kōrero ki te ngākau Māori. He pēnei te āhua nā kei te whakapau tātou i ō tātou kaha ki te whakatō i te purapura o te whakaaro, a, he wā roa noa atu, kātahi anō ka puta te puāwai, ā, e hia nei te roa kātahi anō ko ngā hua. Kaua e pōnānā me maumahara tātou ki ngā kōrero a tētahi tohunga, 'Ka whakatō a Paora, ka ringiringi a Āporo ki te wai, engari mā Te Atua anake ka hua.' Waihoki, ko ā tātou mahi mā Te Atua e manaaki, ka puta ōna hua. He tokomaha te hunga kei te māra e mahi ana, me kore e puta ētahi hua papai ki waenganui ki te iwi Māori; ko ngā mahi a ngā mīhana, ko ngā mahi a ngā rōpū wāhine, ā, ko ngā mahi a ngā kura māhita kei ō rātou kura Māori. 

Me huri ake āku kōrero i konei ki ngā mahi a tō tātou rōpū ki te whakatiputipu i te whakapono ki waenganui i te iwi Māori. Kua kite iho au i ngā kōrero a Hēmi Mātenga i te hui i tū ki Rotorua i mea ai ia kia kaha tātou ki te manaaki i ngā mahi a te Hāhi ki waenganui i te iwi Māori. Ki a au, me āta uru te wairua o te whakapono ki roto i te ngākau o te tangata Māori, Pākehā rānei, kātahi anō ka tipu te Hāhi. Koia nei te mahi uaua heoi anō kia kaha. 

Hei kupu whakamutunga māku. Me puta he mihi māku ki te hunga nāna au i manaaki i Pōneke i tērā tau i tōku hokinga mai i Ingarangi, ā, ki te iwi Māori nui tonu aku mihi nui noa atu mō tō tātou, whakaaro ki a au. E 32 tau au ki Te Aute Kāreti, ā, mehemea i whānau hou au, ka hoki anō au koia rā he mahi māku. Kāore he mea i nui atu i te kaingākau o te tangata ki tāna mahi, ā, e ki pono ana au, tino kaingākau atu au ki Te Aute, ki te iwi Māori. Ko tāku inoi nui i roto o ngā tau torutoru e toe mai ki a au kia kite au i ngā hua nui, nui noa atu, o Te Rōpū o Te Rangatahi. Tēnā koutou katoa." 

He toa taua he toa pāhekeheke, he toa tangata he toa pūmau

Me tuhi ake te poroporoaki a Tā Te Rangihīroa ki tana hoa pono, ki a Tā Āpirana Ngata i tōna matenga i te 14 o ngā rā o Hūrae 1950. Kei taua poroporoaki ētahi kōrero e pā ana ki Te Rōpū Rangatahi. 

"Nō tōku haerenga ki Te Aute Kāreti i te tau 1896, ka rongo au mō Āpirana Turapa Ngata. I kuraina ia ki Te Aute, ā, i wini i a ia te karahipi a Te Kāwanatanga nāna ia i mau ki te Whare Wānanga o Canterbury, ā, ka riro mai i a ia te tohu mātauranga B.A., ā, i muri mai ka pāhi ia i ngā whakamātautau mō ngā tohu M.A. me te LL.B. Ko Āpirana te Māori tuatahi ki te whiwhi i te tohu mātauranga o te Whare Wānanga o Niu Tireni, ā, nāna i whakaatu ka eketia e te tangata Maori ngā taumata o te mātauranga kua eketia e te Pākehā. 

Nō te tau 1897, ka tūtaki au ki a Āpirana i tōna taenga mai ki Te Aute Kāreti ki te āwhina i ngā mahi mō te whakatū i Te Rōpū o Ngā Tamariki i Kuraina ki Te Aute Kāreti. E maumahara ana au i a ia te pukapuka a te Polynesian Society, ā, ko ētahi o ngā kōrero o taua pukapuka nā Archdeacon Herbert L. Williams i tuhi mō te hanga o te Whare Māori. Nō muri mai, ka tuhia hoki e Āpirana etahi kōrero mō ngā Whare Māori o Ngāti Porou. I taua wā, kāore anō au kia matatau ki ngā mahi a taua rōpū, o Te Polynesian Society, engari ka wehe au ki ngā kōrero tohunga a Āpirana mō ngā whare o tōna rohe, te pai, te tohunga o te whakatakoto o te kōrero. 

Ka tū Te Rōpū o Ngā Tamariki o Te Aute Kāreti hei hāpai i ngā mahi-ā-tinana, mahi-ā-hinengaro mahi-ā-wairua mō te painga o te iwi Māori, ko tōna whakatauaki, "Whakatangata kia kaha". I taua wa, i te tari rōia o Devore me Cooper i Ākarana a Āpirana e mahi ana, ā, ko te kōrero a Cooper, i muri mai ka tū hei Tiati, tērā a Āpirana e tū hei tino rōia. Otirā, i matakite a Āpirana mō Te Rōpū o Te Kotahitanga o Te Aute, mehemea e whiwhi taua rōpū i tētahi tangata tika hei arataki i āna mahi, tērā e tipu hei taonga ki waenganui i te iwi Māori. Mahue ake i a Āpirana tana mahi rōia kia tū ko ia hei hekeretari, arā, hei āpiha takawaenga mō Te Rōpū o Te Aute Kāreti. Ka whiwhi ko mātou ko ngā tamariki o Te Aute i te taonga hei whakamaunga atu mō ō mātou whakaaro me ō mātou tūmanako. Ko ētahi o aua taumata he wawata anō nō ō mātou ake ngākau engari ia, ko te Kaihautū o te waka ko tō mātou hekeretari. 

I takahia e Apirana ngā marae maha o te motu. Nāna i whakaoho te wairua o ngā tamariki i kuraina ki Te Aute, ā, ko tāna kauhau nui ki ngā iwi o te Motu ko te wairua o tenei mea o te mahi, ā, ko te tautoko i ngā whakaaro o te rangatahi. Nā Apirana ko te hui nui tuatahi a tō mātou rōpū ki waenganui o te iwi Māori ki te marae o Taumata-o-mihi kei Ngāti Porou. He mea tipua te tū o te rangatahi ki te kōrero ki ō rātou mātua tīpuna. Otirā i taua hui i manaakitia ō mātou whakaaro e ō mātou pakeke. Ko ētahi o ā mātou take e pā ana ki te taha ki te ora he āhua taikaha ki ngā pakeke, arā ia, ko tā mātou take me pokapoka he matapihi ki ngā tuarongo o ngā whare puni kia uru atu ai he hau ora. Ka tū ko ō mātou pakeke ki te kōrero mō tēnei o ā mātou take, ka mea, mai rānō tērā āhua o ngā whare puni - te kore matapihi o te pakitara o tuarongo, ā, ki te whakarerekētia, tērā e puta he aituā. Otirā ko te whakaaro anō o etahi kaikōrero kei te piki ake te rangatahi me ō rātou nā whakaaro, ā, he mea pai tonu me āta whiriwhiri anō ā rātou nā take. 

Ko tā te Māori pepeha e tino eke ki ngā tūmanako a Te Rōpū o Te Aute Kāreti, ko tērā rā, 'Ka pū te ruha, ka hao te rangatahi'. Nā reira i tīmata mai te hao a te rangatahi i te marae o Taumata o Mihi, ā, ko Āpirana te kaihautū o te waka. 

I muri mai o te hui a tō mātou rōpū i Taumata-o-mihi, ka haere māua ko Tūtere Wirepa ki te kura whakaakoako tākuta i Otago. I te ono tau i a au i te kura tākuta, takitahi rawa atu tōku kite i a Āpirana, engari ko ōna rongo, te pai o āna mahi, me te manaakitia hoki o ōna whakaaro e te iwi Māori e hau ake ana te rongo ki a au. I te kura tākuta tonu hoki au, ka hoki mai a Maui Pōmare i Amerika me tōna tohu mātauranga M.D. Nō te tau 1900, ka whakatūria ia e Te Kāwanatanga hei kaitirotiro ki waenganui o te iwi Māori mō Te Tari o Te Ora. I taua wā, kua whakamanā Te Ture Kaunihera, ā, kua whakatūtūria ngā Kaunihera Māori hei tiaki i ngā āhuatanga mō te ora e pā ana ki te iwi Māori. Ka tūtū aua Kaunihera, ka tīmata ngā mahi ki te whakapai i te noho a te iwi kia tātakimōri ai te matemate o te tangata i ngā mate huhua nā te hē o te noho i taki mai. Kua tīmata te haere o ngā mahi nā Te Rōpū o Te Aute i whakatō te whakaaro, ā, i taua wā ka whakatūria ko Apirana hei kaitohutohu mō ngā Kaunihera. 

Mō ngā tau maha noa atu ko Tā Timi Kara anake ki tāna whawhai kia mau te Māori ki ōna mōrehu whenua. Ko tāna he aruaru haere i ngā whakaaro hoko, ā, i ngā whakaaro hoki o te Kāwanatanga me kore e pakari mai ngā tinana me ngā whakaaro o te iwi ki te whakamahi i ō ratou ake whenua. Ko 'Te Taihoa' tēnei i rangirangitia ai a Tā Timi Kara e ngā Pākehā whakatōnga e kore e taea e te Māori te mahi ahuwhenua. E tika ana me puta he mihi ki tō tātou kaumātua mō āna tikanga, 'Taihoa', i toe ai ngā mokamoka whenua. Ko tā Timi Kara tūmanako kia oho te ngākau o te tangata Māori ki te whawhai kia mau ōna whenua. Ka puta ko Āpirana nāna i whakaoho te wairua o ngā tīpuna ki te kōrero rā, 'Whatungarongaro he tangata, toitū he whenua'. Ka piri a Āpirana rāua ko Timi Kara ki te hanga tikanga, ki te rapa huarahi, e taea ai te whakamahi ngā whenua Māori. Ka mutu i taua tokorua, ko te kaumātua kua pakā ngā whakaaro ko Āpirana, kī tonu tōna ngākau i ngā tūmanako o te rangatahi kia piki te iwi ki ngā taumata o te ora. 

Kua tae tērā ki te wā e tika ana kia hangā ētahi ture hei āwhina i te Māori ki te whakanohonoho ki runga i ōna whenua. Kua kitea iho e te Māori ngā uauatanga, engari ko te Pākehā me āta whakamārama anō ki a ia e ētahi tāngata mōhio te whakaae ai tōna ngākau ka taea e te Māori te mahi ōna whenua. Ka mutu anō te huarahi me uru ētahi Māori tika ki te Pāremata hei māngai mō te iwi Māori. Ko Wi Pere te Mema Pāremata mō Te Tairāwhiti, ā, kō tōna hē he kūare ki te reo Pākehā; mā te kaiwhakamāori katoa ngā whakamārama. E tika ana kia uru ko tētahi tangata reo rua hei hoa mō Tā Timi Kara, kua tae te wā hei whakaurunga i a Āpirana ki te Pāremata. I mea anō rā a Wi Pere ki te tuku kia tū ko Āpirana, otirā i te pōti o te tau 1905, kāore tonu a Wi Pere i tuku ki raro o tōna tūnga Mema Pāremata, nā reira ka tū a Āpirana hei hoa whakataetae mōna, ā, hinga ana ko Wi Pere, ka tū ko Apirana hei Mema Pāremata mō te Rohe o Te Tairāwhiti. 

I taua wā, kua uru hoki au ki ngā mahi mō te iwi; ko au tētahi o ngā kaitirotiro mō Te Tari o Te Ora, i mua tata mō te wā poto i Te Tari Māori au i raro i a Tā Timi Kara. Ka tīmata au ki Te Tari o Te Ora, ko Pōmare ki te taha whakararo o Te Ika a Māui, ko au ki te taha whakarunga. Ka tae au ki Ngāti Porou, ka mātakitaki ki a Āpirana e mahi ana i waenganui o ana iwi, ā, i Pōneke ka haere au ki te Whare Pāremata ki te whakarongo ki a ia, ā, mai i taua wā tō māua piringa hei hoa piripono. 

I roto i ēnei tau, kua piki te Rōpū o Te Aute Kāreti, ā, kua huaina ki te ingoa hou, ko Te Rōpū o Te Rangatahi, kia eke ai te iwi nui tonu ki te hāpai i ngā mahi. He tau nā, ka tū he hui mā tō mātou rōpū ki tētahi o ngā marae maha o Te Motu, ā, i aua hui ko Āpirana te tangata nāna ngā take huhua i whakatakoto hei whiriwhiritanga mā te iwi nui tonu. Ka tae te wā i mutu ai ngā hui a tau a Te Rōpū Rangatahi, mōtemea kua hōrapa tāna kaupapa ki ngā iwi o te Motu. Otirā kāore i mate rawa Te Rōpū Rangatahi, mōtemea ko te hunga nāna i hua taua rōpū, ā, ko te hunga hoki nā rātou i hāpai ōna kaupapa, mau tonu te aroha ki taua rōpū ki roto i ō rātou ngākau ake me tā rātou kauhau i ōna kaupapa, ā, mate noa rātou. 

Ko tētahi o ō Āpirana hoa i te Pāremata ko Hone Heke, te Mema Pāremata mō Te Rohe Pōti o Te Taitokerau. He tangata tūtamariki a Heke, ā, he tangata tangatanga ki te reo Pākehā. He tangata hūmarie hoki, ā, ko tētahi o ngā mea nāna rāua ko Apirana i whakapiri, he tāngata kaingākau ngātahi rāua ki ngā mahi waiata, ā, nā rāua i tito ētahi waiata ko ngā kupu i Māori engari ko ngā rangi he Pākehā. 

I te Pōti Mema Pāremata o te tau 1908, i uru tahi a Āpirana rāua ko Heke, otirā kāore i tū te Pāremata hou, ka tangohia atu a Heke e te ringa kaha o aituā i te tau 1909. He aituā nui tērā nō te iwi, he tangata kaha hoki a Heke ki te hāpai i ngā take mō te iwi Māori. Nā Tā Timi Kara rātou ko ētahi o ngā rangatira o te Motu i whakahoki atu a Heke i Pōneke ki Kaikohe, ā, nō te taenga ake ki Ākarana, ka haere ngātahi mātou. I te tangihanga," ka tū ko te whaea o Heke, ka tono ki ōna iwi o Te Taitokerau kia whakamoea te pouaru ki te iwi rāwaho hei tohu whakamoemiti mō te aroha o ngā iwi o te Motu ki tāna tamaiti. I tukua mā Tā Timi Kara e whakaingoa te tāne. He tikanga rangatira rawa tērā, te tuku i te tūnga Mema Pāremata mō Te Taitokerau kua tū tahanga rā, mā te iwi rāwaho e whakaki i ohorere katoa mātou i taua tuku rangatira. Ka tono a Tā Timi Kara kia hōmai tētahi wā hei whiriwhiritanga māna i taua take nui. Ūina ake i tētahi rā, ka tū te kaumātua a Timi Kara i te marae, ā, i te pai o tāna whakatakoto i te kōrero, ka unu tētahi tokorua i whakaaro mō taua tūnga i a rāua, i te whakamutunga o te kōrero a Timi Kara ka whakaingoatia ko au, ko Te Rangihīroa, hei tāne mā te pouaru. Tumeke ana au, otirā i te tino rangatira o te whakaaro he aha hoki he kōrero māku, ka mutu anō he whakaae. Nō muri mai, ka kōrero a Timi Kara i tukua e ia he waea ki a Āpirana, ā, ko te whakautu, 'Ko Te Rangihīroa'. Ka moea e au te pouaru, ka uru au ki Te Pāremata hei hoa mō Apirana ki tāna whawhai mō te iwi Māori. 

I te poti o te tau 1911, uru tahi māua ko Āpirana, ā, ka uru mai hoki a Māui Pōmare. Ka tū ko Hāre Parata ki te tūnga Mema Pāremata mō Te Waipounamu. Ka mutu i tō mātou tīma, tokotoru o mātou i whiwhi ki ngā tohu mātauranga o ngā Whare Wānanga o Te Pākehā, ā, ko Hāre Parata he kaiwhakamāori. Ka tīmata tā mātou kōrerorero i waenganui i tō mātou tokowhā me whakawhāiti e mātou ngā kōrero me ngā mahi a ō mātou tipuna Māori. 

Nā te kaha o Apirana, ā, nā tō mātou āwhina ngātahi ka tū ko Te Poari Whakapapa, ā, nō muri nei i huaina ai ko Te Poari mō ngā Mea Māori, me Te Kura Whakairo i tū ki Rotorua. 

Nā Pōmare ko ngā pukapuka mō ngā kōrero pakiwaitara a ngā tūpuna, ko taku ko te rapa i ngā kōrero mō ngā kāwai o te Māori, ko tā Apirana he whakarāpopoto i ngā waiata, ā, ko 'Ngā Moteatea' tēnā. 

Ko tā Apirana kōrero, mai rānō, mā te mame ka kīa te Māori he Māori, ā, me tū he Whare Whakairo ka kīa te Marae he marae. Kei te Whare Whakairo te wehi me te mauri o te Māori. Ko ngā whakairo ko ngā tipuna ēnā, ā, ki te kore hoki he whakairo mō te whare, kāore ōna wehi, kāore ōna mauri. Ko te kaupapa tēnei a Āpirana ka whānau ko Te Kura Whakairo i Rotorua. Ka tīmata taua kura, ka tīmata te whakatūtū o ngā Whare Whakairo ki ngā marae maha o te Motu, tae noa ki ngā marae o ngā iwi kua ngaro ke ōna whakairo, engari ko te wairua o ngā tūpuna i te mau tonu. Ko aua whare whakairo ko tā te kaupapa a Te Rangatahi i tauira ai, ko ōna matapihi he karaehe katoa; ka mutu ngā whare whakapaipai, nāna i whakahokihoki te wairua o ō tātou tipuna ki ngā iwi o te motu, ko te Māoritanga tērā i kauhautia e Āpirana ki tēnā, ki tēnā o ō tātou marae maha. 

Kāore he tangata i runga atu i a Apirana ki te haka. E maumahara ana au i tōku hokinga whakamutunga ki Aotearoa i te tau 1949, i te pō poroporoaki ki a māua ko tōku hoa wahine i Ākarana e noho tahi ana māua ko Āpirana, ko te kapa haka e tū ana mai. Ka timata te haka, ka tū atu a Āpirana, ā, kāore i roa, e haka ana mai. Kua uru te wana o te haka ki a Āpirana, kua hikitia e te nuinga ka mutu pea. 

Ūina ake i tētahi rangi, ka rere mai au i Niu Tīreni ki Hawaii. I mua i tōku rerenga mai, ka poroporoaki māua ko Āpirana ki a māua pēnā tonu i mōhio iho māua ko tō māua kitenga whakamutunga tērā." 

Kua kite iho rā koutou, tamariki mā, i ngā whakaaro me ngā tūmanako o ō tātou mātua tīpuna. Mā koutou ā kō atu. Noho mai i ō tātou marae maha, kia kaha kia manawanui aha, ki tā te pepeha o Te Rangatahi o te rau tau ka taha, "Whakatangata kia kaha".